Pēc Turcijas: kā gūt 3 vārtus? Reidi, sprinti, "Top" standarti, dominance gaisā!

Turki uzlēca augstāk par savu pēcpusi

Turcija pirmajās divās spēlēs sakāva Nīderlandi un Norvēģiju, tomēr taisnības labad jāmin, ka šajos mačos turkiem abos laukuma galos arī veicās – piemēram, pret norvēģiem pie 1:0 pretinieks netraucēti satricināja stabu, un viss varēja izvērsties pavisam citādi. Ja par faktiem, xG to ataino precīzāk. Pret Nīderlandi xG 1.16 – 2.49 pārvērtās apgriezti proporcionālā rezultātā 4:2, savukārt pret Norvēģiju xG deficīts 0.82 – 1.14 par 3:0. Summāri turkiem statistiski bija jāgūst divi vārti (1.98), bet viņi ar fantastisku realizāciju pamanījās sasist septiņus(!), kamēr ielaisto vārtu ailē statistiski 3.63 vārti, bet faktiski tikai divi.

Ja kāds sacīs, ka tā ir turku meistarība labi realizēt un labi nosargāt, tādā veidā loģika šeit īsti nestrādā. Ja Turcija šādi prastu "piemānīt xG" katrā spēlē, tad apgalvošu, ka tā kļūtu par pasaules un Eiropas čempioni.

Tiesa, arī xG bez konteksta bieži vien var maldināt. Tā, piemēram, būtiski uzsvērt, ka Turcija abās spēlēs ātri izvirzījās vadībā - 35. minūtē abos mačos tablo rādīja jau 2:0. Tas atlikušajā spēles gaitā turkus mudināja spēlēt no aizsardzības un atgaiņāties, kas savukārt ietekmē sitienu statistiku un xG.

Rets, vēsturisks brīdis: Latvija spēcīgai komandai iesit trīs vārtus

Lai nu kā, Turcija bija grupas līdere, Turcija ir milzīga valsts ar futbolu sirdī, Turcija pret mums bija pārliecinoša favorīte un šoreiz uzsvaru liksim uz Latvijas iespēto, nevis mūsu panākuma vērtības mazināšanu. Latvija (49. vieta FIFA rangā starp Eiropas komandām), ātri nonākdama zaudētājos, tovakar pierādīja, ka prot izrīkoties ar bumbu, spēj drosmīgi uzbrukt un gūt trīs vārtus pret Eiropas 18. komandu Turciju.

Iepriekšējos 15 gados Latvija tikai divreiz pratusi gūt vismaz trīs vārtus pret FIFA ranga "Top50" komandu. Tavu brīnumu, abas reizes pret Turciju! Nupat, kā arī 2013. gadā pārbaudes spēlē.

Spēles iepriekšējos 15 gados, kurās Latvija guvusi vismaz 3 vārtus

Visas spēles, kurās Latvija guvusi vismaz 3 vārtus pret FIFA tā brīža ranga "Top50" izlasēm

Piezīme: FIFA rangs ieviests 1992. gada decembrī.
"*" - 2003. gadā mūsu zelta ciklā ungāri spēles brīdī bija 48. vietā, bet divas nedēļas vēlāk jaunajā rangā izslīdēja ārpus “Top50” (52.).

Pret Turciju - kā līdzīgs ar līdzīgu

No vēstures pie otrdienas spēles. "Instat" versijā Latvijas uzbrukuma xG rāda (1.71 vārti), ka mūsu realizācija bija labāka, nekā izveidoto sitiena pozīciju bīstamība. Tai pašā laikā varam filozofēt par Oša neieskaitītajiem vārtiem (xG statistikā šis sitiens neietilpst, jo tika fiksēts nesaprotams pārkāpums). Turcijas xG bija mazliet labāks (2.25 vārti), taču starpība starp abām komandām patiešām bija nebūtiska, turklāt turkiem xG 0.75 veidoja nopelnītais 11 metru soda sitiens.

Varētu daudz un plaši runāt par pozitīvo šajā mačā (ar kolēģi gari izrunājām uzreiz naktī pēc mača), bet uzskatāmi parādīšu to ar vienu grafiku zemāk – mūsu spēlētāju vidējais izvietojums laukumā. Pret Melnkalni sevišķi augstu spēlēja arī Kamešs (Nr.7), taču Turcija tomēr ir stiprāks pretinieks, spēlējām viesos, J. Ikaunieks (Nr.10) un Uldriķis (Nr.20) izteikti dzīvojās augstāk, kā arī pirmo reizi mūsu spēlētāju izvietojums kopumā nebija zemāks, nekā pretiniekiem.

