Franči ar motocikliem, regbija vārti un kļūdu cena. Babris un Kuļepovs pēc Francijas spēles

Miks Babris: "Momentu realizācija un sīkās kļūdas – tādas komandas kā Francija tādas lietas nepiedod un šīs kļūdas realizē, kā vien vēlas, ar vienu kāju, ar otru kāju, aizskrienot…Savā starpā jokojām, ka tādās komandās kā Francija vai tā pati Maroka, pret kuru esam bieži spēlējuši, džeki spēlē uz motocikliem – mēs dažbrīd vienkārši nespējam tikt līdzi, viņi mūs noskrien pat ar bumbu.

Fiziski varam pagrūstīties un pacīnīties ar visiem, bet viņiem ir ļoti laba eksplozivitāte, kuras mums pirmajos soļos pietrūkst. Tas viņiem ir augstākajā līmenī, un viņi to jūt – mēs aizejam uz vienu sānu, bet viņi uzreiz mūs paņem pretkustībā. Visiem jāskrien atpakaļ, cik ātri vien var, lai atgūtu pozīciju. Tādēļ teiktu, ka [galvenā atšķirība] ir pirmais solis un pretinieka izjūta. Fiziski pēc pirmās spēles bijām gatavi un pirmo puslaiku nospēlējām tuvu maksimumam, bet otrajā puslaikā gan neliels procents varbūt nokrita, kas laukumā uzreiz bija ļoti jūtams. Katrs grams ir no svara.

Savu momentu pāris reižu galvā jau pārstrādāju. Andžejs Mickēvičs ļoti labi noturēja bumbu un piespēlēja manam pretspēlētājam pretkustībā, pat īpaši nenoreaģējot uzsitu tuvajā stūrī, vārtsargs izvilka. [Atlēkušo bumbu] atdevu Andrejam [Baklanovam], šķita, ka jau uz tukšiem vārtiem, bet vārtsargs guļot vēlreiz uzlēca augšā un izglāba. Visu cieņu vārtsargam, bet mums, lai varētu cīnīties līdzvērtīgāk, tādi momenti ir jārealizē. Mums bija vienalga, ko dabūt pretī no pirmā groza, jo spēlēt var pret visiem, tomēr Francija tagad noteikti tuvāk ir Eiropas visaugstākajam līmenim – Spānijai, Portugālei - nekā zemākam slānim."

Viktors Kuļepovs: "Pirmie ielaistie vārti, kur neaizskrēju un nenosedzu tālo stabu, pavisam noteikti tagad stāv galvā. Būtu es tur izsitis bumbu, kas zina, kā viss būtu beidzies. Jāmācās no kļūdām, arī fiziski kaut kur nosēdāmies, bet reizēm vienkārši ir jāpieņem, ka pretinieki bija labāki. Tas nozīmē, ka jāstrādā vēl vairāk, lai kļūtu labāki. Neuzmanība - pretiniekam tajā momentā biju tuvu, arī Rainers [Mūrnieks] bija tuvu, šķita, ka situāciju kontrolēju, bet bumba izgāja cauri. Kā jau zinām, telpu futbolā var izšķirt katrs milimetrs.

Neiesistais moments? Laikam pamatīgi pievīla koordinācija, jo ķermenis aizgāja uz augšu. Situācija bija tāda, ka bumbu vajadzēja sist uz leju, ar ķermeni noliekties zemāk, bet es ar ķermeni parāvos uz augšu un uzšāvu pa regbija vārtiem. Arī tas moments galvā ir, bet ielaistie vārti pavisam noteikti kremt vairāk.

Francijas spēlētāji spēlē Eiropas augstākā līmeņa klubos, un viņiem šādas intensitātes spēles ir klasika. Mums galvenokārt tā nav. Tomēr uz Marokas un Portugāles fona domāju, ka tās ir dažādas komandas. Maroka un Portugāle var spēlēt gan individuāli, gan 4-0 sistēmā, var bumbu izripināt tā, ka tev sāk griezties galva. Nē, Francija taktiskajā ziņā noteikti nespēlē kā Maroka, bet ātrumi gan varētu būt līdzīgi. Taktiski – Portugāle, Maroka un tad Francija.

Uzsvars bija nezaudēt viens pret vienu epizodes, īpaši zinot, ka viņiem ir ļoti spēcīgi un raženi stabi un individuāli spēcīgi spēlētāji, kuri tevi var apspēlēt, iedot stabam un ieskriet iekšā. Vajadzēja jau no paša spēles sākuma vairāk viņus presingot, tad jau redzētu, kā būtu. Varbūt fiziski apsēstos jau pirmajā puslaikā, bet domāju, ka vismaz priekšā jau būtu divi trīs momenti.

Tas ir labi, ka grupā pirms pēdējās kārtas esam otrie, bet uz pēdējo spēli noteikti ir jāiet ar domu uzvarēt, nevis domāt par to, ka mums der arī neizšķirts. Bez rēķināšanas – jāiet un jāuzvar! Jo horvāti laukumā ies ar tieši tādu mentalitāti. Laukumā jāatdod visi spēki, īpaši kad savācas arēna – prieks skatīties un pašā sākumā ir patīkama zosāda, tādēļ liels paldies faniem. Šodien darījām visu, lai uzvarētu, bet meistarība un fiziskās spējas šoreiz pievīla."