Futzālu gaidot #3: tēvi, dēli, brāļi, dvīņi, Latvijas leģendas, jaunās paaudzes līderi

Ja mūsdienās pieaug spēlētāju īpatsvars, kuri Latvijas pieaugušo futbolā sevi pieteikuši primāri kā telpu futbolistus, tad valstsvienības pirmsākumos netrūka spēlētāju, kuri bija spēlējuši arī klasiskā futbola izlasē un bija ar bagātīgu pieredzi klasiskā futbola čempionātā. Aleksandrs Dibrivnijs (viena spēle klasiskā futbola izlasē) un Arturs Šketovs bija izcīnījuši titulus ar "Skonto", lielā futbola izlasē bija spēlējuši arī Jurijs Karašauskas, Iļja Novikovs, bet īpaši izcēlās Aleksandrs Glazovs. Bijis arī leģionāra gaitās Zviedrijā un Azerbaidžānā, Glazovs deviņdesmito gadu sākumā lielā futbola izlasē aizvadīja 15 spēles (ieskaitot divus 0:0 Rīgā pret tā laika Eiropas čempioni Dāniju un Spāniju), bet vēlāk futzāla izlasē aizvadīja 20 atlases spēles un guva divus vārtus.

Starp futzāla izlases pirmssākumiem un pašreizējo paaudzi izceļas ēra, kas balstījās uz trim pīlāriem. Varētu saukt arī ilggadējo kapteini Andreju Aleksejevu un daudzus, daudzus citus, tomēr ilglaicības ziņā īpaši izcēlās galvenais treneris Arturs Šketovs, vārtsargs Aigars Bondars un leģendāras kreisās kājas īpašnieks Maksims Seņs. Rēzeknietis Bondars, kurš pat 45 gadu vecumā turpina karjeru Virslīgā un "Daugavpilī" spēlē kopā ar 44 gadus veco Latvijas izlases asistentu, krāslavieti Vadimu Atamaņukovu, ar 64 atlases spēlēm ir pārliecinošs Latvijas izlases rekordists, bet spēļu vicelīderis Seņs ir pārliecinošs vārtu rekordists – 52 kvalifikācijas mačos 24 vārti. 40 gadus vecais Seņs, vēl būdams "Riga" kapteinis, pēc iepriekšējās sezonas beidza Virslīgas spēlētāja karjeru (vēl gan spēlē Rīgas čempionātā) un nu ir "Beitar" izpilddirektora amatā.

Runājot par futzāla izlases statistiku, tai ir divi būtiski mīnusi. Pirmkārt, atšķirībā no basketbola un arī lielajiem hokeja turnīriem, telpu futbolā spēlētāju spēles laiks netiek uzskaitīts, tādēļ statistikā nav iespējams atšķirt tos, kuri devās laukumā, no tiem, kuri palika malā. Līdz ar to faktiski ir jāskaita pieteikto spēļu skaits, nevis reālo spēļu skaits, kas būtiski ietekmē rezerves vārtsargu un trešās maiņas spēlētāju datus (un tā paša iemesla dēļ ir ļoti grūti novērtēt arī debijas). Un, otrkārt, Latvijas Futbola federācijas uzskaitē visu spēļu protokoli pieejami tikai kopš 2014. gada decembra, bet līdz tam pieejami vienīgi atlases spēļu protokoli – tā kā iztrūkst pārbaudes spēles, diezgan droši, ka Bondars un Seņs aizvadījuši vairāk par LFF mājaslapā pieejamajām 87 un 81 spēli un izlases pilno vēsturi iespējams apkopot tikai par kvalifikācijas mačiem.

Pašreizējās paaudzes pieredzējušākais spēlētājs ir kapteinis Germans Matjušenko, kurš valstsvienībā kopumā aizvadījis 83 spēles un guvis 33 vārtus, bet kvalifikācijas turnīros 29 spēlēs izcēlies ar 15 vārtiem. Matjušenko ir otrais visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs kvalifikācijās, un zīmīgi, ka Seņa pēdējā izlases spēlē 2021. gada aprīlī Jelgavā pret Šveici (4:1) pa diviem vārtiem guva tieši Seņs un Matjušenko - divu dažādu paaudžu izcilnieki. Seņs piecus vārtus iesitis bosniešiem, trīs vārtus – igauņiem, bet interesanti, ka nevienā no atlases spēlēm viņš nav guvis vairāk par diviem vārtiem – septiņās spēlēs dublis, desmit spēlēs vieni vārti, kopumā iesitis 17 dažādās atlases spēlēs. Savukārt Matjušenko, kurš šveiciešus sarūgtinājis četrreiz, iesitis tikai astoņās spēlēs, piecreiz gūdams divus vārtus un izceldamies arī ar hat-trick pret Gibraltāru (2019. gada janvārī Jelgavā 9:0). Pie hat-trick ticis arī Artūrs Jerofejevs (2017. gada janvārī Jelgavā pret Igauniju – 4:2), bet vienīgā oficiālā pokera īpašnieks kvalifikācijās ir Andrejs Baklanovs, kuram 2022. gada oktobrī pierakstīti četri vārti pret Vāciju (5:1). Realitātē Baklanovs gan guva tikai trīs vārtus – UEFA viņam kļūdaini ieskaitīja Jāņa Pastara vārtu guvumu pēc Baklanova dribla (šā raksta statistikā to neesmu labojis, vārtu guvumu atstājot Baklanovam).

