Novickis no "Euro 2016": ieradies esmu, šodien tik sāksies!

Tā kā pirmo futbola spēli apmeklēšu tikai šodien, tad šai materiālā par futbolu būs tikai garāmejot. Atskaitīšos, kā man klājās šajās dažās stundās piektdienas vakarā.

Pats ceļojuma starts neizdevies. Latvija no manis atvadījās ar lietainu un drēgnu laiku, bet "Ryanair" kavējās ar lidojuma uzsākšanu. Man laicīgums bija sevišķi svarīgs tāpēc, ka Šarleruā lidostas pieturā plkst.23:00 (pēc Francijas laika) bija autobusa atiešanas laiks, kamēr reisa oficiālais galapunkta laiks bija plkst.22:40. Slideni ar pagūšanu, turklāt, vēl Latvijā esot, iegādājos uz minēto autobusu biļeti pa 17 eiro. Ja nepagūtu, tad ar to pašu biļeti varētu braukt vēl pusotru stundu vēlāk nakts pēdējā reisā tikai ar nosacījumu, ja autobusā būtu brīvas vietas... Nemaz nerunājot par to, ka naktsmītnē nokļūtu pavisam vēlu.

Tad nu tā - Rīgas lidostā attiecīgajiem "vārtiem" (gates) bija jāaizveras plkst.20:35 un izlidošanai bija jābūt plkst.21:05, bet reāli kaut kādu iemeslu dēļ viss kavējās un iekāpšana lidmašīnā notika plkst.21:00, savukārt izlidošana tikai plkst.21:37 - vairāk nekā pusstundu vēlāk! Gods kam gods, gaisā grafiks tika iedzīts, tomēr nosēšanās plkst.22:45 bija par kapeiku vēlāka. Šķiet, "Ryanair" tas nav raksturīgi - vismaz, kad ar šo aviokompāniju ceļoju pēdējās reizēs, lidmašīnai nosēžoties skanēja fanfaras un informācija, ka 99% (vai tml.) gadījumu reisi tiek veikti laikā vai pat ātrāk (un mana pieredze to apliecināja), taču šoreiz šis bloks izpalika.

No lidmašīnas izkāpu plkst.22:55 un metos skriet pa lidostas teritoriju un termināli, lai pagūtu uz autobusu. Precīzi plkst.23:00 izskrēju uz ielas - vispirms pie nepareizā autobusa, bet pēc mirkļa jau biju pie pareizā, un šoferis tikai nosmaidīja, redzot, cik aizelsies biju. Arī Francijā nekādas steigas - autobuss startēja tikai plkst.22:12, tā ka visa mana nervozēšana izrādījās lieka.

Ar sabiedrisko transportu Rietumeiropā līdz šim nav īpaši nācies ceļot, tad nu biju sajūsmā par ātrumiem. 123 kilometri tika pieveikti stundā un 19 minūtēs, kas nozīmē, ka vidējais ātrums bija ap 93.4 km/h. Nekādu apstāšanos, nekādu luksoforu - viss ātri un komfortabli.

No Lilles autobusu pieturas vēl bija kājām jānoiet 2.2 kilometri. Jau aiz pirmā stūra manīju policijas auto ar pieciem policistiem, bet kopumā pilsētas ielas bija patukšas un arī policiju vairs neredzēju. Francijas - Rumānijas dramatiskā spēle bija beigusies aptuveni divas stundas iepriekš, taču Lillē nekas sevišķs par to neliecināja. Protams, atsevišķi bariņi soļoja klaigājot, tāpat atsevišķi auto brauca taurējot, bet tas viss tā tīri simboliski. To var arī saprast, jo turnīrs tikai sācies, un Francijas ambīcijas plešas daudz tālāk par vidēja līmeņa komandas pārspēšanu.

Naktsmītni, pa ceļam ejot pa Prezidenta Džona Kenedija avēniju un Žannas d'Arkas ielu, atradu itin veikli, tuvākās divas naktis man paredzētas pietiekami mājīgā istabiņā pie studentu pāra, kuriem ir draudzīgs suns vārdā Šanelle. Par godu Šanellei arī "wifi" parole internetam, kuru šobrīd lietoju. :)

Sestdien (šodien) gaidāma saspringta un satraucoša diena - pirmā spēle klātienē, Šveice pret Albāniju. Albāņiem ļoti vēsturisks mačs, turklāt paredzams, ka pirmo reizi EČ vēsturē laukumā tiksies brālis pret brāli. Pats vēl neesmu izpētījis, kā no Lilles visērtāk un vislētāk aizkļūt līdz Lānsai, kas atrodas 40 kilometru attālumā un kurā notiks spēle. Tā kā vairāki mači risināsies arī Lillē, tad arī šai pilsētā ir mediju centrs. Rīts gudrāks par vakaru - jādodas gulēt un no rīta jāizlemj. Varbūt prātīgāk ir vispirms aiziet uz Lilles stadionu - jāsavāc akreditācija un varbūt tur parādās labākie varianti, kā aizkļūt līdz Lānsai. Ar labu nakti!