Tarakanovs un Matjušenko vēsturiskajā uzvarā izceļ aizsardzību, vārtsargu un fanus

Edgars Tarakanovs: "Uz šo spēli gājām tikai ar vienu mērķi – uzvarēt. Tagad visi, protams, esam laimīgi, tai skaitā arī es, jo palīdzēju komandai. Savā pirmajā vārtu guvumā pateicu trenerim, ka [tālu tiešo brīvsitienu] sitīšu pa vārtiem, un viņš atbildēja – jā, protams, sit! Mums ir arī savas kombinācijas izspēlei, taču biju pārliecināts par sevi. Un man arī sanāca iesist, jo Andrejs Baklanovs labi noskrēja garām vārtsargam un radīja viņam diskomfortu. Otrajos vārtos pamanīju, ka man ir iespēja, izmantoju to un trāpīju tālajā stūrī.

Akcentējām to, ka Gruzijai ir individuāli meistarīgi spēlētāji, kuri labi spēlē viens pret vienu. Ir vārtsargs, kurš iet pāri centram. Par savu spēli akcentējām standartsituācijas, aizsardzību, uzbrukumu. Viss, par ko runājām divu gadu ilgumā, šovakar arī izdevās. Par iepriekšējo uzvaru Gruzijā pat nedomājām, neuzskatījām, ka mūs gaida viegla spēle. Tās visas domas atmetām, jo šis ir Eiropas čempionāts, kurā katra spēle ir ļoti svarīga. Uzvarēt grib visi. Pret Franciju mūs gaida ļoti grūta spēle, kurā galvenais nezaudēt viens pret vienu epizodes pret viņu spēcīgajiem spēlētājiem un realizēt visas mūsu iespējas. Aizsardzībā jānospēlē tā, kā to izdarījām šodien.

Traumiņas? Godīgi sakot, nezinu, kas tagad ir ar roku, jo vienā brīdī sāka ļoti stipri sāpēt. Sāp arī tagad, bet nu ir normāli. Ar kāju piekliboju, jo dabūju stīvo - tas pāries. Triecienu pa muguru savukārt vispār negaidīju. Nezinu, ar ko man tur trāpīja – ar ceļgalu, elkoni vai ar ko citu, bet bija ļoti sāpīgi.

Kas sešarpus gadu laikā mainījies kopš Eiropas U19 čempionāta "Arēnā Rīga"? Mums šovakar bija ļoti liels atbalsts. Liels paldies visiem, kuri atbrauca atbalstīt gan mani, gan visu izlasi. Noteikti mainījies ir arī turnīra līmenis, un arī pati arēna tagad ir skaistāk sataisīta. Kā mainījies esmu es? Esmu kļuvis fiziski stiprāks. Arī galva ir sakārtota – ļoti daudz esmu iemācījies, arī Beļģijas "Anderlecht" jau esmu daudz iemācījies, arī mūsu pieredzējušais Germans Matjušenko mūs visus, mani ieskaitot, pamāca."

Germans Matjušenko: "Pirms spēles mums bija vairākas sapulces, kurās skatījāmies, ka viņu pamatvārtsargs [Bukija] visu laiku pieslēdzas. Šajā spēlē, manuprāt, viņš izveidoja tikai pāris momentu. Viens bija, kad viņš aizskrēja līdz desmit metriem no mūsu vārtiem un uzsita. Visādi citādi zinājām, kā pret viņu spēlēt, un domāju, ka tikām galā ļoti labi. Tas bija vienīgais, ko īpaši skatījāmies no Gruzijas, bet pārējais bija noskaņoties, spēlēt ar labu atdevi. Visi to saprotam, un arī treneris to uzsver, ka prioritāte ir aizsardzība. Ja būsim labi aizsardzībā, tad mums būs arī savi momenti, aizskriesim un noteikti iesitīsim.

