Čempionei atkal smaga uzvara klasikā; 1.līgā iezīmējies vadošais piecinieks

27.maijā "Arkādijas" stadiona mākslīgā seguma laukums uzņēma trīs saistošas spēles pēc kārtas. Vispirms sieviešu futbola klasikā savā starpā tikās pēdējo gadu divas labākās komandas – "Rīgas FS" un "Liepāja". Pirmajā aplī Liepājā mājinieces bija tuvu tam, lai pārtrauktu rīdzinieču uzvaru sēriju Latvijas sacensībās, kas ilgst jau vairākus gadus [esošā čempione svinēja uzvaru ar 2:1]. Arī otrā šo komandu savstarpējā spēle noslēdzās ar Rīgas komandas minimālu uzvaru, vienīgos vārtus gūstot Kristīnei Girždai.

Citā SFL spēlē "Riga United" tikai otrajā puslaikā spēja iekarot turnīra pastarītes "Spartaks/46. vidusskola" vārtus. Precīzs sitiens norvēģietes Pijas Fūsnesas kontā, kurai tie bija jau piektie vārti šosezon. Tikmēr turnīra labākajai vārtu guvējai Renātei Fedotovai septiņi vārti četrās spēlēs.

Tāpat sestdien savā starpā tikās 1.līgas favorītes – "Rīgas Futbola skolas" otrā komanda pret pērnā gada kausa finālisti Rēzeknes BJSS/SK "Progress" vienību. Interesanti, ka šo spēli rēzeknietes aizvadīja mazākumā, jo uz Rīgu varēja atbraukt tikai desmit futbolistes. Taču arī mazākumā Rēzekne prata nezaudēt Anastasijas Ročānes trenētajai komandai. Šajā spēlē bez vārtu guvuma palika Anastasija Fjodorova, kura pirmajās četrās spēlēs sasita 25 (!) bumbas pretinieču vārtos.

"Rīgas Futbola Skola" – "Liepāja" 1:0 (1:0)

Vārti: Giržda ‘24
Brīdinājumi: Baličeva ‘71
"Rīgas Futbola Skola": Ibragimova – Matīsa, Lūse, M. Ņikoforova, Giržda, Zaičikova, Ševcova, Spruntule, Ročāne, Fedotova, Krūmiņa
"Liepāja": Čumika – Antipina, Beiere (Čerkes), Čamane, Miksone, Tīle, Gudkova (Karpova), Propošina, Ozola, Baličeva, Šilova (Antonova)
Galvenais tiesnesis: Aleksandrs Šiškunovs

"Spartaks Jūrmala/46. vidusskola" – "Riga United" 0:1 (0:0)

Vārti: Fūsnesa ‘49
Brīdinājumi: Arzubova ‘33
"Spartaks Jūrmala/46. vidusskola": Savunova – Peciņa, Barčuka, Krasnova, L. Radvila, Marija Jazjonoka (Onoprijenko), Margarita Jazjonoka (Večele), Voitehoviča, D. Radvila, Kivliņa, Smirnova
"Riga United": Vaivode – Gjērde, Beriša (Ulsto), Arzubova (P.J. Ronera), Groslanda, Birka, Grenvola, Patupa, Vitmora, Levikina, Fūsnesa
Galvenais tiesnesis: Jānis Ikaunieks

Sieviešu 1.līga

Tāpat piedāvājam izlasīt futbola kluba "Auda" sagatavoto interviju ar "Riga United" un Latvijas U-19 izlases futbolisti Lindu Kazlausku.

Pēdējo reizi tikāmies pirms pērnās sezonas, kad tikai gatavojies savai debijai U-17 Latvijas izlasē un Sieviešu futbola līgā. Kā atceries pašu sākumu?
- Pirms pērnās sezonas es vispār neko nezināju par sieviešu futbolu un spēku samēriem, jo biju trenējusies tikai ar puišiem; varētu pat teikt, ka viss bija jauns. Pirmajā treniņā „Riga United Ladies” viss sākās pozitīvi, varēju izpildīt visus trenera uzdevumus un tas deva pārliecību. Komandā iejusties bija viegli, ja ko vajadzēja, tad man palīdzēja komandas biedrenes un arī treneri bija pretimnākoši. Tieši spēles ziņā bija grūtāk saprast, kurā vietā man ir jābūt, kur jāpiespēlē un kā pareizāk pārvietoties. Arī U-17 izlasē bija jāpierod spēlēt centra uzbrucējas pozīcijā, sākumā bija grūti, bet tagad pa lielam esmu apradusi. Svarīgākais ir tas, ka, ja arī kaut kas nesanāk, tad treneri gan izlasē, gan klubā visu paskaidro.

