Latvijai izšķirošā cīņa pret vēl vienu PK dalībnieci ar jaunu līderi brazīlieti
Latvijas telpu futbola izlase pirms Eiropas čempionāta grupu turnīra pēdējās kārtas ieņem otro vietu un izšķirošo maču rītvakar plkst. 17.30 aizvadīs pret FIFA ranga 14. vietā esošo Horvātiju, kas, tāpat kā Francija, piedalījās pagājušajā Pasaules kausā un tika izslēgšanas spēlēs. Iekļūšanai 1/4 finālā mums visdrīzāk pietiks arī ar neizšķirtu (visos gadījumos, izņemot Gruzijas uzvaru pār Franciju ar 3-6 vārtu pārsvaru).
Izšķirošās spēles izteikta favorīte gan būs regulāra finālturnīru dalībniece Horvātija, kurai derēs tikai un vienīgi uzvara. Gadsimtu mijā horvāti kvalificējās 2000. gada Pasaules kausam un 1999., 2001. gada Eiropas čempionātiem, bet pēc tam izlaida sešus finālturnīrus pēc kārtas, līdz uzņēma 2012. gada Eiropas čempionātu, kurā sasniedza pusfinālu – savu joprojām labāko sasniegumu čempionātos. Pēc tam sekoja arī 2014. un 2016. gada Eiropas čempionāti, bet pēc nekvalificēšanās "Euro 2018" un 2021. gada Pasaules kausam (abos ciklos zaudējumi pārspēlēs) horvāti nomainīja treneri – Mato Stankoviču, kurš strādāja kopš 2010. gada, aizvietoja U19 izlases vadītājs Marinko Mavrovičs.
Jau pirmajā ciklā Horvātija ar sešām uzvarām sešās spēlēs pārliecinoši atgriezās Eiropas čempionātā, kur gan no grupas neizkļuva arī jaunajā 16 izlašu formātā, un vēlāk pēc 24 gadu pauzes atgriezās arī Pasaules kausa finālturnīrā, pārspēlēs pieveicot Poliju (3:2, 2:2). Pasaules kausā Horvātija atgriezās ar negaidītu zaudējumu Taizemei (1:2) un sakāvi pret topošo čempioni Brazīliju (1:8), taču ar 7:0 sasita Kubu un tālāk tika arī ar trešo vietu. 1/8 finālā zaudējums Argentīnai (0:2).
"Euro 2026" atlasē Horvātija relatīvi vieglā grupā atkal uzvarēja visās sešās spēlēs – 6:0, 1:0 pār Grieķiju, 6:2, 3:2 pār Zviedriju un 9:2, 4:1 pār brazīliešus zaudējušo Azerbaidžānu. Maksimumu bez Horvātijas (vārti 29:7) atlases pamatkārtā sakrāja arī Spānija (37:3), Ukraina (37:5) un Portugāle (31:9). Finālturnīrā horvāti tikuši pie diviem 2:2 – vispirms pret Franciju, pēc tam ļoti līdzīgā sižetā (tikai Horvātija nu jau bija Francijas lomā) arī pret Gruziju, pār kuru dominēja visa mača garumā, taču uz galvas stāvēja Gruzijas irāņu vārtsargs Ali Aslani, kurš izskaņā atvairīja arī sešu metru pendeli.
