Pahars: "Neveicu spiedienu un neteicu puišiem, ka obligāti jāuzvar"

Marians Pahars: "Vienas emocijas. Balsi norāvu - skaidrs kāpēc, šodien bija oficiālā mana debija, turklāt mājās, savu skatītāju priekšā. Rezultāts šodien laikam bija galvenais. Izcīnījām uzvaru, taču bija arī brīži, kad mums bija problēmas - 1. puslaika vidus, 2. puslaika vidus, bija nepatīkami brīži, kad viņi dominēja. Taču kopumā bijām pelnījuši uzvaru. Nopelnījām šo pārsvaru. Bijām labāki it visur - būtībā neļāvām viņiem izveidot momentus. Jā, bija viņu masveidīgs uzbrukums, noteiktos brīžos atdevām viņiem iniciatīvu, un viņi šajos brīžos kontrolēja spēli, taču... bez momentiem. Savukārt mums bija iespējas izdarīt tā, lai rezultāts būtu lielāks."

Sacījāt, ka galvenais šodien bija rezultāts, tomēr spēle bija atraktīva un momentu bija ļoti, ļoti daudz. Vai nebija doma 2. puslaikā vairāk noslēgties, lai drošāk noturētu rezultātu?
"1. puslaikā bija trīs sitieni un divi vārti. Nebija daudz momentu, bet viss lidoja iekšā. 2. puslaikā bija momenti, taču tas bija tādēļ, ka atradāmies vadībā - lietuvieši sāka līst uz priekšu, tāpēc parādījās caurumi, un mēs radījām vārtu gūšanas iespējas. Ja rezultāts būtu līdzīgs, varēja būt pilnīgi cita spēle. Žēl vienīgi, ka 1. puslaika pirmspēdējā minūtē ielaidām vārtus. Šie vārti uz ģērbtuvēm nebija atbilstoši cīņas gaitai. Tomēr ar cieņu izgājām no šīs situācijas. Cietām, cīnījāmies, diemžēl vairs neiesitām, bet uzvarējām.

Esmu apmierināts ar sniegumu, ar rezultātu, ar to, kā puiši centās. Un līdzjutēji šodien ļoti pārsteidza - bija brīži, kad viņi reaģēja nevis tikai uz labu sitienu vai gūtiem vārtiem, bet reaģēja uz izklupienu, kad, piemēram, Vaļera [Šabala - aut.] cīnījās un izkapāja bumbu. Tauta atbalstīja, un tikai īsti futbola cienītāji šādas epizodes var novērtēt - izrādās, ka mums ir gudri, lieliski līdzjutēji, kuri orientējas futbolā. Bez viņu atbalsta šodien būtu bijis grūti. Man tas bija pārsteidzoši - šādā lomā kā treneris vēl nebiju bijis, kad ir tik liels atbalsts. Man tas nebija neticami. Jau paguvu aizmirst, kā tas ir. Kā spēlētājs piedalījos šādos mačos, bet trenera ampluā tā vēl nebija bijis. To sajust ir neaizmirstami."

2. puslaika izskaņā lietuviešu uzbrucēji uzvarēja diezgan daudzās gaisa divcīņās. Kāpēc tā?
"Pirmkārt, pretinieki uz maiņu izlaida otro uzbrucēju, Ražuli - garš puisis. Pārspēt viņu gaisā ir praktiski nereāli. Tieši tāpat kā Matulaviču. Mēs zinājām, ka procentus 70% viņš gaisā savāks - sava auguma dēļ, liek korpusu, tikt klāt grūti. Taču viņš negūs vārtus, atrodoties ar muguru pret mūsu vārtiem. Svarīgākais bija, kas notiks ar otrajām bumbām. Pirms spēles par to runājām. Viņu spēle pēc būtības ir balstīta uz garajām piespēlēm. Jā, bija brīži 1. puslaikā, kad Mikoļūns pa kreiso flangu vazāja mūs, un tā bija problēma. Pārtraukumā veicām korekciju, un vairs viņš nekur nelīda. Bet pareizi jūs atzīmējāt, viņi deva uz priekšu - tomēr ar otrajām bumbām mēs tikām galā. Nebija problēmu. Vienīgi epizodē, kad viņiem neieskaitīja vārtus, tur nenostrādājām - tikām aizmānīti uz tuvo vārtu stabu, un Siņeļņikovs pie tālā staba palika viens pret diviem. Tur bija problēma.

Bet tā - tas, ka viņi uzvar otrajā stāvā, tas ir dabiski. Kādreiz tāds Nails Kvins [1.93m, 92 spēles Īrijas izlasē - aut.] spēlēja - pret viņu vispār neviens nevarēja uzvarēt šīs divcīņas [smejas]. Vai tas pats Tūre Andre Flū [1.93m, 76 spēles Norvēģijas izlasē - aut.], kad spēlējām pret norvēģiem - ar viņu bija neiespējami cīnīties. Taču jautājums ir - ko pēc tam [kad uzvarēta gaisa divcīņa]? Metīs bumbu tālāk, mēģinās attīstīt uzbrukumu - lūk, tas ir svarīgākais. Tai pašā laikā Kaspars [Gorkšs - aut.] daudz gaisa divcīņu uzvarēja. Nauris [Bulvītis - aut.] arī. Daudz gaisa bumbu viņi savāca - es pat nobrīnījos, jo, domāju, ka būs mazāk. Gatavojāmies tam, neko tādu viņi [lietuvieši] neizveidoja."