Joprojām gan jāpatur prātā, ka allaž svarīgs ir spēles scenārijs. Pret Melnkalni zaudētājos bijām tikai pēdējās 7 minūtes, pret Nīderlandi 58 minūtes (tomēr arī 0:1 sargājām kā neizšķirtu un tikai pie 0:2 sākām biežāk "pabāzt galvu ārpusē", tāpēc faktiski tikai 21 minūti pretinieks bija apmierināts ar rezultātu), savukārt pret Turciju 77 minūtes. Stambulā 0:0 noturējās nieka 100 sekundes, bet līdzsvaru atjaunojām tikai 79. minūtē (3:3). Tādējādi Turcija gandrīz visa mača garumā, neparādot savu labāko sniegumu, turēja prātā pozitīvo rezultātu.

Taču jebkurā gadījumā iepriecinoši, ka gan pie 0:1, gan 1:3 un 2:3 Latvija "gāja augšā" un darīja to kvalitatīvi – apdraudēja pretinieku vārtus un neļāva sevi "nogalināt" ar pretuzbrukumiem. Jo spēlēt augstu un drosmīgi automātiski augļus nesola – tikpat labi to var darīt pašnāvnieciski un neefektīvi, ļaujot pretiniekiem straujas un bīstamas pārejas ar skaitlisku pārsvaru un brīvo zonu vieglu izmantošanu.

Turcijas un Latvijas spēlētāju vidējais izvietojums.

Kvalitatīvi statistikas rādītāji par spīti mazai sastāva rotācijai - kur palika sagurums?

Jau ierasti Latvija dominēja gaisa divcīņās (58%), kamēr uz zemes procenti bija līdzvērtīgi (50%/50%). Mūsējie precīzi izpildīja 79% piespēļu (pret Melnkalni 66%, Nīderlandē 74%) un būtiski pieauga arī precīzo piespēļu skaits absolūtā izteiksmē – pa spēlēm 236, 203, 315. Turklāt Stambulā lija, kas neizrādījās traucēklis veikt precīzāku saspēli.

Lai gan Turcija tāpat bija ievērojami labāka bumbas kontrolē (62%/38%), būtiski uzsvērt, ka bumba Latvijas un Turcijas laukuma trešdaļā atradās praktiski vienādu spēles laiku – attiecīgi 28% un 27%. Tas nozīmē, ka liela daļa no turku bumbas kontroles notika viņu laukuma pusē vai vidusdaļā. Pat pret Melnkalni Rīgā skaitļi mums bija daudz nelabvēlīgāki – 24% laika bumba atradās pretinieka trešdaļā, 33% mūsējā. Par Nīderlandi labāk nerunāt. Tāpat jāizceļ, ka pirmo reizi Latvija uzlaboja konkurētspēju tieši otrajā puslaikā – "Instat" rāda, ka pēdējās 15 minūtēs Latvija Turcijai parādīja velnu.

Vēl viena interesanta lieta. Pēc spēles pret Melnkalni daudz tika runāts par mūsu futbolistu funkcionālo sagatavotību, jo tieši pēc pārtraukuma Latvijas sniegums kritās un izskatījās, ka mūs noskrien. Tai pašā laikā Kazakevičs pārsteidza ar to, ka veseli seši mūsu laukuma spēlētāji iznāca pamatsastāvā visās trīs spēlēs, un Turcijā... mūsu komanda bija kustīga kā nekad.

Tiesa, paskatoties kopējās Eiropas tendences, Kazakeviča pieeja nebija ārkārtēja. Starp izlasēm, kurām bija jāaizvada trīs mači, vidēji četri futbolisti katrā izlasē nemainīgi bija pamatsastāvā ik reizi. Taču pieejas patiešām bija dažādas - ja dažām mazajām izlasēm gluži vienkārši nav plašu iespēju rotēt, tad pat starp lielvalstīm bija vērojami diametrāli pretēji piemēri. Tā Vācijai no 10 laukuma spēlētājiem pamatsastāvā 9 bija visās spēlēs, kamēr Francijai tāds bija tikai viens (Grīzmans), bet Itālijai neviena! Katrā ziņā Latvija nebija starp Eiropas līderēm vienu un to pašu spēlētāju "mocīšanā".

