Šketovs: "Krievijas U19 pieveica Uzbekistānas pieaugušo izlasi. Tāds, lūk, šeit līmenis"

- Beigu rezultāts, protams, nav pārāk patīkams, bet domāju, ka mūsu izlasei neviens nevar pārmest, ka šodien cīnījāmies un meklējām laimi pie pretinieku vārtiem. Diemžēl mums neizdevās gūt nevienus vārtus. Brīnumi gadās reti. Domāju, ka deviņu mēnešu laikā radījām konkurētspējīgu komandu, kas cīnās pret vadošajām Eiropas futzāla valstīm. Futzālā 0:6 nav pats graujošākais rezultāts – mums arī lielajā futbolā gadās līdzīgi rezultāti. Varam apsveikt Portugāles izlasi, kas droši vien cīnīsies par čempiones titulu.

- Kā spēle būtu ritējusi, ja nebūtu muļķīgi ielaisto pirmo vārtu? Vai Portugāles spiediens tomēr bija jūtams?
- Jāatzīst, ka spēlē Portugāle-Latvija neviens mūs neuzskatīja par favorītiem. Skaidrs, ka mēs piekāpjamies virknē komponentu. Ja mēs deviņu mēnešu laikā komandu savācām no nulles, tad Portugālē futzālu kultivē jau desmitgadēm ilgi -viņiem ir savs izlašu institūts. Šie vārti brieda. No sešiem vārtiem trīs – vēl arī pēc stūra sitiena un rikošeta – ielaidām nevajadzīgi, bet tāds ir futzāls: portugāļi neiesita virkni momentu, kuros viņi mūs patiešām apspēlēja. Protams, ka ir skumji ielaist tādus liekus un muļķīgus vārtus. Slikti, ka neiesitām savus momentus, kas mums bija. Neiesēdāmies aizsardzībā un pie 0:3 jau plānojām spēlēt ar pieciem laukuma spēlētājiem, taču diemžēl paguvām ielaist arī ceturtos. Tik un tā spēlējām arī piecatā. Ne viss mums sanāca, un arī segums neļauj vairākumā ātri virzīt bumbu – aizsargāties [uz tāda seguma] ir vieglāk. Sapratām kļūdas un gatavosimies rītdienas spēlei.

- Pēc savos vārtos iesistās bumbas Iļjins uz ilgu laiku izkrita no rotācijas. Tas bija iemesls?
- Vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums seši spēlētāji ir dzimuši 2002. un 2003. gadā. Iļjinam nesen apritēja tikai 16 gadi. Protams, ka viņam Eiropas čempionātā ir uztraukums. Centāmies visus nomierināt, bet…Mums seši spēlētāji drīkstēs piedalīties arī nākamajā ciklā. Tarakanovs, Iļjins, Jelagovs, Meikulāns, Siņakovs – protams, ka viņiem bija uztraukums, jo tie ir 16 gadus veci puikas. Vienkārši bija redzams, ka viņš pārdzīvo, tādēļ iedevām viņam atpūtu, lai viņš nepieļautu arī citas kļūdas. Pēc tam viņu tāpat izmantojām laukumā. Nebija nekādas kļūdas, bija redzams, ka vajag nomierināties. Diemžēl ne visi spēlētāji nospēlēja savā līmenī. Visdrīzāk tas bija uztraukums. Un, protams, arī pretinieku augstais līmenis. Šo spēļu dēļ puiši augs, un dod Dievs, lai šī izlase saglabātos – tad viņiem nākamajā ciklā jau būs šāda pieredze. Mums ir maza valsts, un mums nav tik daudz 19 gadus vecu spēlētāju. Puse komandas pārnāca no lielā futbola un futzālu spēlē tikai pirmo gadu. Lūk, mūsu realitāte. Bet šie puiši no Rēzeknes trenējas futzālā, taču atkārtošos, ka viņiem ir tikai 16 gadu. Tas taču ir redzams jau pēc gabarītiem. Tādēļ mums tikai jālepojas ar savu izlasi, ka cenšamies panākt rezultātu. Jā, zaudējām, bet futzālam tas, ticiet, nav graujošs rezultāts.

