Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:554, Did:0, useCase: 3

Futzālu gaidot #4: latvju sprīdīši Eiropā meklē laimi, pie stūres Itālijas izlases treneris

Agris Suveizda

Futzālu gaidot #4: latvju sprīdīši Eiropā meklē laimi, pie stūres Itālijas izlases treneris
Edgars Tarakanovs: RSCA Futsal

Trešo sezonu pēc kārtas samierinoties ar sudrabu aiz niknākās sāncenses "Riga" un atkal netiekot pie vienīgās Eirokausu ceļazīmes, RFS izformēja telpu futbola komandu. Vienas durvis aizvērās, citas – atvērās. RFS pārstāvošie Latvijas izlases līderi bija spiesti meklēt jaunu komandu, un liela daļa izvēlējās sevi beidzot pārbaudīt uz ārzemju skatuves.

Virslīgas pagājušās sezonas rezultatīvākais spēlētājs un nu jau divkārtējais Latvijas gada futzālists Edgars Tarakanovs pievienojās Beļģijas flagmanim "Anderlecht" – pateicoties valstsvienības galvenā trenera Masimiljāno Bellartes sakariem, jo itālietis savulaik vienu sezonu vadīja arī šo klubu (kad to vēl sauca "Halle-Gooik"). Andrejs Baklanovs, kurš Orlandu Duartes vadībā savulaik ir kļuvis par Polijas čempionu, devās uz Bellartes dzimteni Itāliju, bet Miks Babris, pateicoties bijušajam Portugāles izlases kapteinim, Latvijā spēlējušajam un nu jau par aģentu kļuvušajam Arnaldu Pereiram, nokļuva Portugālē.

22 gadus vecais Tarakanovs Beļģijas čempionātā debitēja ar hat-trick, pirmajās divās spēlēs guva četrus vārtus (komanda grāva ar 10:1, 19:1) un kopumā 12 līgās spēlēs guvis septiņus vārtus. Tarakanovs skaisti iesita arī līgas līderu cīņā, taču tajā "Anderlecht" ar 2:4 zaudēja Antverpenē un regulārajā sezonā ar bilanci 12-0-1 ieņem tikai otro vietu (Antverpenei ir 13-1-0). Briseles klubs 13 spēlēs guvis 111 vārtus, līdz ar to Tarakanovs, protams, ar saviem septiņiem vārtiem īpaši neizceļas – tikpat vārtu guvuši desmit spēlētāji, starp kuriem raža sadalījusies diezgan līdzvērtīgi, līderim ar 13 esot brazīlietim Mankuzu. Starp 13 "Anderlecht" spēlētājiem, kuri guvuši vismaz trīs vārtus, beļģu ir tikai trīs (neskaitot naturalizēto brazīlieti Grellu).

"Halle-Gooik" zem "Anderlecht" izkārtnes nokļuva 2022. gada pavasarī un jau pirmajā sezonā sasniedza Čempionu līgas finālčetrinieku. Šosezon Čempionu līgas kampaņa gan nebija sekmīga. Pamatkārtas stiprajā zarā "Anderlecht" Gļivicē zaudēja Spānijas "Cartagena" (0:4) un mājiniecei "Piast" (1:2, klātienē bija vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju, labojot turnīra rekordu) un uzvarēja vienīgi Kauņas "Žalgiri" (4:0), bet 1/8 finālā, lai arī jau pirmajās 10 minūtēs izrāvās priekšā ar 3:1, ar 3:7 un 3:5 kapitulēja Kazahstānas "Kairat" - tikmēr "Riga" cīņu Eiropā turpina un februāra, marta mijā tiksies ar trīskārtējo Eiropas čempioni "Palma" no Spānijas. Tarakanovs Čempionu līgā vārtus neguva, bet pirms došanās uz Latviju iesita Beļģijas kausā un kluba labā izcēlies trijos mačos pēc kārtas.

Tarakanova vārti Beļģijas līderu cīņā


Babris un Baklanovs pievienojās Portugāles un Itālijas augstāko līgu jaunpienācējām "Famalicão" un "CDM Genova". Babra klubs labi sāka sezonu, pirmajās astoņās spēlēs sakrājot 11 punktus (3-2-3), bet tad novembra vidū izbaudīja divas spēles pēc kārtas pret abiem Lisabonas grandiem "Benfica" (2:4 viesos) un "Sporting" (2:10 mājās) un vairs nav uzvarējis – ieskaitot arī Līgas kausu, astoņas neuzvarētas spēles pēc kārtas (0-2-6). "Famalicão" ar 13 punktiem 15 spēlēs noslīdējusi uz 10. vietu 12 komandu konkurencē.