Horvātijas sastāvs
| Spēlētājs | Gads | Klubs | Līgā | Ciklā | Finālturnīros |
|---|---|---|---|---|---|
| Ante Piplica | 2000. | Futsal Dinamo | 10 | 8 | 2 |
| Nikola Čižmičs | 2000. | Hajduk (Horvātija-2) | ? | 5 | 2 |
| Duje Kustura | 1998. | Olmissum | 10+2 | 8+4 | 7+3 |
| Kristians Čekols | 1997. | Futsal Dinamo | 9+4 | 8+4 | 9+2 |
| Josips Jurlina | 2000. | Sala Consilina (Itālija) | 9+3 | 8+4 | 9 |
| Davids Mataja | 1997. | Lubawa (Polija) | 10+9 | 8+4 | 5+1 |
| Marko Kuraja | 1997. | Square | 9+5 | 8+3 | 4 |
| Nikola Gudasičs | 1999. | Futsal Dinamo | 10+6 | 8+3 | 2 |
| Niko Vukmirs | 2001. | Ferrol (Spānija) | 17 | 8+1 | 6+1 |
| Antonio Sekuličs | 1999. | Osijek Kandit | 7+5 | 7 | 9+2 |
| Luka Peričs | 1997. | Bubamar (Bosnija un H.) | 9+4 | 6+4 | 6+2 |
| Franko Jelovčičs | 1991. | Torcida Biberon | 10+7 | 6+2 | 19+5 |
| Jakovs Hrstičs | 2000. | Torcida Biberon | 10+4 | 4 | 2 |
| Vitors Lima | 1996. | Novo Vrijeme | 10+7 | 2+1 | 2+1 |
Visos sešos Horvātijas finālturnīros kopš 2012. gada piedalījies 34 gadus vecais kapteinis Franko Jelovčičs, kurš finālturnīros debitēja 20 gadu vecumā un tajos aizvadījis 19 spēļu, kā arī guvis piecus vārtus. Spēlējis arī Itālijā un Beļģijā (Edgara Tarakanova pašreizējā klubā "Anderlecht"), Jelovčičs ir atgriezies dzimtenē un pārstāv piektajā vietā esošo "Torcida". Kopumā desmit izlašnieku pārstāv vietējos klubus – trīs ir no līdervienības Zagrebas "Dinamo Futsal", kas septembrī pārbaudes spēlēs divreiz piekāpās "Riga" (3:4, 2:3, no latviešiem iesita vienīgi Vlads Rimkus), bet ir pārstāvēti arī apakšgala klubi un pat otrās līgas līdere Splitas "Hajduk".
Sezonas pirmo pusi Horvātijā pavadīja arī Davids Mataja, kurš bija astotajā vietā esošās Pulas kapteinis un astoņās spēlēs guva piecus vārtus, bet nu pievienojies Polijas trešās vietas īpašniecei Lubavas "Constract" un Ekstraklasē ieradies ar četriem vārtiem divās spēlēs. Vēl pirms sezonas no Pulas uz Spānijas augstāko līgu devās Niko Vukmirs, kurš piedalījies visās 17 spēlēs "Ferrol" rindās, komandai 16 vienību konkurencē ieņemot 10. vietu. No Horvātijas uz Itāliju devās Josips Jurlina, kurš sezonu sāka "Napoli" (sešās spēlēs divi vārti), kas pašlaik atrodas piektajā pozīcijā, bet nu pārgājis uz tiešo konkurenti un vietu augstāk esošo "Sala Consilina" (trijās spēlēs vieni vārti).
Savukārt Bosnijas un Hercegovinas čempioni "Bubamar" pārstāv Luka Peričs, kuram vietējā čempionātā deviņās spēlēs ir četri vārti, bet Čempionu līgā viņš piecās spēlēs guva divus vārtus. "Bubamar", kurā spēlē arī Slovēnijas izlases kapteinis Igors Osredkars, Čempionu līgu sāka jau priekšsacīkstēs, kur pārliecinoši ieguva pirmo vietu un apsteidza arī Gruzijas CIU (4:1), bet pamatkārtā ierindojās otrajā vietā aiz Dānijas "Hjorring", kuru sagrāva ar 12:4. Horvātijas čempione "Novo Vrijeme" spēlēja pamatkārtas stiprajā zarā un mājās zaudēja visos mačos – ne vien Lisabonas "Sporting" (0:4) un Almati "Kairat" (2:3), bet negaidīti arī Kosovas "Prishtina 01" (6:7), kuru 1/8 finālā apspēlēja rīdzinieki (3:3, 8:1).