Spēlētāju statistika

Augstāko "Instat" reitingu nopelnīja Jurkovskis, kurš līdzās Toberam un Černomordijam bija vienīgais ar maksimālajām 270 minūtēm šajā trīs maču ciklā. Visi atceras vienu no Raivja reidiem, kas beidzās ar rezultatīvu piespēli un Savaļnieka golu, taču Jurkovskis kopā veica četrus apspēlēšanas manevrus, no kuriem divi bija sekmīgi. Neviens cits mūsu spēlētājs neveica vairāk par vienu mēģinājumu apspēlēt. Tāpat Jurkovskis bija labs citos rādītājos – uzvarētu divcīņu procents, precīzo piespēļu procents. Mūsu malējais aizsargs summāri piedalījās 75 aktivitātēs (centrējumi, divcīņas, piespēles, sitieni utt.), kas bija augstākais rādītājs mūsu komandā un par ko sajūsminājās arī "Dundalk" galvenais treneris (šeit un šeit).

Lielus komplimentus vēlos izteikt arī Savaļniekam. Viņam starp mūsējiem bija izteikti zemākais piespēļu procents (55%), taču tieši Roberts bija futbolists, kurš visbiežāk saasināja mūsu uzbrukumus. Savaļnieks deviņas reizes piespēlēja soda laukumā, kas bija pārliecinoši augstākais rādītājs starp visiem mača dalībniekiem. "Milan" zvaigzne Čalhanolu sekoja ar sešām, bet mūsu komandā, izņemot Robertu, nebija neviena ar vairāk nekā divām piespēlēm soda laukumā. Četrreiz Savaļnieka piespēles soda laukumā sasniedza adresātu, un viņš gandrīz visu laiku bija vērsts uz pretinieku vārtiem. Skaidrs, ļoti līdzēja standartsituācijas, taču jebkurā gadījumā Roberts nav no futbolistiem, kurš būtu īpaši jāskubina saasināt spēli un centrēt bumbu soda laukumā. Un jā, Savaļnieks arī guva debijas vārtus izlases kreklā, kā arī piedalījās visos trīs mūsu vārtu guvumos.

Tāpat gūti vārti Uldriķim, kurš arīdzan aizvadīja savu labāko spēli izlases kreklā. Ja Savaļnieks un D. Ikaunieks savos vārtu guvumos ļoti veiksmīgi trāpīja (abiem priekšā bija traucēkļi un "Instat" abu iespējas nogādāt bumbu vārtos novērtēja vien ar 20% varbūtību), tad Uldriķis bija turku bieds gandrīz visas spēles garumā un sakrāja xG 1.12. Labākā iespēja no vārtu priekšas tika realizēta. Roberts četras reizes saņēma atslēgas piespēles, allaž sevi piedāvājot labās pozīcijās. Uldriķis atzīmējās ar septiņām aktivitātēm turku soda laukumā, kas arī bija lielākais skaits starp visiem spēles dalībniekiem.

Uzbrukumā mūsu rindās izcēlās daudzi, arī centra aizsargs Ošs, kurš Uldriķim rezultatīvi piespēlēja ar galvu. Limbažniekam Mārcim otrdienas vakarā tā bija viena no daudzām uzvarētām divcīņām (13/16). Caur viņa partneri aizsardzības centrā Černomordiju bieži gāja spēle pa apakšu, un Antonijs sapelnīja otru augstāko "Instat" reitingu mūsu komandā – piespēlēs 42/46 (91%), divcīņās (5/6). Tobers izcēlās ar 41/45 piespēlēs. Nedrīkst nenovērtēt arī Šteinbora bumbas ievadīšanu – 13 no 14 viņa tālajām piespēlēm (40+ metri) sameklēja adresātu jeb bija precīzas.

