Gorkšs: "Kaut ko uzvaram īstermiņā, bet ilgtermiņā Igaunija mums ir priekšā"

Pastāsti par spēli!
Ko tieši vēlies zināt [smaida]?

Labi, pārfrāzēšu - kurā spēles brīdī atmetāt domas par uzvaras izcīnīšanu un pārgājāt uz 0:0 nosargāšanu, zinot, ka neizšķirts dos trofeju? Jo beigās izskatījās, ka jūsu domas ir tieši par turnīru, nevis atsevišķu spēli.
Skaidrs, ka, spēlei ejot, mēs sapratām, ka iniciatīvu pārņemt būs arvien grūtāk, un mūsu vienīgā cerība gūt vārtus ir vai nu pretuzbrukumi vai standartsituācijas. Diemžēl arī tās mēs izpildījām diezgan neveiksmīgi. Tā ka skaidrs, ka lielāko daļu no otrā puslaika mēs spēlējām vairāk uz rezultāta noturēšanu un tīri ar domu par kausa izcīnīšanu. Tai pašā laikā skaidrs ir arī tas, ka arī pirmajā puslaikā mums tā spēle nevedās, diezgan daudz kļūdījāmies individuāli, līdz ar to bumbas kontroles mums kā tādas principā nebija. Bija ļoti sarežģīti lauzt cīņas gaitu. Tā ka ir divējādas sajūtas - protams, prieks, ka mēs to kausu izcīnījām, bet ar spēles kvalitāti mēs neesam apmierināti. Godīgi sakot, ir jāizsaka kompliments Igaunijas izlasei, kura, kā izskatās, ir atradusi savu spēles stilu. Mēs uzvaram kaut ko īstermiņā, bet ilgtermiņā, izskatās, Igaunija mums mazliet ir priekšā.

Tas varētu būt saistīts ar to, ka igauņi daudz biežāk aizvada pārbaudes spēles?
Man izskatās, ka igauņi ne tik ļoti uztraucas par rezultātu. Viņi spēlē tā, kā viņi spēlē un, ja arī zaudē, viņi turpina spēlēt tieši tāpat, nekautrējas turēt bumbu. Viņu kapteinis [Vācijas Bundeslīgā spēlējošais centra aizsargs Ragnars Klavans - aut.] šodien vispār, domāju, basketbolā būtu saspēles vadītājs. Beigās pat meta autus. Es jau smējos - sak, tūlīt ies izpildīt arī stūra sitienus.

Vai bija jāpiešķir pendele, kad Zjuzins soda laukumā no aizmugures gāza nost pretinieku?
Nē, nebija pendele. Pendele bija tur, kur es ar roku nospēlēju - tur bija tīrākā pendele. Paldies Dievam, tiesnesis to neredzēja. Viss labs, kas labi beidzas [smaida].

Noslēdzot Baltijas kausa tēmu, - kā sanāk, ka mums ar igauņiem klājās smagāk, ja mūsu uzveiktā Lietuva uzvarēja Igauniju? Vienkārši spēle no spēles atšķiras, mājas faktors vai kas cits?
Domāju, tas bija turnīra formāta faktors. Sanāca, ka mums šodien bija jāspēlē trešajā dienā pēc mača ar Lietuvu, kamēr Igaunijai starp pirmo un otro spēli bija liels pārtraukums. Kaut arī viņiem pa vidu bija pārbaudes spēle, man liekas, viņi to sastāvu ievērojami rotēja [taisnība, jo trešdien pret Andoru (2:0) pamatsastāvā izgāja tikai pieci spēlētāji, kuri bija pamatsastāvā arī pret Latviju - aut.], un viņiem tās enerģijas rezerves bija lielākas nekā mums. Taču vēlreiz atkārtošu - tas absolūti neatsver to, ka mums vajadzēja spēlēt kvalitatīvāk tieši ar bumbu.

