Starkovs: "Tas, ka Latvijas izlase spēlē no aizsardzības, ir mīts"

- Baku klubs līgumu ar jums parakstīja ar norunu, ka Latvijas izlasi varēsiet vadīt, ja tas nenodarīs kaitējumu klubam. Vai varat konkretizēt?
- Runājot ar Baku klubu, teicu viņiem, ka vēlos ar izlasi pabeigt Eiropas čempionāta atlases ciklu, kas beigsies šī gada izskaņā. Kluba vadība šajā sakarā izdarīja pretimnākšanu. Protams, ja klubā vai izlasē būs slikti rezultāti, nāksies pārskatīt vienošanos.

- Vai jums būs iespēja klātienē vērot Latvijas čempionāta spēles vai, piemēram, aizbraukt uz Poliju, kur spēlē daudz mūsējo?
- Šobrīd nevaru atbildēt apstiprinoši – visu rādīs laiks. Varbūt būs iespēja atbraukt uz Latviju. Cik man zināms, tad Azerbaidžānas izlase kopā sanāk ātrāk nekā tas ir citur Eiropā un pasaulē, tāpēc ļoti iespējams, ka man būs vairāk brīva laika un varēšu atbraukt uz Latviju. Nav man mērķa, piemēram, redzēt Artjomu Rudņevu Polijas čempionātā. Es viņa sniegumu varēšu redzēt UEFA Eiropas līgas „play off” spēlēs. Par pārējiem tas pats. Arī pagājušajā sezonā, strādājot ar „Skonto”, man nebija iespējas redzēt Rudņeva spēles Polijā. Neredzu šajā apstāklī problēmu un kaitējumu izlasei. Tiem, kas spēlē Latvijas čempionātā arī būs iespējas tikt izlasē, jo man Latvijā ir daudz palīgu, kas skatās potenciālos kandidātus.

- Svētdien notikušajā preses konferencē stāstījāt par to, ka izlasē notiek paaudžu maiņa. Kāpēc sastāvā iekļauts 35 gadus vecais Aleksandrs Koliņko un ko jūs kā treneris uzzināsiet jaunu par viņa spējām - vai viņu vispār ir vērts pārbaudīt?
- Uz šo jautājumu nevar atbildēt ar trim vārdiem, tāpēc skaidroju situāciju, lai futbola līdzjutēji saprastu, kāpēc viņš ir izlasē. Man nepieciešams ne tikai paskatīties, ko viņš spēj, bet man jāgatavo komanda spēlei pret Izraēlu. Lai nedēļu pirms Izraēlas spēles sanākot kopā, man būtu monolīta komanda, viņiem jābūt regulāri kopā. Koliņko ir komandas sastāvdaļa, tāpēc viņam ir jābūt izlasē arī tagad, lai izveidotos saikne un sapratne starp visiem kolektīva futbolistiem. Kāpēc gan man izsaukt Andri Vaņinu vai Kasparu Gorkšu? Viņi taču arī neko jaunu neparādīs, mans mērķis – lai komanda būtu kopā, tas ir svarīgi kolektīva izveidē. Tāpēc izlasē ir arī Andrejs Rubins.

- Runājot par paaudžu maiņu, kurš no jaunajiem šobrīd ir vistuvāk izlases pamatsastāvam?
- Grūti pateikt... Kuru uzskatām par jaunu – Rudņevu, Turkovu (Daniilu)?

- Pēdējie mači liecina, ka Rudņevs ir kļuvis par pamatsastāva spēlētāju.
- Tas ir maldīgs priekšstats. Futbolistam katru dienu jāpierāda, ka viņš ir labā formā. Māris Verpakovskis pirms 7-8 gadiem iesita ļoti svarīgos vārtus turkiem, bet tagad gulētu uz lauriem, viņa vārtiem vairs nebūtu nekādas vērtības. Visiem ir jātrenējas. Uz Rudņevu tas attiecas jo īpaši. Verpakovskis jau ir nobriedis futbolists, bet Artjomam ļoti daudz jāstrādā un nekas nav garantēts.

