Zidāns: "Būtu neprāts ļaut Blānam aiziet no izlases"

Francijas 1998.gada zelta izlase, gluži kā visa Francijas futbola sabiedrība, sadalījusies vairākās nometnēs – vieni aizstāv Blānu, citi ir šokēti par viņa komentāriem, savukārt citi izsakās, ka Blāns ir pāršāvis pār strīpu un ka viņam vajadzētu atvainoties. Savu vārdu beidzot sacījis arī Zinedins Zidāns, kurš kopā ar izlasi kļuva arī par pasaules vicečempionu (2006.gadā).

"Nedēļu klusēju, jo, godīgi sakot, nedomāju, ka šīs diskusijas sasniegs tādu mērogu. Redzot visu šo ārprātu…Jā, tie tiešām ir smagi jautājumi, temati, kas mani aizskar, taču ir arī slikta lieta saistībā ar Lorānu Blānu," sacīja Zidāns. "Runājot par Lorānu, teikšu tieši un skaidri – es viņu pazīstu ļoti labi, un viņš nekādā gadījumā nav rasists. Rase viņam nav svarīga. Turklāt neviens nav pieminējis, ka viņa sieva ir alžīriešu izcelsmes! Lolo [Blāna iesauka] ir spontānas dabas. Viņš runā atklāti un pat sekundi nedomā par to, ka viņa vārdi varētu tikt pārprasti.

Jā, mēs ar Blānu runājām. Vēlējos saprast šīs sanāksmes kontekstu. Kad draugam ir problēma, mazākais, ko varam darīt, ir piezvanīt viņam. Dažiem to vajadzēja darīt pirms komentāru izteikšanas, tādējādi nevajadzīgi pielejot ugunij eļļu. Liliāns Tirāms? Jā, arī viņš ir starp tiem. Domāju par tiem visiem, kuri visai ātri runājuši un tiesājuši Lorānu Blānu. Es viņam piezvanīju, lai iegūtu viņa versiju par sanāksmi un viņa domas.

Nepārbaudīju, vai viņš ir vai nav rasists, jo zinu, ka viņš tāds nav. Vēlējos tikai pārbaudīt, vai viņš pats ļāvās sevi iesaistīt tik kutelīgā diskusijā. Vai viņš atzinās? Jā, un tas ir pats smagākais. Viņš trīs stundu ilgā sanāksmē iesaistījās trīs minūtes. Viņš bija atklāts un parādīja vēlmi sadarboties ar Tehnisko departamentu, bet pēc tam tas viss nāk pār viņa galvu. Blānam nekādā gadījumā nevajadzētu atkāpties no izlases galvenā trenera amata. Taču varu apliecināt, ka šī situācija viņu ļoti sāpinājusi. Domāju, ka viņš izlases trenera amatā sāka ļoti labi un darbojas pie lieliska projekta. Viss jāatstāj savās vietās. Tas būtu neprāts ļaut viņam aiziet kā tāda dēļ. Viņam ir jāpaliek."

Tāpat Zidāns neuzskata, ka spēlētāju dubultā nacionalitāte būtu liela problēma: "Man tā nav problēma. No otras puses ir tēmas, kuras mums ir jāapsver – skautings, spēles filozofija un jauniešu treniņprocesa veidošana. Augstu sasniegumu sportā runājam tikai par sniegumu, par meistarību. Manuprāt, ideja atlasīt vai diskriminēt, balstoties uz bērnu dubultās nacionalitātes statusu, ir absurda. Augstākā līmeņa sportā jāspēlē labākajiem, punkts. Tieši tāpēc sports un futbols nav rasistisks."

Zidāns arī nedomā, ka uztraukumam par to, kā ģimene reaģēs uz spēlētāja izvēli par labu kādai izlasei, vajadzētu būt problēmai: "Protams, laiki ir mainījušies. Tagad labiem spēlētājiem varbūt ir spiediens par to, lai viņi izvēlētos vecāku dzimteni. Taču varu apgalvot, ka, ja esi francūzis, tu uzaudz ar vēlmi valkāt Francijas izlases kreklu. Pēc tam, ja netiec izlasē, ir citādi. Un tas ir tikai dabiski pievērsties citai valstsvienībai, jo katra bērna, kurš spēlē futbolu, sapnis ir kādu dienu nokļūt Pasaules kausa izcīņā. Man? Lai arī esmu ļoti cieši saistīts ar Alžīriju, nebija nekādu diskusiju [par spēlēšanu Alžīrijas izlasē]."

Pilnu interviju varat lasīt ŠEIT.

Saistītie raksti:
Francijā turpinās rasisma skandāls; Blāns...
Francijas futbolā melnādaino un arābu...

Izmantotie resursi:
L'EQUIPE : toute l'actualité sportive en...