Pašlaik "Novo Vrijeme" ieņem tikai sesto vietu Horvātijas čempionātā, tās rezultatīvākais spēlētājs ir brazīlietis…Džons Lenons, bet tās vienīgais Horvātijas izlases dalībnieks ir cits brazīlietis Vitors Lima. Horvātijā spēlē jau kopš 2019. gada, ieprecējies, izveidojis ģimeni, rudenī pārbaudes spēlēs arī pievienojies valstsvienībai un tika atzīts par pagājušā gada labāko Horvātijas telpu futbolistu. Tieši Lima izvirzīja Horvātiju vadībā pret Gruziju, bet pirmos trīs horvātu vārtus iesita Duje Kustura. Atlases ciklā Kusturam bija tikai viens precīzs sitiens, taču viņš atvērās jau rudens pārbaudes spēlēs, kurās bija rezultatīvākais ar pieciem vārtiem. Septembrī horvāti zaudēja Portugālei (0:5, 2:7), oktobrī tikās ar Slovēniju (2:2, 4:1), novembrī pārspēja Melnkalni (6:1, 5:1), bet decembrī Amerikas kausam, kas arī tagad ir sācies, iesildīja Paragvaju (3:5) un Kolumbiju (1:0).
Vēl zemāk – priekšpēdējā vietā - par "Novo Vrijeme" augstākajā līgā atrodas jaunpienācēja "Square", kuru šosezon pārstāv bijušais RFS spēlētājs Marko Kuraja. Arī Katarā, Itālijā spēlējušais Kuraja rīdziniekiem pievienojās pagājušās sezonas sākumā, spēlēja kopā ar mūsu izlases līderiem un Virslīgā deviņās spēlēs guva 11 vārtus, tomēr decembra derbijs (2:2 pret "Riga") izrādījās viņa pēdējais mačs, sezonas vidū atgriežoties Horvātijā. Šajā finālturnīrā Kurajam, kurš iepriekšējā Pasaules kausā izcēlās ar sarkano kartīti pret Brazīliju, nav liela spēles laika, taču viņš bija laukumā izlīdzinājuma vārtos pret Franciju. Kurajas galvenais treneris Dubrovnikas klubā ir valstsvienības spēļu rekordists Ivo Jukičs, kurš 2013./14. g. sezonā kopā ar pašreizējo LFF prezidentu Vadimu Ļašenko spēlēja "Nikarā".
Ļašenko piedalījās Latvijas iepriekšējā cīņā pret Horvātiju, kurai esam zaudējuši abos divos mačos, tomēr tikušies neesam sen – 2004. gadā 2:6 (vārti Oļegam Matvejevam un Aleksandram Sļepovam) un 2009. gadā 0:2. Horvātijas galvenajam trenerim Mavrovičam atmiņas par "Arēnu Rīga", domājams, ir diezgan labas – 2019. gada septembrī viņa vadītā Horvātijas U19 izlase tieši šeit kļuva par pirmā Eiropas U19 čempionāta finālisti. Pusfinālā Horvātija pendelēs pieveica Portugāli (2:2, 3:2), bet abus zaudējumus turnīrā piedzīvoja pret Spāniju – 0:3 grupā un 1:6 finālā. No tā sastāva Rīgā atgriezušies Jurlina, Jakovs Hrstičs un pašreizējais rezerves vārtsargs Nikola Čižmičs. Arī Latvijai no tā turnīra izlasē spēlē trīs futzālisti – Edgars Tarakanovs un Toms Grīslis, kuri guva abus Latvijas U19 izlases vārtus, un arī Ņikita Jelagovs. Cits tā turnīra dalībnieks Žanuels Skopenko diemžēl jau ir aizsaulē.

Kaspars Nerets un Marko Kuraja. Foto: Sanita Sparāne/RFS
@agrissuveizda
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]