Verpakovskis: "Izlasē vēl nākamo ciklu nospēlēšu..."

- Kāda bijusi pirmā nedēļa, trenējoties ar „Baku”?
- Protams, sākumā bija grūti, jo komanda bija iesākusi bez manis. Neko daudz garām nepalaidu. Nedēļas laikā liels darba apjoms gan jau bija izpildīts, to normu man pašam atsevišķi vajadzēja iedzīt. Principā tas ir normāli, ka sākums ir grūts. Pēc atvaļinājuma nekad nav viegli. Jāiziet cauri slodzēm...

- Cik ilgi jums vēl paredzēts sagatavošanās posms?
- Pirmās divas pārbaudes spēles jau esam nospēlējuši. Ar 0:2 zaudējām „Domžale” un arī Zagrebas „Dinamo” ar tādu pašu rezultātu. Pret horvātiem izgāju uz maiņu, nospēlēju aptuveni 30 minūtes. Tagad tikai ieejam ritmā, šajās treniņnometnēs vairāk uzmanība pievērsta slodzēm. Pēc tam sekos nedēļa Baku un tad atkal Slovēnijā, kur būs četras spēles. Tad jau vairāk varēs pievērsties futbolam.

- „Baku” spēlēsi uzbrucēja pozīcijā?
- Domāju, ka jā. Saprotu, ka esmu ņemts komandā tieši kā uzbrucējs.

- Grieķijā pagājušajā sezonā izspēlējies visās pozīcijās, atskaitot aizsardzību. Galva nesagriezās no tā visa?
- Jā... Vienā spēlē biju pat centra pussargs, tad kreisā, labā malā. Pēdējo pusgadu, kad sanāca regulārāk spēlēt, biju kaut kas starp labās malas pussargu un uzbrucēju. Vairāk pa malu sanāca spēlēt.

- Vajadzības gadījumā būsi gatavs spēlēt pussarga pozīcijā arī Azerbaidžānā?
- Protams, ka nekādus savus uzstādījumus nevaru likt. Kurā pozīcijā komandai vajadzēs, tajā arī spēlēšu, bet ļoti ceru, ka tomēr būšu uzbrucējs. Pagaidām arī pēc treniņos izmantotās taktikas tā izskatās, spēlējam ar 4-4-2. Esmu kā otrais uzbrucējs.

- Esi jau iepazinis savus konkurentus?
- Viens ir moldāvs. Tikko noslēgts līgums ar Kostarikas uzbrucēju Vinstonu Pārku. Tad vēl ir pāris vietējie džeki. Grūti tagad kaut ko pateikt, tikai pirmo nedēļu esmu komandā. Cīnīšos par vietu pamatsastāvā. Man ir vēl mēnesis laika, lai pierādītu, ka esmu gatavs spēlēt pamatsastāvā.

- Cik liela nozīme tavā pārējā uz „Baku” bija apstāklim, ka šo komandu trenē Aleksandrs Starkovs?
- Protams, tā bija diezgan liela. Viņš zina manas iespējas, arī svarīgi bija tas, ka viņš mani aicināja. Man tas vienmēr ir bijis svarīgi, lai treneris būtu ieinteresēts manos pakalpojumos. Dažreiz gadās, ka prezidents pērk futbolistus, bet treneris pat nav lietas kursā par iegādātajiem futbolistiem. Starkovs ir ļoti labi pazīstams treneris, pie kura man bijuši vieni no labākajiem rezultātiem un sasniegumiem karjerā.

- Vai jau nevar just no komandas biedriem kaut kādu nepatiku par to, ka jūs ar Starkovu no vienas valsts un tev varētu būt kādas atlaides?
- Novērojis neesmu, bet domāju, ka ar savu darbu un spēli varēšu pierādīt to, ka nav nekāda blata un viss notiek godīgi. Starkovs ir godprātīgs treneris un liks sastāvā labākos. Nemaz negaidu to, ka tikšu spēlēt pazīšanās dēļ. Starkovs ir devis saprast, ka pie viņa spēlē labākie.

- Kā notika šķiršanās no Kijevas? Vai visi dokumenti ar „Dynamo” nokārtoti?
- Cik es saprotu, transfērs vēl nav pārsūtīts, taču tur nevajadzētu būt problēmām. Runāju ar „Dynamo” kluba vadību, ieskaitot prezidentu, viņi saka, ka viss būs kārtībā.

- Salīdzinājumā ar pagājušā sezonā Grieķijā nopelnīto, Azerbaidžānā saņemsi vairāk?
- Protams, ka finansiālā situācija te ir labāka un viņi var atļauties maksāt vairāk. Paši redzat, kas tagad notiek Grieķijā. Visiem klubiem ir diezgan lielas problēmas, nav samaksātas algas par pagājušo sezonu, nemaz nerunājot par nākamo gadu.

- Vai tev arī palika parādā?
- Jā, bet ir sarunāts, ka viņi samaksās.

- Daudzi, uzzinot, ka esi pārcēlies uz Azerbaidžānu, jau steidz likt punktu tavai karjerai, sakot, ka nekur pēc tam labākā vietā netiksi.
- Pats to visu ļoti labi saprotu. Tieši tāpēc arī gribēju divu gadu līgumu, jo pēc tam atgriezties Eiropā būs ļoti grūti. Uzskatu, ka nekas nav beidzies. Ja sevi šeit parādīšu no labākās puses, tad ir labas iespējas palikt vēl ilgāk. Esmu patīkami pārsteigts par kluba infrastruktūru, gan par attīstību un visu pārējo. Runāju ar vietējiem, arī ar horvātiem un serbiem. Viņi ir ļoti apmierināti un nemaz negrib braukt prom. Čempionāta līmenis ir ļoti augsts. Nav gluži tā, ka šeit atbrauc tikai nopelnīt naudu, un ar to viss beidzas. Klubam ir lielas ambīcijas, tādā ziņā tas ir interesants izaicinājums.