Ko Rainers Mūrnieks par šo spēli nopelnīja? Kaut ko noteikti ir nopelnījis – varēs vakariņās mums atnest kafiju (smejas). Bet viņam šī bija ļoti laba spēle, pavilka mūs tad, kad patiešām vajadzēja pavilkt. Visu atvairīja, palīdzēja, runāja, pavilka tad, kad vajadzēja. Ja viņi pie 0:1 būtu izlīdzinājuši, viņi būtu atgriezušies spēlē, bet viņš īstajos brīžos pavilka ļoti svarīgās epizodēs, kad mums otrajā puslaikā bija neliels kritums. Tad atkal noticējām viņam, sev pašiem un cits citam – visai komandai. Un tas deva nākamo vilni, kas ļāva iesist otros, trešos.

Manos vārtos bija diezgan interesanta epizode, jo parasti es esmu tas, kurš ņem bumbu un iet izspēlēt. Kaut kā sagadījās, ka šoreiz pēc bumbas negāju, pat nezinu, kādēļ. Nodomāju, ka uzsitīšu, - trāpīju. Arī paveicās, ka vārtsargs neveiksmīgi atsita un bumba tomēr ielidoja iekšā. Patīkami tik un tā! Pirmie vārti, līdzjutēju atbalsts – emocionāli tas bija ļoti, ļoti patīkami. Iepriekš par to, vai iesitīšu, vispār nebiju domājis, jo prioritāte ir komandas uzvara. Drīzāk vairāk domāju par aizsardzību nekā vārtu gūšanu.

Kādēļ vārtu skaits iepriekš bija krities? Laikam tādēļ, ka pirms traumas [pēc deviņu mēnešu izlaišanas atgriezās 2025. gada janvārī – A.S.] vairāk spēlēju pa malu, bet tagad gan izlasē, gan klubā vairāk spēlēju kā pēdējais aizsargs, kur vairāk ir fiziskas cīņas pret pretinieku stabu [izvirzīto uzbrucēju] vai partneru piesegšanas, jo kreisajā malā spēlē Tarakanovs, kurš daudz uzņemas un kuram arī sanāk to darīt – jāizmanto katra labākās dotības. Ar vienu apspēlēšanu viens pret vienu Tarakanovs var izšķirt spēli, un tādēļ viņš spēlē malā, bet mums ar Andreju Baklanovu vairāk nākas spēlēt aizsardzībā.

Traumai ir arī fiziskas sekas, jo kāju nevaru salocīt līdz galam, ir sāpes, diskomforts. Tieši nesen domāju, ka ar RFS notrenējos no janvāra līdz maijam, tad bija vasaras pauze, RFS vairs nebija, bet es aizgāju uz "Beitar", kur treniņi bija tikai 2-3 reizes nedēļā, kā dēļ nesanāca uzņemt labu formu. Tagad pārejot uz "Riga", tur treniņprocess ir labāks un varēšu formu uzņemt ātrāk – tas varbūt atkal ļaus pamainīt arī spēles stilu un pozīciju laukumā.

Domāju, ka Francija pēc šīs spēles mums gatavosies daudz nopietnāk – gan jau visi līdz šim domāja, ka esam pastarīši, ka esam grupas ceturtā komanda, arī pēdējais pārbaudes turnīrs Čehijā mums neizdevās. Nospēlējām ļoti labi, un domāju, ka tagad Francija mūs pētīs ļoti nopietni un ka viņiem būs ko padomāt par mums. Bet mums tas neko nemaina. Spēlēsim to pašu spēli – spēlēsim labi aizsardzībā un mēģināsim iesist pretuzbrukumos. Domāju, ka treneris atkal uzsvērs, ka pirmais – galvenais! – ir aizsardzība. Ja viss būs labi aizsardzībā, otrā galā mēs noteikti iesitīsim."

Passion in Riga 🇱🇻 @adidasfootball | #adidasNTF | #FutsalEURO pic.twitter.com/tpvgQ5VoYa

— UEFA Futsal (@UEFAFutsal) January 21, 2026