Epizožu analīze

Sociālā distancēšanās

Jau TV tiešraidē bija acīmredzams, ka epizodes galotnē kļūdu pieļāva Ošs, nenospēlējot cieši ar turku Karamanu, kuru viņš individuāli sedza kopš epizodes pirmsākumiem (auts). Mārcis pats sev sagrieza galvu, sekundes laikā veicot pirueti par 360 grādiem(!), un Karamans varēja izdarīt netraucētu sitienu. Tomēr Ošs nebija vienīgais šīs epizodes grēkāzis. Pirmkārt, jautājums, vai auta brīdī mums vispār bija pareizs izvietojums – abi balsta pussargi nonāca laukuma malā. Tādējādi pēc auta izspēles Turcijas lielāko zvaigzni Čalhanolu individuāli sedza Savaļnieks un neizprotami viņu pameta. Iespējams, aizskatījās uz bumbas epicentru. Čalhanolu brīvi izpildīja piespēli uzbrucējam.

Jurkovskis joņo

Ikviens mūsu spēlētājs šai vakarā centās izdarīt vairāk nekā parasti. Spēlējot bez bumbas, nevis vienkārši turējām pozīciju, bet gandrīz katrā mazajā epizodītē centāmies bakstīt pretinieku un izsist bumbu. Atņemot bumbu, negaidījām no kāda cita, bet darījām paši. Lūdzu, pievērsiet uzmanību spēles pulkstenim šajās divās bildēs – pirmajā Jurkovskis izbaksta bumbu, otrajā viņš jau ir tālu uzbrukumā. Šajā epizodē Latvijai nekas nesanāca, bet Raivja konstantiem sprintiem (uh, cik tādu šai mačā bija!) agri vai vēlu jādod rezultāts.

Beidzot nebaidāmies spēlēt ar bumbu

Neiztika bez kļūdām un pa bīstamam momentam uz saviem vārtiem atveda Emsis, Cigaņiks un Uldriķis. Taču svarīgākais bija, ka nevienā brīdī Latvija nevienkāršoja savu futbolu un, neskatoties uz risku kļūdīties, turpināja censties spēlēt saturīgi un nemeklēt vieglāko ceļu. Pat Černomordijs ar Ošu, atrodoties zem presinga un savu vārtu tuvumā, brīžiem bezbailīgi atrada īso piespēli savu vārtu tuvumā, nevis spēra tālu uz priekšu. Patika, ka risinājumi mūsējiem bija dažādi – ne tikai spēle vienā pieskārienā, bet arī ar viena spēlētāja kustību ar bumbu.

Lūk, labs piemērs. Turcija, pabeigusi uzbrukumu ar sitienu pa vārtiem, ar sešiem spēlētājiem paliek augstā presingā un kopplānā var redzēt, ka laba ātra risinājuma Jurkovskim te nav. Atkal jāuzslavē tieši Raivis, kurš driblē bumbu, uzvelk sev četrus pretspēlētājus un atrod labu piespēles līniju, nevis, teiksim, uzreiz izpilda tālo piespēli Uldriķa virzienā.

Bumbu saņēmušajam Emsim uzreiz ir vairāk plašuma, seko savlaicīga piespēle uz priekšu J. Ikauniekam un turku presings ir veiksmīgi pārvarēts. Lai gan ļoti ātrs Latvijas uzbrukums neseko, tādos brīžos pretinieks ne vienmēr pagūst organizēti atjaunot pareizu struktūru. Mūsējie pārvirza uzbrukumu caur labo flangu, tas pats Čalhanolu nav atgriezies pozīcijā un nenosedz piespēles līniju, kā rezultātā Fjodorovs ar vienu piespēli nogādā bumbu jau bīstamā pozīcijā Uldriķim. Starp citu, palūkojiet, kur šajā pārejā atrodas kreisais aizsargs Jurkovskis – lūk, šādas pieslēgšanās dod lielākas variācijas, mulsina pretiniekus un triviāli nodrošina lielāku spēlētāju skaitu uzbrukumā.

Tālāk Uldriķis izpildīja elegantu, taču ne pārāk precīzu piespēli, toties J. Ikaunieks pacīnījās, izkapāja bumbu un Savaļnieks daudz nedomājot centrēja. Latvija nopelnīja stūra sitienu, pēc kura otro reizi šajā mačā vārtus apdraudēja Uldriķis. Turkus glāba vārtu guvējs Karamans.

