Futzālu gaidot #6: brazīliešu atklātais čempionāts izlašu kreklos beidzot piebremzēts
Telpu futbola tirgū brazīliešiem ir līdzīga, varbūt pat vēl lielāka nozīme kā amerikāņiem basketbolā. 213 miljonu iedzīvotāju milzīgā Dienvidamerikas zeme pabaro visas pasaules klubus - trīskārtējā Čempionu līgas uzvarētāja "Palma", kas 6. martā 1/4 finālā viesosies Latvijā, Spānijas čempionātam pieteikusi pat 10 brazīliešus, kamēr rīdziniekiem ir seši brazīlieši, divi argentīnieši un portugālis. Un Brazīlija ilgu laiku baroja arī Eiropas valstu izlases – ja basketbolā spēlētāju naturalizēt ir vieglāk (jādabū tikai pase un FIBA apstiprinājums, nevajag saistību ar valsti), taču katrā izlasē tāds drīkst būt tikai viens, tad futzālā un futbolā naturalizācijas process (it kā) ir krietni grūtāks (bez pases arī vai nu paša, vecāku vai vecvacāku piedzimšana konkrētās valsts teritorijā, vai arī spēlētāja šajā valstī nodzīvoti pieci gadi pēc kārtas), bet - neierobežotā skaitā.
Latvijas izlase parīt "Arēnā Rīga" Eiropas čempionātā debitēs pret Gruziju, kas ļoti tuvu tikšanai bija jau uz 2018. gada Eiropas čempionātu – pārspēlēs 2:2, 4:7 pret Rumāniju. Tolaik Gruziju pārstāvēja Gruzijas klubos agrāk spēlējušie brazīlieši Roniņu un Fumasa (starp citu, spēlējis arī "Nikarā"), kuri gan neguva nevienus vārtus, bet Rumānijai bija trīs brazīlieši, kuri guva septiņus no deviņiem vārtiem – ar diviem un četriem vārtiem izcēlās Rumānijas čempionātā tolaik spēlējušais Saviu. Izstājusies tik tuvu finālturnīram, nākamajos ciklos Gruzija ar naturalizāciju atvēzējās pilnīgi citos apmēros.
2021. gada Pasaules kausa atlasē Gruzija piesaistīja vēl divus brazīliešus – arī Simi Sajoti, kurš pagājušajā sezonā spēlēja "Riga" un Virslīgā 12 spēlēs guva 20 vārtus. Savukārt 2022. gada Eiropas čempionāta atlases izšķirošajā spēlē pret Franciju (3:2) ierindā bija jau septiņi brazīlieši, nopelnot vēsturisku ceļazīmi. Eiropas čempionātā Gruzija debitēja ar uzvaru pār Azerbaidžānu (3:2) – abu izlašu sastāvos bija pa sešiem brazīliešiem (Azerbaidžānai bija arī "Nikarā" spēlējušie Rafaels Vilela un Vasura), abu izlašu sākumpieciniekos visi laukuma spēlētāji (izņemot vietējos vārtsargus) bija brazīlieši. Gruzija uzvarēja arī bosniešus (2:1) un debijā iekļuva 1/4 finālā, kurā ar 1:3 zaudēja Krievijai (līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā bija vēl 23 dienas – krievu pēdējais lielais futbola turnīrs), kas uz finālturnīru bija atbraukusi ar četriem brazīliešiem.
"Euro 2022" finālturnīrā naturalizāciju piekopa piecas no sešpadsmit izlasēm – pa četriem brazīliešiem bija Kazahstānai un Krievijai, seši bija Gruzijai, Azerbaidžānai kopsummā bija septiņi, bet astoņi brazīliešu izcelsmes spēlētāji bija Masimiljāno Bellartes vadītajai Itālijai. Tas lieliski parādīja naturalizācijas augošās tendences, taču tā galīgi nebija jauna situācija – jau "Euro 2014" finālspēlē Itālija ar astoņiem brazīliešu izcelsmes spēlētājiem apspēlēja Krieviju ar pieciem brazīliešiem ierindā (3:1), ieskaitot Sirilu, kurš karjeras izskaņā Čempionu līgā palīdzēja Daugavpils "Lokomotiv". Taču tas, kas bija mainījies, - atsevišķās izlasēs sāka ieplūst spēlētāji, kuriem ar šīm valstīm visdrīzāk nebija pietiekamas vai vispār nekādas saistības.