Vai esat apmierināts ar centra pussargu Rugina, Zjuzina, Laizāna sniegumu?
Un jūs? [pretjautājums žurnālistam - aut.]

Jā.
"Ļoti? Vienkārši nesapratu jautājuma zemtekstu."

Tas bija kompliments.
"Āāā... Godīgi sakot, 1. puslaikā nebiju apmierināts. Gan Zjuzins, gan Rugins ļoti labi strādāja, daudz skrēja, taču radošajās darbībās mums pietrūka. Bumbas nosprūda, un mēs nereti pārgājām uz tālajām piespēlēm. Jā, Juris Laizāns tika galā un daudz veidoja, bet viņu [Zjuzina un Rugina] trūka. 2. puslaikā kļuva labāk. Pārtraukumā palūdzām viņiem vairāk kustēties ar bumbu uz priekšu un piespēlēt uz priekšu, nevis atpakaļ. Grūti teikt. Ar Igauniju viņi man vairāk patika. Tiesa, lietuvieši man šķita spēcīgāki nekā igauņi, kaut gan arī leiši nebija ne grieķi un ne bosnieši. Tāpēc būs interesanti paskatīties, kā būs ar stiprām komandām. Jau drīz būs mačs ar Grieķiju. Redzēsim, uz ko būsim spējīgi - vai mums izdosies konstruktīva spēle, ko principā vēlamies un ko centīsimies darīt pret jebkuru pretinieku. Tiesa, pretinieka līmenis jau būs cits un, vai mums sanāks vai nē, ir liels jautājums. Varbūt atkal nāksies pāriet uz garajām piespēlēm..."

Turpinot centra pussargu tēmu: pirms spēles sacījāt, ka ir grūta izvēle starp pieciem centra pussargiem. Galu galā no viņiem vienīgais pilnu maču nospēlēja Juris Laizāns. Cik ļoti esat apmierināts ar Laizāna atgriešanos izlasē un vai arī turpmāk varam sagaidīt, ka viņš aizvadīs visas 90 minūtes?
"Man šķita, ka ap 70. minūti viņš jau ir noguris. Ļoti smagi viņam bija. Taču pēc tam viņš atvērās un pēdējās 20 minūtes pārsteidzoši nospēlēja visaktīvāk no visiem [smejas]. Protams, par šo pozīciju [centra pussargiem], par šo zonu ir daudz jautājumu. Mums ir ļoti radoši spēlētāji - Cauņa, Laizāns, Zjuzins, taču darba apjoma ziņā, bumbas atņemšanas ziņā, protams, tas pats Rugins vai Artis Lazdiņš izskatās ļoti neslikti. Lūk, šeit jāatrod pareizā kombinācija. Ļoti svarīgi ir gan atņemt bumbu, gan radīt. Tas nav vienkāršs jautājums un tā nav vienkārša tēma. Labi, ka mums ir pieci spēlētāji šajā pozīcijā. Laikam jau viss būs atkarīgs no pretinieka - izejot no tā, lemsim, kurus izmantot."

Cauņa nav labākajā formā, arī Rudņevs var spēlēt labāk. Cik šodien izlase procentuālā ziņā parādīja no tā, ko tā spēj rādīt?
"Nezinu, grūti šobrīd atbildēt. Pirmkārt, spēle vēlreiz jānoskatās uzmanīgāk. Šodien mēs visi - treneri, futbolisti, līdzjutēji - esam apmierināti ar rezultātu. Daudzi nospēlēja savu spēju līmenī. Protams, Cauņa vēl nav gatavs funkcionāli. Tas ir acīmredzami un pamanāmi. Tāpēc viņš arī neizgāja pamatsastāvā. Taču redzējāt - viņš izgāja laukumā un katrā viņa pieskārienā redzama viņa augstā meistarība. Labi, ka mums ir meistarīgi futbolisti un uz maiņu varam izlaist spēlētāju, kas pastiprina spēli. Tas ir ļoti svarīgi. Trenerim grūtākais ir atrast spēlētājus, kas, nākot uz maiņu, var pastiprināt spēli.