26 gadus vecais Babris, kurš sastāvā ir vienīgais, kura dzimtā valoda nav portugāļu, 15 līgas spēlēs guvis divus vārtus – rezultatīvākie vienībā ir brazīlieši Duglass (9) un Alans (6). Ar 15 uzvarām 15 spēlēs līgas vadībā ir "Benfica", kas Čempionu līgā Maltā "Riga" pārspēja ar 6:1, bet "Sporting" seko ar 39 punktiem. 27 gadus vecā Baklanova komanda savukārt Itālijā ar septiņiem punktiem 14 spēlēs ir pēdējā vietā starp 15 komandām un kopš novembra sākuma nav uzvarējusi astoņās spēlēs pēc kārtas (0-2-6). Baklanovs 12 spēlēs guvis divus vārtus, rezultatīvākais komandā ar septiņiem vārtiem ir 34 gadus vecais itālietis Andrea Ortizi, bet četrus iesitis cits veterāns, naturalizētais brazīlietis Murilu Ferreira.

Mika Babra vārti Portugālē

Baklanova vārti Itālijā


Bez šā trio uz ārzemēm no RFS devās arī Artjoms Troickis, kura pārstāvētā Bjalistokas "Jagiellonia" ir savas zonas vicelīdere Polijas 1. līgā, taču Troickis pieteikumā figurējis tikai vienā spēlē. Astoņus punktus un divas vietas zemāk ir Ekstraklasi atstājusī Hojnices "Red Devils", kuras rindās regulāri turpina spēlēt 33 gadus vecais Jānis Pastars, tomēr viņš pēc izlases treneru maiņas valstsvienību vairs nav pārstāvējis. Izlases kandidātos nav arī 2024. un 2025. gada labākā jaunā futzālista Daniila Fogela, kurš no "Rīga" īrē devies uz Vācijas Bundeslīgu, kur savulaik neilgi pabijis arī Miks Babris, un pirms nedēļas debitēja ar vārtiem, kā arī cita jaunā spēlētāja Emīla Atamaņukova, kurš no "Daugavpils" pārcēlies uz Itālijas 3. līgu un šosezon guvis trīs vārtus.

Fogels pirmajās trijās spēlēs Bellartes vadībā guva divus vārtus, taču nākamajās 11 palika bešā un kopš Indonēzijas rudens turnīra vairs netiek saukts. Kopš 2024. gada savukārt vairs netiek saukts "Riga" rezultatīvākais latvietis un 2023. gada labākais futzālists Artjoms Kozlovskis, kurš iesita Bellartes pirmajās trijās spēlēs, bet pēc tam piecās spēlēs palika sausā. Šosezon Kozlovskim 11 Virslīgas spēlēs ir 14 vārti (Fogelam astoņās spēlēs bija astoņi vārti) – vēl vairāk Virslīgā ir vienīgi Kuldīgas "Nikera" snaiperim Kristam Krūmiņam, kuru arī Bellarte nav saucis kopš 2024. gada. No izlašniekiem rezultatīvākie Virslīgas spēlētāji ir Vlads Rimkus ("Riga") un Toms Grīslis ("Beitar") – pa astoņiem. Atšķirībā no Tarakanova, Babra un Baklanova, izlases kapteinis Germans Matjušenko palika Latvijā un pievienojās "Beitar", bet nu nokļuvis līdervienībā "Riga". No RFS izlašniekiem uz "Beitar" pārgāja arī Ņikita Jelagovs, kurš traumas dēļ tikai nesen oficiāli debitēja, un talantīgais Sergejs Motiļs.

Latvijas izlases kandidāti

SpēlētājsGadsKlubsLīgāIzlasēAtlasēPie Bellartes
Artjoms Križanovskis1998.FC Nikers933416
Rainers Mūrnieks2004.Riga Futsal Club724+121+1
Igors Labuts1990.Riga Futsal Club623116
Maksims Troickis2007.Riga Futsal Club722
Germans Matjušenko1994.Riga Futsal Club9+183+3329+1514+1
Andrejs Baklanovs1998.CDM Futsal Genova (Itālija)12+260+3515+720+9
Miks Babris1999.Famalicão (Portugāle)15+259+1612+521+5
Edgars Tarakanovs2003.Anderlecht (Beļģija)12+746+24821+17
Aleksandrs Kuļešovs1995.TFK Salaspils9+543+516+14
Andžejs Mickēvičs2002.Riga Futsal Club7+439+9420+7
Artjoms Troickis2001.Jagiellonia (Polija-2)127+417+3
Ņikita Jelagovs2003.TFK Beitar126111
Vlads Rimkus1993.Riga Futsal Club9+824+1105
Toms Grīslis2002.TFK Beitar10+821+129
Viktors Kuļepovs2001.Riga Futsal Club5+320+1014+10
Sergejs Motiļs2006.TFK Beitar7+318+218+2
Maksims Potlovs1997.Daugavpils FS9+413112
Renards Ūdris2005.Riga Futsal Club6+510+210+2

