J.Ikaunieks: "Gandarījums par šo Baltijas kausu lielāks - spēlējām vislabāk"

Ikstens: "Negribējās ielaist tieši no Laukžemja."

Kad uzzināji, ka šodien spēlēsi?
Uzzināju vakar. Mums bija sapulce un teorija, kur treneris nosauca sastāvu. Bija patīkami redzēt, ka esmu ticis starta vienpadsmitniekā. Vai pirms izsaukuma treneris apsolīja, ka dos uzspēlēt? Nekādas konkrētas sarunas par potenciālo spēles laiku nebija.

Cik viegli bija ieiet šodienas mačā?
Pirms spēles varbūt nebija liela nervozitāte. Jā, mača gaitā atsevišķās epizodēs bija dažas nepārliecinošas darbības... Protams, uzreiz varēja just, ka izlases mačā ir pavisam cita atmosfēra. Varēja sajust, ka šodien ir izšķirošā spēle. Tas ir Baltijas kauss, tā nav parasta draudzības spēle. Atbildības sajūta tomēr ir liela!

Vai izdevās pacelt Baltijas kausa trofeju?
Pacelt es pacēlu, bet tā ir pietiekoši smaga. Ilgi noturēt kausu nevar. Ja kāds gabaliņš ar to jāpaiet, tad ir jāprasa, lai kāds palīdz.

Cik liela nozīme ir Andra Vaņina figūrai, kurš diemžēl ir pametis izlases nometni?
Viņš ir mūsu komandas kapteinis. Līderis. Protams, pietrūka viņa ģērbtuvē, jo viņš ir tas, kurš var atrast īstos vārdus, uzmundrināt komandu. Gaidām viņu atpakaļ.

Ko pirms šīs nometnes teica tava kluba galvenais treneris lietuvietis Valds Dambrausks?
Viņš man novēlēja neielaist vārtus, ja es spēlēšu. Un tajā pašā laikā izteica vēlmi, lai Lietuva uzvar. Nezinu, kā to bija jāsaprot, bet beigās tāpat nesanāca.

Ielaidi vārtus no bijušā komandasbiedra Karoļa Laukžemja [lietuvietis 2016. gada sezonas otrajā pusē spēlējis futbola kluba "Jelgava" sastāvā].
Sitiena brīdī nepamanīju, kurš to izpilda. Vēl tā saule tur bija. Bet tad, kad pretinieki skrēja priecāties, sapratu, ka vārtus guva tieši Karolis. Bija dīvaina sajūta. Tieši no viņa negribējās ielaist.

Freimanis: "Gatavojāmies lietuviešu pretuzbrukumiem."

Cik nozīmīga Baltijas kausa trofejas izcīnīšana ir izlasei un tev pašam?
Lielāka nozīme ir nevis man, bet izlasei un visam Latvijas futbolam. Pēc notikušajām pārmaiņām labāk sākt ar uzvaru, nevis ar neveiksmi. Lielāks prieks ir par to, ka nomainījās viss un sākums arī ir veiksmīgs. Paldies Dievam, ka šodien izdevās izcīnīt uzvaru [turnīrā]!

Kā tās pārmaiņas izpaužas?
Visu, kas notiek komandas iekšienē, protams, nevaru stāstīt. Ir tā, ka vairāk prasa spēlēt ar bumbu. Izskaidro, kur atvērties un skriet. Vairākas vienkāršas lietas, nav nekas sarežģīts. Pagaidām mēs to varam uztvert. Sākuma process, vēl daudz kur jāpieliek.

Cik liels rūgtums par to, ka neizdevās nosargāt uzvaru?
Man kā aizsargam ir liels rūgtums, jo vienmēr gribās palikt "uz nullēm". Baigi nepatīkami ielaidām pretuzbrukumā. Tas bija tieši tas, kam gatavojāmies. Zinājām, ka viņiem ir ātra pāreja no aizsardzības uzbrukumā. Neizpildīts mājasdarbs. Katram jāpaskatās, kur viņš nenoskrēja, kur nospēlēja nepareizi. To pēc tam analizēsim. Treneris to visu uztver kā mācību procesu.