Azerbaidžāna savā finālturnīra debijā "Euro 2010" pusfinālu sasniedza ar pieciem brazīliešiem, bet Krievijas, Kazahstānas un Azerbaidžānas brazīliskās izlases varēja skaidrot ar spēcīgiem vietējiem klubiem, kuros šie brazīlieši arī ilgstoši spēlēja (turklāt senākā pagātnē vajadzēja tikai divu, nevis piecu gadu stāžu). Līdzīgi arī Itālijai, kurai bija spēcīga līga ar virkni labu brazīliešu leģionāru, no kuriem, nav izslēgts, virknei varētu būt arī etniska saistība. Tā, piemēram, Kazahstānas "Kairat" 2013. un 2015. gadā ieguva UEFA Futzāla kausu (Čempionu līgas priekštecis) – abos titulos klātesošs bija viens no labākajiem futzāla vārtsargiem Igita, kurš Kazahstānā spēlē jau kopš 2011. gada, un Leu Žaragva, kurš Kazahstānā spēlēja septiņus gadus pēc kārtas un iepriekšējo pusotru gadu pavadīja RFS. Vai Azerbaidžānas "Araz", kas ar topošajiem Azerbaidžānas izlašniekiem 2010. un 2014. gadā ieguva Eiropas klubu bronzas.

Leu Žaragva. Foto: Sanita Sparāne/RFS
Naturalizācijas kulminācija pienāca 2024. gada Pasaules kausa atlasē, kurā tehniskos zaudējumus ar 0:5 Elites kārtā (Top 20) par naturalizācijas noteikumu pārkāpšanu pēc sāncenšu protestiem saņēma četras izlases – Gruzija, Armēnija, Rumānija un Azerbaidžāna. Gruzija un Armēnija spēkojās vienā apakšgrupā un jau pirmajā kārtā savstarpējā duelī (2:1 Gruzijas labā) laukumā izlika kopsummā 15 brazīliešus (8:7 Gruzijas labā). Šis rezultāts palika spēkā, taču Gruzija saņēma tehniskos zaudējumus abos mačos pret Somiju (5:2 mājās ar sešiem brazīliešiem, 3:3 viesos ar septiņiem) un Portugāli (2:4 viesos ar astoņiem, 2:1 mājās ar diviem). Armēnija savukārt dabūja tehniskos zaudējumus jau zaudētās spēlēs pret Somiju (2:3 ar sešiem) un Portugāli (5:6 ar četriem), kā arī saņēma tehnisko zaudējumu nenotikušā spēlē pret Somiju. Zaudējums ar 1:7 Portugālei palika spēkā.
Ja Armēnijas punktu skaits tabulā nemainījās, tad Gruzija gan tehnisko zaudējumu dēļ zaudēja septiņus punktus un otrās pozīcijas un pārspēļu vietā grupā palika pēdējā vietā. UEFA lēmumos kļūdaini naturalizētie spēlētāji netiek uzskaitīti, taču aizdomās turamos izskaitļot var ar spēļu protokolu palīdzību. Pirmajos trijos tehniskajos zaudējumos piedalījās Biņu (3+2), Simi Sajoti (3+1), Šagiņa (3+1), Brunu Gomiss (3+1), divās spēlēs piedalījās Viljans Lourensu (2+1), Elizandru (2) un Petri (2), vienā spēlē – Taliss un Fernandu. Pēdējās kārtas uzvarā pār Portugāli šo nosaukto vairs nebija, taču tehniskais zaudējums visdrīzāk tika saņems Šimbas dēļ. Savukārt citā grupā Rumānija saņēma tehniskos zaudējumus pret Nīderlandi (2:1, 1:1 – abās spēlēs ar pieciem brazīliešiem), kas ieguva pārspēles Rumānijas vietā, bet Rumānija pēcāk pati izprasīja tehnisko uzvaru pār Azerbaidžānu (5:5). Gruziju un Rumāniju apsteigušās Somija un Nīderlande pārspēlēs tikās savā starpā – pendelēs uzvarēja nīderlandieši (1:1, 4:4, 5:4), Pasaules kausā atgriežoties pēc 24 gadu pauzes.