- Vai varat apgalvot, ka svarīgā spēlē Rudņeva vietā sākumsastāvā būtu Turkovs?
- Tas ir līdzjutēja piegājiens. Sākumsastāvā vieta ir tikai 11 futbolistiem. Ja kāds tobrīd nav formā, tad viņš nespēlēs. Man ir jāredz, kādā kondīcijā ir futbolists, jāpārbauda 2-3 dienas pirms spēles un tikai tad varu pateikt, ir viņš gatavs vai nav. Cik pagāja laika kopš Rudņevs iesita hat trick pret „Juventus”? Gandrīz pusgads, daudz laika pagājis. Rudņevam ir sešas (patiesībā astoņas - V. B.) spēles izlasē un nevienu vārtu...

- Tas daļēji skaidrojams ar mūsu vājo vidējo līniju, kur trūks kreatīvu pussargu. Uzbrucējs bez bumbas nav bīstams...
- Nē, tas saistīts ar to, ka futbols ir sarežģīts sporta veida. Es varētu gada sākumā izveidot komandu, kura būtu veidota no spēlētājiem, kas sastāvā tiktu, pateicoties pagājušo gadu nopelniem, tad man nebūtu vairs darba.

- Teicāt, ka Aleksandrs Cauņa, visticamāk, spēlēs malējā pussarga postenī, jo tādējādi viņš dotu lielāku labumu uzbrucējiem. Vai ir pamats cerēt, ka turpmāk spēlēsim vairāk uzbrūkošu futbolu nekā tas bijis līdz šim?
- Futbolu katrs spēlē tā, kā viņam to ļauj darīt pretinieks. Mēs nekad nespēlējam no aizsardzības. Tās ir muļķības, ko kāds izdomājis, bet visi pēc tam atkārto. Arī tas, ka es esmu aizsardzības futbola piekritējs, ir muļķības, mīts. To izdomāja kāds cilvēks, kuram tas bija izdevīgi. Lai uzvarētu, jāuzbrūk un jāgūst vārti. Pilnīgas muļķības... Saša spēlēs tāpat kā spēlēja pret Šveici, kad mums bija neizšķirts 2:2. Viņam tā lieku spēlēt vienmēr, taču gadās, kad neizdodas. Un ne tikai viņam, bet arī pārējiem. Apgalvojums par to, ka mūsu uzbrucējiem ir grūti ar vājiem pussargiem, ir maldinošs. Centīsimies visu nokārtot – gan spēli aizsardzībā, gan arī uzbrukumā.

Par klubu

- Komanda nav slikta, secinājumus izdarīt pāragri. Nav bijis daudz laika sagatavoties, viss bija paātrinātā režīmā, jo ātri vien bija jau pārbaudes spēles. Ar pirmo posmu esmu apmierināts, patīkami strādāt ar lojāliem un profesionāliem spēlētājiem.

- Šobrīd, kad jau esat pametis „Skonto”, vai varat atklāt, kad bija pirmā nopietnā interese no Azerbaidžānas?
- Tas notika jau pagājušajā sezonā. Tobrīd neuzskatīju pāreju par iespējamu, jo ar „Skonto” sezona bija pusē, tobrīd klubā bija grūta situācija, arī ar finansēm, tādā brīdī nevarēju aiziet un atlikām Azerbaidžānas kluba sarunas uz vēlāku laiku. Kamēr vēl amatā bija iepriekšējais treneris, nebiju sācis darboties – ne iepazinies ar spēlētājiem, ne vadījis treniņus. Tiklīdz kluba mājaslapā parādījās informācija, ka ar iepriekšējo treneri nokārtotas formalitātes, jau nākamajā dienā sāku strādāt.

- Neizbēgami rodas jautājumi par to, vai „Baku” varētu parādīties kāds Latvijas futbolists.
- Pilnīgi iespējams. Viss gan atkarīgs no meistarības. Tādu spēlētāju kā Cauņu es uzreiz ņemtu pie sevis. Viņš jau ir meistars, spēlē izlases pamatsastāvā.