- Skaidrs, ka 14 laba līmeņa spēlētājus atrast ir grūti, bet vai mums ir viens, divi, trīs spēlētāji, kuri potenciāla un tehnikas ziņā varētu būt pielīdzināmi vadošo komandu spēlētājiem?
- Domāju, ka mums šajā izlasē ir daudz tehniski apdāvinātu spēlētāju. Viņiem vienkārši vajadzīga pieredze. Pagaidām viņiem ir 19 spēles starptautiskajā līmenī un vēl viena pret "Salaspili". Jā, arī tā jau ir kaut kāda bagāža, bet ar to nav gana, lai apspēlētu Portugāli. Ar tehniku vien nepietiek - ir jāspēlē arī aizsardzībā, un vajadzīgas arī citas tehnikas vai taktikas iemaņas, kas spēlētājiem ir jātrenē un jāpilnveido. Un ar šādu spēļu palīdzību jākrāj pieredze un jāprogresē.

- Pieteikumā nebija Grīšļa. Kas viņam noticis?
- Viņš pēdējā brīdī apslima. Ārsti šobrīd dara visu iespējamo, un ceram, ka viņš būs jau nākamajā spēlē. Starp citu, arī Grīslis ir dzimis 2002. gadā un drīkstēs spēlēt nākamajā ciklā, tā ka mums ir jauna un perspektīva komanda.

- Otrais vārtsargs Meikulāns izgāja laukumā uz piecām sekundēm. Tas bija kāds pārpratums, kas notika?
- Nē, tā bija sagatave, ka viņam pie standartsituācijas, auta izspēles jānospēlē ar kājām, ko viņš dara labi. Vienkārši plāns nedaudz nenostrādāja, un sekoja ne pārāk laba piespēle. Mājas sagatave diemžēl nesanāca, un pēc tam viņš nomainījās atpakaļ.

- Polija pārspēja Krieviju. Esam jau spēlējuši pret abām izlasēm – šī uzvara ir pārsteigums?
- Laikam jau tomēr pārsteigums. Krievija, jā, droši vien bija favorīte un burtiski pirms nedēļas uzvarēja pārbaudes turnīrā, kuram sekojām līdzi, gatavojoties spēlēm. Viņi ar 5:2 uzvarēja Uzbekistānas galveno futzāla izlasi, pret kuru mūsu lielā izlase nekad nav dabūjusi pat neizšķirtu. Lūk, līmenis. Un vēl uzvarēja arī Krievijas Augstākās līgas favorītu "Spartak". Tā ir gatava komanda. Zaudējums Polijai ir Krievijas problēma, taču tas arī liecina par Polijas augsto līmeni. Ja šodien būtu iesituši pie rezultāta 0:1, 0:0 vai 0:2 – momenti bija - , iespējams, spēle būtu izvērtusies citādi. 0:3, tad diezgan muļķīgi ceturtie vārti – protams, ka salūzām arī psiholoģiskā ziņā. Spēle vienmēr sākas ar 0:0, un Polija to pierādīja. Starp citu, pirms diviem mēnešiem mēs poļus apspēlējām. Tā ir laba izlase, un mēs to uzvarējām. Polijas uzvara pār Krieviju mums varbūt deva lielāku pārliecību, ka favorītus apspēlēt ir iespējams, bet šodien esam neapmierināti vairāk tieši ar uzbrukumu. Īsti nesanāca spēle. Varam spēlēt labāk, un mums ir jāspēlē labāk. Cerams, ka rīt. Rīt gan būs vēl grūtāk, jo, pirmkārt, pretī būs Krievija, kurai būs vajadzīga uzvara, un arī mēs šodien jau tāpat patērējām diezgan daudz spēka un emociju.

- Kādas emocijas par finālturnīru: apkārtējā atmosfēra attaisno cerības?
- Tie ir svētki visai mūsu futbola un futzāla ģimenei. Protams, gribētos vairāk līdzjutēju, bet liels paldies tiem, kuri bija klāt un visas spēles garumā mūs atbalstīja. Tas ļoti palīdz pie jebkura rezultāta. Mēs centāmies, un nedomāju, ka kāds mums var pārmest, ka neatdevām visus spēkus. Jāatzīst, ka Portugāles izlase šobrīd ir stiprāka. Un ceram, ka līdzjutēji nāks arī uz pārējām spēlēm un atbalstīs mūs tikpat stipri.

Spēļu kalendārs