Simi Sajoti pret Brunu Kueļu. Foto: Riga Futsal Club
Visā 2024. gada Pasaules kausa atlases ciklā kopumā Gruzijai kaut vienā spēlē piedalījās 11(!) brazīlieši. Vai federācijas bija palaidušas garām, ka divu gadu stāža prasība jau sen kā pieaugusi līdz pieciem gadiem vai neder stāžs ar pārtraukumiem, vai nezināja, ka tāds stāžs vispār ir vajadzīgs, vai visu lieliski zināja un krāpās apzināti, tas lai paliek uz šo federāciju sirdsapziņas. Vai UEFA, FIFA kļūdījās pārbaudes procesos vai arī nepārbaudīja nemaz, akli apstiprinot visus pieteiktos pilsoņus, tas lai paliek uz šo organizāciju sirdsapziņas. Taču brazīliešu atklātais čempionāts beidzot ir piebremzēts un brazīliešu skaits izlasēs ir būtiski sarucis, kas arī mainījis izlašu spēku samērus – Azerbaidžāna ar vietējo spēlētāju pūlēm "Euro 2026" atlases pamatkārtā neizcīnīja nevienu uzvaru un palika pēdējā vietā grupā aiz Horvātijas (1:4, 2:9), Grieķijas (2:2, 2:3) un Zviedrijas (3:3, 3:4).
Uz finālturnīru netika arī Rumānija, kura vairs tikai ar vienu brazīlieti pārspēlēs zaudēja Ungārijai (2:3, 2:2), un arī Kazahstāna, kas pārspēļu pendelēs zaudēja Itālijai (1:2, 3:2, 0:2). Kazahstānas neveiksmei gan ar naturalizācijas izmaiņām sakara īsti nav – uz pārspēļu atbildes spēli sastāvā bija četri brazīlieši (Igita, Leu, Duglass Žuniors un Edsons). Ja Azerbaidžāna ar vietējo sastāvu izgāzās, tad Gruzija un Armēnija bez brazīliešu iesaistes spēja kvalificēties – Armēnijai šis būs debijas finālturnīrs, bet Gruzijai pirmais, kas izcīnīts bez brazīliešiem. Armēnija pamatkārtā ar lielisku bilanci 5-1-0 aiz muguras atstāja Kazahstānu (4:2, 4:4), Dāniju (4:3, 3:1) un Albāniju (4:0, 5:1), bet Gruzija ar 4-1-1 izcīnīja otro vietu aiz Francijas (3:3, 2:5) un priekšā Kosovai (3:1, 3:1) un Bulgārijai (6:1, 5:1), pārspēlēs ar 4:1 un 3:5 pārspējot Slovākiju.
Brazīliešu skaits izlasēs ir sarucis, taču viņi vēl ir - Itālijas kandidātos tika iekļauti pat deviņi spēlētāji ar Brazīlijas izcelsmi. Mūsu pretinieces Horvātijas rindās parādījies Vitors Lima, kurš Horvātijā spēlē kopš 2019. gada, Ungārijai ir Rafiņa, kurš Ungārijā spēlē kopš 2017. gada, bet Beļģija ir naturalizējusi Edgara Tarakanova kluba biedru Grellu. Latvijas izlase septiņu gadu laikā ar Gruziju aizvadījusi četras pārbaudes spēles – Jelgavā divi zaudējumi brazīliskajai Gruzijai (2018. gadā 2:5 pret četriem brazīliešiem, 2022. gadā 2:4 pret septiņiem brazīliešiem), bet Gruzijā 2024. gadā Bellartes vadībā 2:2, 6:2 pret gruzīnisko Gruziju ar tās vadošajiem vietējiem spēlētājiem ierindā.
Saistītie raksti:
Futzālu gaidot #5: Rīgas nauda uz Virslīgu atved superzvaigzni un piecus pasaules čempionus
Futzālu gaidot #4: latvju sprīdīši Eiropā meklē laimi, pie stūres Itālijas izlases treneris
Futzālu gaidot #3: tēvi, dēli, brāļi, dvīņi, Latvijas leģendas, jaunās paaudzes līderi
Futzālu gaidot #2: Latvijai lielo turnīru debija, priekšsacīkšu čempione
Futzālu gaidot #1: Latvijai lielākais ranga kāpums pasaulē
Latvijas treneris Bellarte un kapteinis Matjušenko par finālturnīra pretiniecēm un izredzēm
Divi futzāla sapņi – Eiropas čempionāts un cīņas pret trīskārtējo Čempionu līgas uzvarētāju
Futzāla talants Tarakanovs beļģu flagmanī debitēja ar hat-trick un EČ liek augstus mērķus
Miks Babris optimistisks par izredzēm EČ: "Nebaidos teikt, ka rādām Eiropas Top 10 futzālu"
@agrissuveizda