Pērn spēlēji gan Sieviešu futbola līgā, gan Sieviešu 1. līgā. Vai starp šīm līgām ir liela līmeņa atšķirība?
- Līmeņa starpība nav ārkārtīgi liela, bet pašai spēlēt 1. līgā savā ziņā bija vieglāk, jo sarunvaloda laukumā pārsvarā bija latviešu ["Riga United" galvenās komandas pamatvaloda bija angļu - aut.]. Bet par to līmeni runājot, es nešķiroju Virslīgu un 1. līgu, jo visas esam vienādas futbolistes, bet atšķirība varētu būt tā, ka katrs cilvēks ir individuāls un ar savām prasmēm, iemaņām futbolā, bet, kad visas sanāk kopā kā viena komanda, tad arī ir redzams sniegums laukumā. Kopumā bija ļoti pozitīvi, ka spēlēju abās līgās, jo bija lielāka spēļu prakse, turklāt abās līgās bija dažādas pretinieces un katrā spēlē varēja ko iemācīties.

Vai visu sezonu izdevās iztikt bez traumām?
- Futbolā nopietnas traumas nebija, bet skolā, spēlējot florbolu, satraumēju potīti. Tas bija ziemā pēc sezonas, kopumā kārtīgi nevarēju trenēties apmēram piecus mēnešus. Arī tagad reizēm jūtu diskomfortu, bet vismaz varu spēlēt.

Periods bez futbola bija grūts?
- Pēc traumas bija grūti nostāties uz kājām, treniņos ilgi bija sāpes kājā; gribējās sist, piespēlēt, bet nevarēju. Pēc treniņa reizēm jutos ļoti sagrauta, jo nevarēju atdoties treniņam no visas sirds, bet, kad jau viss sāka iet uz labo pusi, tad jau viss atkal sāka sanākt un izdoties.

Pērn tā arī neizdevās atņemt punktus Sieviešu līgas favorītēm "Liepājai" un "Rīgas Futbola skolai"; kādas ir atmiņas par šīm spēlēm?
- Pērn man ļoti patika spēle, kad, ja nemaldos, nospēlējām 3:5 ar "Rīgas FS"; bijām tuvu, lai izcīnītu kaut punktu. Kopumā sezonā bija daudz labu spēļu. Svarīgākais bija tas, ka sezonā apsteidzām Rēzekni un ieguvām trešo vietu turnīrā.

Teju par stereotipu kļuvis tas, ka darbavietās, kur strādā daudz sieviešu, viņām nav pārāk labas attiecības; futbolā laikam ir citādāk?
- Ja Tev kaut kas sāp, vai ja kāds pamanīs, ka Tev kaut kas nav kārtībā, tad nāks pie Tevis un centīsies uzmundrināt. Vienotība un atbalsts dod man papildus dzirksti, jo kolektīvā neviens aiz muguras neaprunā, bet cenšas palīdzēt, lai mēs visas kopā kļūtu stiprākas. Tiešām futbolā sieviešu kolektīvs ir atbalstošs un pretimnākošs.

Ar ko šobrīd esi labāka par to, kāda biji pērn?
- Viennozīmīgi tā ir fiziskā sagatavotība, tā ir krietni uzlabojusies. Arī komunikācija ir kļuvusi labāka, jāspēj atvērties, nevajag kautrēties, ir jārunā un ir jādara. Arī spēles redzējums ir labāks, ja sākumā ne visu sapratu, kādēļ jādara tā un tā, tad tagad redzu, ka, ja izpildu trenera uzdevumus un dodos tieši tur, kur viņš licis un izdaru to, ko vajadzēja, tad tas dod pozitīvu rezultātu. Mans tētis teica, ka esmu sākusi spēlēt sievišķīgāk. Agrāk visu laiku spēlēju kopā ar puišiem, bet nu jau otro gadu biežāk spēlēju ar sievietēm un esmu spēles ziņā kļuvusi maigāka. Es pat gribētu patrenēties ar "Audas" galveno komandu, lai atkal izjustu to fizisko spēli.

Ko vēl vēlētos uzlabot savā sniegumā?
- Spēles lasīšana varētu vēl uzlaboties. Jāstrādā ir pie visa, jo futbols sastāv no daudziem sīkumiem un no katra var ko gūt.