Pamazām Latvija sajuta spēles garšu. Izlaidīšu vēl vienu epizodi, kurā pozitīvi uzbrukumam pieslēdzās Jurkovskis. Viņa piespēle gar vārtiem tika bloķēta, bet pēc sekojošā stūra sitiena Ošs guva vārtus, kurus diezgan neizprotami neieskaitīja. Par poļu brigādes lēmumu varam pasmaidīt kaut vai tamdēļ, ka pārējiem nācās minēt, kur varētu būt saskatīts pārkāpums – izskanēja versijas gan par Černomordija iespējamo pārkāpumu (paši futbolisti tā saprata), gan par bumbas gala līnijas šķērsošanu stūra sitiena izpildes brīdī, gan arī par Uldriķa iespējamo pārkāpumu (Krievijas TV komentētāji). Vēlreiz skatoties video, diezgan droši varu apgalvot, ka svilpei bija jāklusē.

Turcija, uztvērusi lietas nopietnību, nākamās piecas minūtes aizvadīja ar lielu bumbas kontroli, uzmanīgi un centīgi. Nogrieznis beidzās ar mājinieku sitienu pa pārliktni, sekojošu stūra sitienu un Čalhanolu precīzo tālsitienu, panākot 2:0.

Latvija ne tikai nesalūza, bet atbildēja nekavējoties. Pats, vien skatoties ierakstu, piefiksēju, ka pirmos vārtus guvām, tā arī nezaudējot bumbu pēc centra izspēles!

1. J. Ikaunieks no centra atpakaļ Ošam
2. Ošs Černomordijam
3. Černomordijs uz labo flangu Fjodorovam
4. Fjodorovs atpakaļ Černomordijam
5. Černomordijs atpakaļ Šteinboram
6. Šteinbors Ošam
7. Ošs tālo piespēli pa gaisu Uldriķim
8. Uldriķis nomet bumbu parocīgi pa skrējienam Jurkovskim
9. Jurkovskis pēc gara reida gar vārtiem Savaļniekam
10. Savaļnieks gūst vārtus!

Atkal jāslavē Jurkovskis, kurš, redzot Oša tālo piespēli Uldriķim, sāka ātru reidu pa malu, aizmuka no turku labās malas aizsarga Nr.3 Mildira, ātrumā aizgāja garām arī labajam centra aizsargam Nr.15 Kabakam un izdarīja darbiņu līdz galam, pamanoties izdarīt izsmalcinātu piespēli ar labās kājas (no kreisā flanga!) pēdas ārmalu. Vēl gan bumba bija jāiesit vārtos, un joprojām nesaprotu, kā Savaļnieks to paveica.

51. minūtē Turcija nopelnīja 11 metru soda sitienu. Mirkli pirms tam mūsējie signalizēja par aizmuguri, tomēr tās nebija, jo pretējā galā ar pārējo aizsargu līniju laicīgi nepacēlās Fjodorovs. Pēc tam vienīgo acīmredzamo kļūdu spēlē pieļāva Jurkovskis, kurš paklupa. Arī Tobers neprata apstādināt pieslēgušos Mildiru, kurš uzņēmīgi pameta garām bumbu un palīda zem Kristera kājas vēziena.

Pie rezultāta 1:3 Latvija parādīja vēl lielāku raksturu. Šoreiz no mīnus divi uz mīnus viens tik zibenīgi neizdevās atspēlēties. Kāds teiks, ka sešas minūtes ir nieks, taču šajā izšķirošajā laikā tika padarīts liels melnais darbs, lai nopelnītu 2:3. Latviešiem joprojām baudāma saspēle, ļoti labs kontrpresings (bumbas atņemšanas aktivitātes pretinieka laukuma pusē uzreiz pēc zaudētas bumbas), kā arī nopelnīti trīs brīvsitieni, kurus allaž kvalitatīvi un neizšķērdīgi izpildīja Savaļnieks. Ja pat krievu TV komentētāji pie it kā drošā un tikko panāktā 3:1 sacīja, ka "turki ir sanervozējušies, jo nekādi nevar savākt bumbu", tas par kaut ko liecina. Jo parasti, kad favorīts dabū divu vārtu pārsvaru otrajā puslaikā, vairumam šķiet, ka viss ir beidzies. Nē, nekas nebija beidzies, un Turcija šajās minūtēs nespēja normāli tikt ārā no savas laukuma puses! Atļaušos šīs sešas minūtes no 52. līdz 58. minūtei nosaukt par mača lūzuma punktu.