- Nākamā sezona „Baku” būs bez Eirokausiem.
- Jā, bet klubs jau skatās nākotnē un jaunajā sezonā veidos komandu, kas varēs iekļūt Eirokausos un pēc tam labi nostartēt. Varbūt pat labi, ka šogad nespēlēsim, jo nepieciešams laiks, lai izveidotu komandu. Mums ir ļoti nomainījies sastāvs, daudzi prom, daudzi atnākuši. Vajadzīgs laiks, lai spēlētāji viens pie otra pierastu un saprastu, ko treneris vēlas. Koncentrēsimies vietējam čempionātam, labi jānostartē kausā un tad varēs domāt par nopietnākiem mērķiem.

- Mums pēdējā laikā Polijā un Azerbaidžānā izveidojušās iespaidīgas futbolistu kolonijas. Kāds ir tavs skatījums uz pēdējo gadu tendencēm?
- Tās noteikti ir labas vēsmas Latvijas futbolam. Gan Azerbaidžānas, gan Polijas čempionātā ir augstāks līmenis nekā Latvijas čempionātā, tāpēc pārmaiņas ir noteikti pozitīvas izlases kontekstā. Spēlētāji gūst jaunu pieredzi, apgūst jaunas lietas. Tas mums noteikti palīdzēs.

- Pēdējās divas izlases spēles vēroji no malas. Kādi iespaidi?
- Šajā ciklā vairs nevaram pacīnīties, bet kopējā bilde ir cerīgāka. Ceru, ka uz nākamo ciklu būsim konkurētspējīgāki, arī jaunie spēlētāji būs izgājuši skolu un ieguvuši pieredzi, spēlēs drošāk. Varbūt paliks arī daži vecie. Tā teikt, būs labs mikslis – jaunie, vecie un vidēja vecuma. Tāpēc nākamajam ciklam jābūt veiksmīgam.

- Ieminējies par veco spēlētāju iespējamu aiziešanu. Vai pats jau esi domājis par aiziešanu no izlases?
- Nākamo ciklu noteikti vēl nospēlēšu, bet pēc tam skatīšos. Domāju, ka vēl spēšu palīdzēt izlasei. Ceru, ka mani arī turpinās saukt uz izlasi. Vēl no vecajiem ir Kaspars Gorkšs, Andris Vaņins un Andrejs Rubins. Cerams, ka viņš vēl palīdzēs.

- Ceri, ka tevi turpinās saukt uz izlasi? Tas skan mazliet dīvaini, zinot, ka mums nemaz nav daudz uzbrucēju un tādu, kuri varētu gūt vārtus.
- Nekad jau nevar zināt. Ir jau mums arī jaunie, parādās konkurenti. Ceru, ka mans spēles līmenis būs tik labs, lai Starkovs saukt uz izlasi.

- Kāda tev izlasē ir sapratne ar Artjomu Rudņevu?
- Diezgan laba. Rudņevs ir labs spēlētājs un ar tādiem vienmēr vieglāk saprasties. Diemžēl Artjoms vēl nav izlasē guvis vārtus, un tas varbūt viņam mazliet traucē. Esmu pārliecināts, ka pēc pirmajiem vārtiem viņš kļūs pārliecinošāks un spēs mums vairāk palīdzēt. Viņš klubā pieradis spēlēt citādāk, kad viņam ir vairāk vārtu gūšanas iespēju. Izlasē tik daudz nespēlējam uzbrukumā. Domāju, ka tas ir laika jautājums – kad viņš gūs pirmos vārtus. Iesitīs un aizies! Nevar būt tā, ka klubā sit, bet izlasē nē. Var redzēt, ka viņam ir liela motivācija.

- Kāda izlasei varētu būt motivācija atlikušajām Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm, apzinoties bēdīgo situāciju turnīra tabulā?
- Mājas spēlēs noteikti jācenšas nospēlēt labi un izdarīt visu iespējamo, lai uzvarētu. Jāatgriež stadionā atpakaļ skatītāji. Pēdējās spēlēs skatītājiem nebija pamata būt apmierinātiem. Varētu nedaudz iespēlēt sastāvu nākamajam ciklam, taču nenopietni atlikušajām spēlēm pieiet arī nedrīkst. Tā nebūs, ka tagad vienkārši kaut kā nospēlēsim atlikušās spēlēs, bet nākamajā ciklā pēkšņi sāksim spēlēt labi.

- Kaut ko no Latvijas čempionāta šogad ir izdevies redzēt? Kāds radies iespaids par līmeni – ejam uz priekšu?
- Minimāli. Biju Liepājā uz spēli, kurā viņi zaudēja Jelgavai. Grūti pateikt par līmeni. Šķiet, ka Liepāja agrāk bija stiprāka, bet noteikti tas izskaidrojams ar finansiālo situāciju. Jācer, ka jaunie paaugsies un sāks spēlēt.

- Par nākamo sezonu runājot, esi uzstādījis konkrētu mērķi gūtajiem vārtiem vai kādu kopējo mērķi?
Jā, esmu, taču māņticības dēļ neatklāšu. Pēc sezonas varēšu pateikt – piepildījās vai nē.