Vēl esmu ievērojis, ka ļoti, ļoti sen neesam guvuši vārtus pirmajā puslaikā - pēdējo reizi tas notika 2015.gada martā Čehijā [kopš tā laika Latvija septiņās spēlēs guvusi deviņus vārtus (no tiem pieci pret Gibraltāru), taču nevienus pirmajā puslaikā, visus otrajā puslaikā - aut.]. Kāpēc tā? Pahars liek uzmanīgi sākt spēles?
Nē, tāda speciāla norādījuma nav. Varbūt tā ir sakritība. Varbūt tas, ka pretinieks pēc dominēšanas pirmajā puslaikā ir vairāk saguris - domāju, piemēram, pret Lietuvu to varēja uzskatāmi redzēt. Leiši mūs presingoja lielāko daļu no pirmā puslaika, bet otrajam puslaikam viņiem gluži vienkārši spēku pietrūka. Grūti teikt. Tāda norādījuma tiešām nav. Ceru, mēs spēsim šo tradīciju lauzt.

Jau teici, ka šodien sniegums nebija pietiekami kvalitatīvs. Vai ar šādu sniegumu esam gatavi, ja runājam par augstiem mērķiem, cīnīties PK2018 kvalifikācijas turnīrā ar tādām komandām kā Šveice un Ungārija?
Ar šādu futbolu varam cīnīties, bet problēma ir tāda, ka mūsu grupā ir komandas, pret kurām mums teorētiski būtu jādominē un jāspēlē kā pirmajam numuram. Domāju, tas mums šobrīd, spēlējot šādu futbolu, varētu radīt problēmas. Bet viss ir mūsu pašu rokās, kājās, lai to labotu. Cerams, līdz atlases ciklam atradīsim pareizo formulu.

Pirms atlases cikla tu kā komandas kapteinis partnerus aicināsi domāt tikai par katru nākamo spēli (sākumā pret Andoru un Fēru salām) vai varbūt būs kāda īpaša svinīga uzruna ar domu, ka kopumā šis cikls ir mūsu iespēja - ar tālejošākiem mērķiem?
Skaidrs, ka mūsu grupā kalendārs ir tāds, ka pirmajās spēlēs mums ir jāņem punkti, lai mēs vispār uz kaut ko varētu cerēt. Tāpēc piesardzībai nav vietas - mūsu grupā tomēr ir komandas, pret kurām mums būtu jācenšas spēlēt kā pirmajam numuram. Kā tas būs dzīvē... taktiku izvēlas treneris. Būtu diezgan muļķīgi kā kapteinim tagad tur iesaistīties. Varu uzmundrināt īstermiņā - pirms spēles vai pārtraukumā, bet komandas stratēģiju un taktiku domā treneris, vēl ilgi pirms spēlēm.

Noslēgumā par tavu karjeru - cik daudz ir zināms par nākotni? Bija daudz spekulāciju par to, ka, ja nu gadījumā tu karjeru beidz, tad varētu pāriet uz siltiem krēsliem federācijā.
[Plati smaida] Gaidīsim, redzēsim, skatīsimies. Godīgi sakot, pats vēl nezinu, kāds būs mans nākamais solis.

Bet vai ir kādi piedāvājumi? Vai šobrīd vienkārši baudīsi atvaļinājumu?
Piedāvājumi ir. Man šobrīd ir jāizskata, kurš no piedāvājumiem manai šī brīža karjeras stadijai ir vispiemērotākais. Domāju, ka tuvākajā laikā būs lielāka skaidrība.

Bet tu vari droši pateikt, ka paliksi futbolā? Mēs taču nupat runājām par nākamo ciklu ar tevi kā ar izlases kapteini...
Futbolā es noteikti palikšu [smaida]. Kādā ampluā - redzēsim.

Bet vai paliksi futbolā kā spēlētājs?
Domāju, ja man būtu jāsaka procentuāli, tad droši vien lielāks procents būtu, ka es palikšu futbolā kā spēlētājs.

Tas ir tas, ko gribēju izdabūt, paldies!