Spēlēšana izlasē bija vēl kaut kas citādāks?
- Man patīk viss, kas ir izlasē un viss, kas ar to ir saistīts. Tur tu parādi sevi no jauna, iemācies jaunas lietas. Treniņu process ir ļoti labs un arī izlasē meitenes, kas pārsvarā ir no citām komandām, ir draudzīgas un izpalīdzīgas. Man ļoti patīk disciplīna. Tas ir jauns pakāpiens futbola dzīvē. Tagad esmu viena no jaunākajām U-19 izlasē Lindai šobrīd ir 17 gadi

Himnu dziedi pirms spēlēm?
- Himnas dziedāšana rada neaprakstāmas sajūtas. Arī skolā, kad dziedam himnu, tas man asociējas ar futbolu un izlasi. Reizēm pat sariešas asaras acīs, tas ir ļoti liels gods un lepnums pārstāvēt savu valsti un tajā pašā laikā apzināties, ka draugi un radi ir ar tevi un jūt līdzi. Izlases krekls ir kas īpašs. Izlasē mēs dziedam visas meitenes, arī ja esam uz soliņa, mēs visas sastājamies un dziedam, tas man ļoti patīk.

Pērn tiki atzīta par "Audas" gada labāko jauno spēlētāju. Tas bija liels pārsteigums?
- To es vispār negaidīju. Kad mani izsauca, man rokas un kājas trīcēja, sāka birt asaras kā pupas. Kaspars Gorkšs pat jautāja, vai kausu vispār varēšu noturēt, teicu – jā, un sanāca reizē smaidīt un raudāt. Video nevar to redzēt, bet es no prieka drebēju. Tagad kauss stāv viesistabā goda vietā. Ciemiņi bieži jautā par kausu un tad ar prieku varu izstāstīt, kā tas viss nāca. Esmu lepna, ka tagad uz ceļojošā kausa būs mans vārds. Arī nākamajam, kas iegūs kausu, redzot manu vārdu, būs papildus motivācija, jo, ja meitene var to sasniegt, tad vajag tik strādāt un ticēt. Viss ir iespējams un šāds kauss ir papildus motivācija, jo tas dod papildus pārliecību, ka vari vēl vairāk.

Īpaši bija tas, ka kausu pasniedza nacionālās izlases kapteinis Kaspars Gorkšs?
- Tas bija forši. Pēc tam uztaisīju foto ar Kasparu un Rihardu Gorkšiem un Jurģi Kalnu. "Audas" ģimene ir lieliska un man ir prieks, ka esmu šeit.

Kādi ir Tavi nākamie mērķi?
- Galvenais mērķis ir dzīt sevi uz priekšu un trenēties, bet visam pāri ir skola. Ja skolā ir kas svarīgs, tad es izlaižu treniņu, jo skola ir galvenais. Gribu turpināt spēlēt U-19 izlasē un kaut kad iekļūt nacionālajā izlasē. Galvenais morāli būt sagatavotai, tad arī fiziski būs vieglāk.

Tu laikam lielāko daļu brīvā laika pavadi Baldones futbola laukumā?
- Jā, daudz laika pavadu laukumā, jo gan pati trenējos, gan kādas ar futbolu saistītas spēles uzspēlējam, gan labprāt palīdzu treneriem darbā ar bērniem. Bet ne jau vienmēr tieku, jo man ir arī privātstundas angļu valodā un matemātikā, un es saprotu, ka tas ir vajadzīgs man, ne skolotājiem, tādēļ, cik vien varu, tik cenšos pati paveikt. Paldies arī skolotājiem, kas ir pretimnākoši, ja izlases laikā ko iekavēju.

Pieminēji bērnu trenēšanu, vai vēlētos tālākā nākotnē ar to nodarboties?
- Man ļoti patīk mācīt mazus bērnus. Reiz palīdzēju "Audas" trenerim Pāvelam nodarbībā. Bija arī pazīstami bērni, kas centās mani kaitināt, bet pateicu, ja nāksiet mani pretim, tad es iešu jums pretim. Man patīk citiem parādīt un pamācīt. Tā kā mani treneri grib, lai man sanāk labāk, tāpat arī es gribu, lai tie mazie ķipari sasniedz pēc iespējas vairāk. Neskatoties uz to, ka esmu meitene, lieku noprast, ka arī manī ir jāieklausās. Pati nākotnē vēlos būt sporta un futbola trenere. Reizēm pievienojos Rihardam Gorkšam treniņos, kad trenējas pavisam mazie bērni, tad ļoti patīkami, ka viņi jau mani ir iemīlējuši un reizēm visi bariņā apskauj. Tas ir ļoti patīkami.

Izmantotie avoti:
online.lff.lv
FK "Auda"