Bellarte par Latvijas izlases galveno treneri kļuva 2024. gada jūlijā, vienojoties līdz "Euro 2026" finālturnīŗa beigām, bet pirms nepilniem diviem mēnešiem – pēc novembra turnīra Rumānijā – jau pagarināja līgumu līdz 2027. gada beigām. Bellarte, kurš vada arī Latvijas sieviešu izlasi un Latvijas U19 vīriešu izlasi, iepriekš trenēja dzimteni Itāliju (gan pieaugušo, gan U19 izlases). 2020. gada februārī Itālija nekvalificējās Pasaules kausa finālturnīram, un stūri pārņēma Bellarte. Ar bilanci 5-0-1 apsteidzot Somiju, Beļģiju un Melnkalni, Itālija kvalificējās 2022. gada Eiropas čempionātam, taču grupā palika pēdējā aiz Kazahstānas (1:4), Somijas (3:3) un Slovēnijas (2:2).

2024. gada Pasaules kausa cikls nebija sekmīgs. Pamatkārtā pirmā vieta apakšgrupā ar diviem neizšķirtiem izbraukumā pret Zviedriju (6:1, 7:7) un Ziemeļmaķedoniju (6:3, 3:3), bet Elites kārtā pēc laba pirmā apļa (2-0-1) otrajā aplī izlaistas vadības pret tiešajām konkurentēm un otrā vieta ar tikai septiņiem punktiem (0:4, 0:1 pret Spāniju, 3:1, 2:4 pret Slovēniju, 6:5, 3:3 pret Čehiju), kā vienīgā no otrajām vietām netiekot pārspēlēs. Sadarbība ar Bellarti netika pagarināta.

Lielāko daļu karjeras Bellarte pavadījis dzimtenē. Iepriekš trenējis otrās līgas klubu "Modugno", 2011. gadā Bellarte pārņēma Peskāras "Acqua e Sapone", kur strādāja līdz 2016. gadam – vislabākais bija 2014. gads ar Itālijas sudrabu, kausu un superkausu. Sekoja viena sezona Beļģijas "Halle-Gooik", izcīnot titulu un kausu, taču UEFA Futzāla kausā (Čempionu līgas priekštecī) trešā vieta apakšgrupā aiz Itālijas "Real Rieti", netiekot Elites kārtā. Pēc tam Bellarte vienu sezonu strādāja tieši "Real Rieti", kur sasniedza Itālijas pusfinālu, bet nākamajā sezonā mainīja vidi un izcīnīja Itālijas sieviešu čempionāta titulu. Pēc šā titula 2019. gadā Bellarte atgriezās vīriešu futzālā un savā kādreizējā klubā "Acqua e Sapone", ko atkal aizveda līdz otrajai vietai pandēmijas dēļ nepabeigtajā sezonā, bet tad kļuva par Itālijas valstsvienības treneri.


Masimiljāno Bellarte pie Itālijas izlases stūres. Foto: FIGC



Saistītie raksti:
Futzālu gaidot #3: tēvi, dēli, brāļi, dvīņi, Latvijas leģendas, jaunās paaudzes līderi
Futzālu gaidot #2: Latvijai lielo turnīru debija, priekšsacīkšu čempione
Futzālu gaidot #1: Latvijai lielākais ranga kāpums pasaulē
Latvijas treneris Bellarte un kapteinis Matjušenko par finālturnīra pretiniecēm un izredzēm
Divi futzāla sapņi – Eiropas čempionāts un cīņas pret trīskārtējo Čempionu līgas uzvarētāju
Futzāla talants Tarakanovs beļģu flagmanī debitēja ar hat-trick un EČ liek augstus mērķus
Miks Babris optimistisks par izredzēm EČ: "Nebaidos teikt, ka rādām Eiropas Top 10 futzālu"