Spēle pret Šveici: Miks Babris, Jānis Pastars, Maksims Seņs un Germans Matjušenko. Foto: LFF

Visvairāk spēļu kvalifikācijā (Top 30)

Visvairāk vārtu kvalifikācijā (Top 13)

Jaunā galvenā trenera Masimiljāno Bellartes vadībā par jaunās paaudzes rezultatīvāko spēlētāju gan kļuvis nevis Matjušenko (pie Bellartes tikai vieni vārti, taču - iepriekšējā spēlē pret lietuviešiem) vai Baklanovs, bet gan rēzeknietis un Vitālija Voskāna audzēknis Edgars Tarakanovs, kurš divus gadus pēc kārtas atzīts par Latvijas labāko futzālistu un nu spēlē Beļģijas flagmanī "Anderlecht". Tarakanovs, kuram drīz apritēs 23 gadi, Bellartes vadībā 21 spēlē guvis 17 vārtus, bet Latvijas izlasē sakrājis 46 spēles un 24 vārtus un savus pirmos vārtus guva tikai 13. izlases spēlē. Debitēja viņš 2020. gada decembrī Spānijā (0:7) vēl nepilnos 18 gados, bet pirmos vārtus iesita jau neilgi pēc 20. dzimšanas dienas pārbaudes spēlē Salaspilī pret Izraēlu (4:5). Šketova vadībā Tarakanovam deviņas spēles un nevienu vārtu, Vasko Vujoviča vadībā – 16 spēlēs septiņi vārti, un Tarakanovs joprojām nav izcēlies atlases mačos, kur pagaidām aizvadījis tikai astoņas spēles. Līdzīgs sākums izlasē bija arī Matjušenko, kurš kvalifikācijā pirmo spēli aizvadīja 20 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva tikai 24 gadu vecumā savā 14. atlases spēlē - tieši hat-trick spēlē pret Gibraltāru. Pirmajās 13 atlases spēlēs palicis tukšā, nākamajās 16 viņš ir guvis 15 vārtus. Līdz pirmajiem vārtiem atlasē Matjušenko gan 18 pārbaudes spēlēs jau bija izcēlies astoņreiz.

Latvijas telpu futbola izlasē ir spēlējis Artūra Karašauska tēvs Jurijs un Valērija Belokoņa brālis Vilorijs, taču futzāla izlasei netrūkst pašai savu ģimenes saikņu. Valstsvienībā ir spēlējuši divi tēvu un dēlu pāri – Vladislavs (sešas atlases spēles) un Jevgēnijs (trīs spēles atlasē, 10 spēles kopsummā) Hercbergi, kā arī Vadims (atlasē 20+2) un Emīls (11 pārbaudes spēles) Atamaņukovi. Kaut gan Vadims Atamaņukovs joprojām ir izlases štābā un Emīls visas spēles aizvadījis tieši pie Bellartes, paplašinātajā kandidātu sarakstā uz Eiropas čempionātu Itālijas 3. līgas spēlētāja nav. Izlasē spēlējuši brāļi Matīss (atlasē 18 spēles, kopā 50+4) un Miks (atlasē 12+5, kopā 59+16) Babri, vārtsargi Artjoms (četras spēles atlasē, 33 spēles pavisam) un Maksims (trīs pārbaudes spēles) Križanovski, dvīņi Aleksandrs (atlasē 16+1, kopā 43+5) un Artūrs (atlasē 11+2, atlasē 35+3) Kuļešovi, no kuriem kandidātos palicis vairs tikai pa vienam, noteikti jāizceļ arī ar šo izlasi vairs nesaistītie Konstantīns (24 atlases spēles) un Dmitrijs (atlasē 19+3) Zabarovski, bet pašreizējā kandidātu sarakstā ir brāļi Maksims (divas pārbaudes spēles) un Artjoms (izlasē 27+4, nevienas atlases spēles) Troicki. Aleksandrs Kuļešovs pirmo izsaukumu no Bellartes saņēma tikai novembra turnīrā Rumānijā, izlasē atgriežoties pēc pusotra gada pauzes – tāpat kā Vlads Rimkus (atlasē 10 spēles, kopumā 24+1), kura onkulis ir leģendārā "Euro 2004" dalībnieks Vits Rimkus (lielā futbola izlasē 72+11). Ja tēviem un dēliem plecu pie pleca izlasē, protams, neizdevās uzspēlēt, tad visi brāļu pāri gan ir spēlējuši kopā.

Latvijas Futbola federācija gada labāko futzālistu apbalvo kopš 2011. gada. Četrreiz balvu saņēmis Seņs (2011., 2013., 2014., 2015.), trīsreiz – Matjušenko (2018., 2019., 2021.), pa divām reizēm – Aleksejevs (2016., 2017.), Miks Babris (2020., 2022.) un Tarakanovs (2024., 2025.), bet pa reizei izcēlušies Bondars (2012.) un Artjoms Kozlovskis (2023.), kurš kandidātos nav iekļauts. Daudz bijušo vai esošo futzālistu atzīti arī par gada pludmales futbolistiem, no pašreizējiem izlašniekiem pa reizei balvu iegūstot Rimkum (2019.), Artjomam Križanovskim (2022.) un Tomam Grīslim (2024.).

Latvijas izlases kandidāti

Maksims un Artjoms Troicki. Foto: Latvijas telpu futbols


Kuļešovu dvīņi. Foto: LFF

Saistītie raksti:
Futzālu gaidot #2: Latvijai lielo turnīru debija, priekšsacīkšu čempione
Futzālu gaidot #1: Latvijai lielākais ranga kāpums pasaulē
Latvijas treneris Bellarte un kapteinis Matjušenko par finālturnīra pretiniecēm un izredzēm
Divi futzāla sapņi – Eiropas čempionāts un cīņas pret trīskārtējo Čempionu līgas uzvarētāju
Futzāla talants Tarakanovs beļģu flagmanī debitēja ar hat-trick un EČ liek augstus mērķus
Miks Babris optimistisks par izredzēm EČ: "Nebaidos teikt, ka rādām Eiropas Top 10 futzālu"