Matrevics meklē slikto sākumu iemeslu: "Mums laukumā jābūt galvenajiem, nevis introvertiem"

"Labi padarīts darbs – tas laikam ir pareizais apzīmējums. Tagad katra valsts futbolā pēdējā laikā ir ļoti progresējusi, un jau pirms nometnes zinājām, ka būs grūtas spēles. Kad uzspiedām savas kvalitātes, tad, domāju, bija redzams, ka esam labāka komanda," Matrevics sacīja portālam Sportacentrs.com.

"Sliktais spēles sākums? Manuprāt, mums vienkārši ir jāprogresē kā komandai – mums jau no pirmās minūtes laukumā jābūt ekstravertiem, nevis introvertiem. Kā saka, būt protagonistiem - galvenajiem varoņiem. Nevis gaidīt, ko darīs otra komanda, bet gan spēlei uzlikt savu zīmi. Ja tā skatāmies, šogad pilnīgi visos mačos pretī nāks līdzvērtīga līmeņa pretinieki – nevaram gaidīt, ko darīs pretinieki, vajag pašiem uzņemties atbildību. Tas viss sākas ar to, ka kāds atdod pa pusei nepārliecinošu piespēli. Visai komandai vajag uzņemties līderību."

"Man kā vārtsargam šādos mačos ir jābūt gatavam un ar tīru prātu, jo skaidrs, ka viņiem bumba kādā brīdī mūsu soda laukumā nokritīs un būs kāds moments, kurā man vajadzēs glābt vai būt modram pēc centrējuma. Man ir jābūt gatavam noreaģēt pareizi. [Džeimss Skenlons] pirmajā puslaikā uzsita diezgan interesanti – visai agri, varbūt mēģināja mani noķert nesagatavotu. Redzēju, ka viņš sitīs, un tad paguvu sagrupēties, bet viņš tai epizodē nospēlēja nedaudz nestandarta un uzsita kvalitatīvi. Nevarētu teikt, ka būtu bijušas ļoti grūtas epizodes, bet vēl, piemēram, bija viens diezgan labs centrējums uz tālo stabu, kur līdz bumbai netiku. Tā ka arī viņi uzbruka diezgan bīstami."

Pirmās spēles izskaņā Matrevicam izgājienā bija ļoti trauksmaina epizode, kuru izdevās pārdzīvot bez vārtu zaudējuma: "Ar vārtsargu treneri izskatījām video, un nevarētu teikt, ka viss bija okay, bet nebija arī nekā slikta. Vienkārši nedaudz ātrāk jānostrādā ar kājām, ātrāk jātiek pozīcijā, un tad es varētu izlekt balansētākā pozīcijā. Tas džeks mani pagrūda – sods it kā bija. Un arī bumba nevienā brīdī, manuprāt, nebija pāri vārtu līnijai. Ja es būtu ātrāk nostrādājis ar kājām, tad es būtu bijis daudz stabilāks, un viņš nevarētu mani pagrūst – tad varētu lekt kaut trīs džeki, ar manu augumu problēmu tādās situācijās parasti nav. Bet, ja pats lecu atpakaļ, tad arī mani pagrūst ir vieglāk. Vispār jau smieklīgi, jo vējš it kā pūta no maniem vārtiem uz pretinieku vārtiem un viņš centrēja ar kreiso kāju, bet bumba ļoti interesanti iegriezās, nevis aizgriezās. Uztaisīju pirmo soli un domāju, ka bumba man nokritīs turpat priekšā, bet beigās ar to vēju vēl aizplanēja man aiz galvas. Tas pieredzei."

Matrevics uzslavēja izlases itāļu vārtsargu treneri Gabrieli Aldegāni, kurš neilgā laikā valstsvienības vārtsargiem jau ir daudz devis: "Arī pagājušajā gadā "Dukla" klubā bija vairāki momenti, kuros izglābu ar viņa mentalitāti, ka vārtos ir jāspēlē proaktīvi. Tas nozīmē, ka uzticies tam, ka esi ļoti labs vārtsargs, un vienmēr esi gatavs reaģēt uz visiem sitieniem. Pat ja redzi, ka būs stiprs sitiens, saglabā mieru un saproti, ka, ja bumba būs ķerama, tu to arī noķersi. Bieži vien var redzēt, ka vārtsargs pazaudē mieru, zaudē līdzsvaru un nespēj noreaģēt uz ķeramu sitienu, jo nebija pareizajā mentālajā zonā. Grūti izskaidrot nevārtsargu valodā (smejas). Vārtsargu treneris arī māca itāļu tehniku bumbai uzbrukt ar rokām, nevis blokā vai, ļoti tehniski runājot, ar ķermeņa svaru uz aizmuguri. Pret Pardubici un Jablonecu, un arī pret Serbiju man sanāca trīs ļoti forši seivi, kuros rezultātu deva tieši tas, pie kā strādājām. Tas uzreiz dod labu sajūtu, ka darītais darbs ir labs."