Artjoms centās. Ļoti. Viņš ļoti daudz sasprindzināja aizsargus. Varbūt ar neapbruņotu aci tas nav redzams, taču viņa lomu nedrīkst nenovērtēt. Jā, neguva vārtus, taču izdarīja brīnišķīgu piespēli un bija moments. Ļoti centās. Viņa pieskārieni bumbai varēja būt labāki. Vairākas reizes bumbas pieņemšanā bumba no viņa atleca. Šajā ziņā viņš var pielikt, ir potenciāls. Pašatdeves, cīņas ziņā... diez vai no kāda varu prasīt vairāk, diez vai. Visi bija līmenī. Zvaigznes, radošie spēlētāji vienmēr taisa rezultātu - kā šodien 2:1. Šajā līmenī būs plus mīnus līdzīgas spēles. Nav iespējams, ka līmeņu starpība būtu liela - ja nu vienīgi spēlē Spānija un Luksemburga. Pārējās komandas ir līdzīgas un tad jau izšķir, kurš labāk sagatavojas, noskaņojas. Spēles izšķir līderi, radošie spēlētāji, zvaigznes."

Vai šie trīs punkti, ņemot vērā derbija raksturu, bija kas vairāk nekā trīs punkti un kāds noskaņojums bija pēc mača ģērbtuvē?
"Pēc spēles ģērbtuvēs bija mūzika. Vispār labs jautājums. Pirms spēles puišiem sacīju: "Rezultāts nav svarīgs." Vienkārši neizdarīju uz viņiem spiedienu. Neteicu viņiem: "Jums obligāti jāuzvar, tā ir svarīgākā lieta pasaulē, tā ir svarīgākā lieta man." Nē. Teicu viņiem: "Tā ir mūsu pirmā spēle, tie būs mūsu līdzjutēji, kuri vēlēsies redzēt, ka jūs spēlējat futbolu." Šobrīd tas bija svarīgākais. Teicu: "Ejiet un spēlējiet! Un rādiet labāko, ko spējat!" Ja parādām labāko, tad mēs uzvaram. Viņi izdarīja to un uzvarēja."

Ļoti izmainīta aizsardzība - kā esat apmierināts ar to?
"Gorkšs taču palicis [smejas]. Esmu ļoti apmierināts ar aizsardzību. Gan pirmajā spēlē, gan tagad. Vienmēr var gribēt kaut ko vairāk, taču viņi spēlē kvalitatīvi un pretenziju nav."

Vai skatāties uz spēlētāju statistiku? Daudzi gaidīja, ka Māris Verpakovskis šodien spēlēs.
[smejas] 100. spēle - es zinu! Ar Māri, protams, pirms spēles aprunājāmies. Viņš ir profesionālis, viņš ir ļoti labs cilvēks. Daudzus gadus ir bijis līderis, un viņš paliek kolektīvā, komandas iekšienē. Ja būtu tāda izdevība, es viņu izlaistu. Runājām ar viņu, un viņš pilnībā adekvāti attiecas pret šo situāciju. Ja rezultāts būtu kļuvis 3:1, es viņu izlaistu. Taču šeit vēl ir jautājums - varbūt tomēr jubilejas 100. spēlē izlaist uz vienu minūti nebūtu pārāk lojāli pret viņu. Viņš [100. spēli] sāks pamatsastāvā. Domāju, drīz."

Pirmo spēli Verpakovskis spēlēja pret Grieķiju. Vai 100. spēle arī?
"Es taču neteicu, ka tā būs Grieķija [smejas]. Taču 100. spēle būs - viņš to ir pelnījis."

Kādas jums personīgi ir atšķirības izjūtās, pārstāvot valsti kā spēlētājam un kā trenerim?
"Esmu jau aizmirsis, kā bija, kad spēlēju [smaida]. Tas bija sen. Nezinu, nezinu. Sajūtas ģērbtuvē ir līdzīgas - gan pēc uzvarām, gan pēc zaudējumiem. Savukārt pats trenera darbs kā tāds ir ļoti sarežģīts. Tās ir pilnīgi dažādas lietas. Aprunājos ar pāris spēlētājiem un teicu viņiem: "Labāk ir spēlēt." [smejas] Daudz labāk. Tad tev nav tik daudz jādomā, nav pārāk jāuztraucas, vienkārši dari savu darbu, baudi futbolu. Treneris nevar darīt daudzas lietas, ko var spēlētāji. Tomēr arī es izbaudu futbolu. Pagājis ilgs laiks, kopš beidzu karjeru veselības un personīgo problēmu dēļ. Kad kļuvu par treneri, atguvu futbola prieku. Spēlētāja karjeras pēdējos gados futbols nenesa prieku. Domāju, tagad nav nekā cita, ko darot justos labāk nekā trenējot. Futbols ir mana dzīve, tas ir mans darbs, tas man ir viss. Protams, trenera darbu šobrīd izbaudu. Un būt augstā līmenī tās arī ir citas izjūtas - tas nav salīdzināms ar kluba vadīšanu. Šodien šeit tas bija kaut kas neticami labs."

Vai nenožēlojat, ka Rakelam, kurš šodien nespēlēja, nedevāt tādu pašu iespēju kā Jagodinskim - palīdzēt U-21 izlasei?
"Nē, Rakels ir lielās izlases spēlētājs."