Divās spēlēs liela rotācija sastāvā - pret Igauniju tavā pozīcijā spēlēja Vladislavs Gabovs. Tavuprāt, trenerim ir skaidrs aptuvenais komandas kodols?
Domāju, ka viņam ir savs redzējums. Vlads ir cita stila spēlētājs, kuram ir savas īpašības. Tāpat arī man. Katram ir sava vieta laukumā. Nav tā, ka ir konkrēts pamatsastāvs. Teikšu, ka katrā spēlē piedalās futbolisti, kuri atbilst konkrētajam pretiniekam.

Ikaunieks: "Treneris grib, lai sasaistu viduslīniju ar uzbrukumu."

Uzvarēt spēlē neizdevās, toties trofeja izcīnīta.
Emocijas, protams, ir pozitīvas. Prieks uzvarēt Baltijas kausā. Jā, būtu lielāks prieks, ja izdotos arī izcīnīt uzvaru [spēlē]. Otrais puslaiks nebija tik labs. Pašam arī vajadzēja gūt vārtus, kaut kur nebiju fokusēts līdz galam. Kaut kur, iespējams, pietrūka meistarības. Šodien ir lielāks gandarījums par uzvaru Baltijas kausā, nekā tas bija pirms diviem gadiem. Uzskatu, ka mēs nospēlējām vislabāk starp visām trijām turnīra dalībniecēm.

Pirmajā puslaikā viena uzbrukuma laikā izdarījām trīs sitienus pa vārtiem, no kuriem divi tavējie.
Domāju, ka varējām uzreiz gūt vārtus [pirmo sitienu izpildīja Aleksejs Višņakovs - aut.], pēc tam bumba man atleca. Es neveiksmīgi trāpīju virsū vārtsargam... Pēc tam es nedaudz izslēdzos, kad bumba atkal gāja manā virzienā. Gribēju spēcīgi vienā pieskārienā raidīt to vārtos, bet līdz galam nenokoncentrējos.

Miksu Pātelainens mača laikā visvairāk vērsās tieši pie tevis.
Es spēlēju starp pussargiem un uzbrucējiem. Viņš grib, lai es to spēli sasaistu kopā. Lai spēle caur mani. Viņš diezgan daudz no manis prasa, bet man tas patīk. Jābūt drošākam, jāspēlē vairāk ar bumbu. Gribu parādīt vairāk un zinu, ka arī treneris vēlas, lai es būtu labāks.

Cik grūti tev tikt galā ar savā ziņā līdera lomu?
Domāju, ka mums daudzi spēlētāji nospēlēja augstā līmenī. Nav tā, ka mums te kāds būtu par līderi. Jā, aizvadīju divas pilnas spēles. Var teikt, ka šis turnīrs aizvadīts godam. Taču gribās vēl labāk!

Kamešs: "Pirms gada igauņi mūs vazāja."

Padalies ar sajūtām, izcīnot Baltijas kausa trofeju!
Prieks, protams. Tas bija svarīgi pēc piedzīvotās neveiksmju sērijas izlasei un futbolam kā tādam. Patīkami, ka ar šādu nots sākam... Protams, priekšā vēl mačs pret Azerbaidžānu. Bet prieks, ka pirms Nāciju līgas spēlēm gūstam pārliecību.

Cik liela vilšanās, ka neizdevās nosargāt uzvaru?
Centāmies darīt visu lietas labā. Puiši teica, ka Višņakovam [otrā puslaika sākumā] epizodē, kur viņš iesita, nebija aizmugures. Bet neko darīt! Strādāsim, lai neielaistu turpmāk neielaistu vārtus.

Kādu mūziku ieslēdzāt ģērbtuvē, svinot panākumu?
Kapteinis ir galvenais par mūziku. Viss kaut kāda. Vairāk deju mūzika bija.

Ko vari pateikt par savu sniegumu?
Vienmēr gribās iesist. Jo līdz šim esmu tikai vienu golu iesitis... Gribējās pēc atgriešanās iesist tos vārtus. Darīju visu ko varēju, ļoti centos.

Kā kopumā raksturotu Latvijas izlases spēli jaunā treneru štāba vadībā?
Ar Igauniju bija tiešām laba spēle. Mēs kontrolējām bumbu, neļāvām viņiem veidot savu spēli. Tikmēr pirms gada igauņi mūs vazāja. Spēlē pret Lietuvu bija citādāka, jo te mums mazāk sanāca būt ar bumbu.