Pirmos divus pārkāpumus izprovocēja Fjodorovs un Savaļnieks, bet trešajā epizodē noteikumus pret Toberu pārkāpa Čalhanolu. Lai gan tas notika pie centra līnijas, Savaļnieks atkal izmantoja iespēju pa taisno nogādāt bumbu soda laukumā. Un te atgādināšu, ko pēc mača teica Turcijas leģendārais galvenais treneris Šenols Ginešs: "Jāatzīst, ka pretinieks labā līmenī izpildīja standartsituācijas." un "Latvijas izlase parādīja teicamu sniegumu spēlē otrajā stāvā."

Mūsu otrie vārti kalpo kā lielisks pierādījums – Savaļniekam ļoti tāls standarts, bet Ošs, bērnībā daudz dzēris Limbažu pienu, gaisa divcīņā pārspēja uzreiz divus turkus! Viens no tiem pretinieku centra aizsargs Sejindži. Mārcis nevis vienkārši viņus pārspēja, bet nogādāja bumbu pašā vārtu priekšā, kur saimniekoja Uldriķis – 2:3! Turcija noteikti var vainot sevi ne tikai par zaudētajām gaisa divcīņām, bet arī par pozicionālu kļūdu, atstājot Latviju vārtu priekšā vairākumā un ļaujot Uldriķim veikt absolūti netraucētu sitienu, taču tās jau viņu problēmas.

Turcija atkal ieslēdza to futbolu, kāds bija pēc Latvijas neieskaitītajiem vārtiem – bumbas kontrole caur īsajām piespēlēm. Arī Latvija pēc 2:3 panākšanas nemetās pa galvu, pa kaklu virsū pretiniekam, bet gan spēlēja pacietīgi, gaidot savu iespēju. Līdz tam ne pārāk aktīvi presingojusi, 78. minūtē Latvija uzskrēja virsū pretiniekiem, turki savā laukuma pusē palaida svecīti un zaudēja bumbu. Uz maiņu nākušais Kamešs viltīgi uzlika korpusu un nopelnīja brīvsitienu diezgan tuvu slavenajam Jura Laizāna punktam.

Šoreiz turki gaisu uzvarēja, taču Emsis daudz nedomājot vienā pieskārienā atgrieza bumbu atpakaļ soda laukumā. Atkal liels jautājums par turku pozicionālo izvietojumu pie aizsardzības standartiem, kā arī man šķita, ka D. Ikaunieks ātrumā pieņem nepareizu lēmumu, no nosacītas brīvās telpas dodoties burzmā, taču kuru tas vairs interesē, ja “Liepājas” uzbrucējam izdevās izsist bumbu Mildiram starp kājām un panākt 3:3!

Atzīsim, ka gan Savaļnieka, gan D. Ikaunieka vārtu guvumos ar bumbas izspraukšanos mums pamatīgi noveicās. Tāpat mums paveicās, ka Jilmazs pēc 3:3 iedegšanās uzreiz nesodīja mūs ar ceturtajiem vārtiem. Taču tas nemaina citus svarīgus aspektus, kas Latvijai bija augstā līmenī – pašatdeve, ticība, raksturs, standarti (Savaļnieks), reidi, sprinti, pieslēgšanās (Jurkovskis), dominance gaisā (Uldriķis, Ošs). Lai gan tādās dienās gribas slavēt visus un tas pats Černomordijs pēc nepārliecinošas spēles pret Melnkalni aizvadīja super stabilus mačus Amsterdamā un Stambulā pret futbola zvaigznēm, atļaušos iekavās minētos četrus futbolistus nosaukt par Turcijas mača zvaigznēm. Un vēl Tobers. Redz, pat cenšoties sevi ierobežot, tik un tā sanāk nosaukt vairāk par pussastāvu...

Kazakeviča padotie pēdējās sekundēs varēja arī izraut 4:3. Tobers lieliski izķeksēja bumbu tam pašam aizsardzībā vāji spēlējošajam Mildiram, taču Krollis sita praktiski virsū vārtsargam, lai gan bumba bija pa sitienam Raimonda jaudīgajai kreisajai kājai. Caur pieredzi šādās situācijās jāaudzē tādu sitienu statistika un pienāks brīdis, kad priecāsimies arī par lielu uzvaru, nevis tikai par lielu neizšķirtu.

Paldies, puiši! Biežāk tā!