Vukičevičs: "Tagad man ir saldas problēmas – kā lai izvēlas sākumsastāvu?"

“Es teiktu, ka šī spēle sastāvēja no diviem dažādiem puslaikiem. Pirmajā, mēs lieliski cīnījāmies, presingojām, bijām tiešā motivēti, parādījām to, kā tiešām ir jāspēlē, bet otrajā neko no tā vairs neparādījām. Pēc pirmā puslaika bijām vadībā 2:0, bet teicām komandai, ka vēl nekas nav beidzies. Ka pretī ir ļoti laba komanda, kas nepadosies līdz pēdējai sekundei, kurā ir daudz kvalitatīvu spēlētāju un ļoti labs treneris. Zināju, ka viņi otrajā puslaikā spēlēs citādāk, viņi tiešām bija daudz labāki, taču neguva vārtus tad, kad tas bija jādara. Toties ielaidām, es pat teiktu, stulbus vārtus un pēc tam līdz pat beigām bijām spiesti nervozēt, ka tik neielaižam vēl vienus. Izturējām, par to ir prieks un arī spēlēt kausa finālā vienmēr ir patīkami, jo tā ir vēl viena iespēja kaut ko izcīnīt. Šodien bija citādās sastāvs nekā iepriekšējos mačos, jo kāds bija jāpietaupa, kādam jādod iespēja, jo viņš treniņos strādā ļoti labi. Var teikt, ka man tagad ir saldas nepatikšanas, jo pretendentu uz pamatsastāvu kļuvis vēl vairāk,” Dejans Vukičevičs komentēja Latvijas kausa pusfināla spēli.

RFS galvenais treneris Valds Dambrausks savu uzrunu preses konferencē sāka ar ventspilnieku apsveikšanu, bet, komentējot spēli, norādīja, ka šis mačs vēlreiz parādīja problēmas, kādas ir komandā: “Mēs, protams, neieradāmies šeit, lai zaudētu, bet ir zināms, ka mums pēdējā laikā ir lielas problēmas ar momentu realizāciju, ka komandas pārliecība šobrīd ir ļoti zema, turklāt arī veiksme šodien pilnīgi noteikti nebija mūsu pusē. Tomēr otrajā puslaikā mēs iznācām ar pielādētie ieročiem, centāmies darīt visu, kas vien bija mūsu spēkos un arī izveidojām momentus, taču laiks vairs nespēlēja mūsu labā. Esmu pārliecināts, ja futbolu spēlētu 100 minūtes, mums būtu izdevies panākt pozitīvāku rezultātu. Taču tās ir tikai tādas runas, kā būtu, jā būtu. Uzvarēja “Ventspils”, un veiksmi viņiem arī turpmāk.”

Vukičevičs atzina, ka svarīgākais turnīrs viņa komandai tomēr ir valsts čempionāts, taču izmaiņas sastāvā bija ne tikai šī iemesla dēļ: “Ja godīgi, mums vairāk interesē uzvara čempionātā. Zinām, ka Latvijas kausa fināls iekrīt grūtā brīdī, tieši pirms spēlēm ar “Riga FC” un RFS Virslīgā, bet tur cīņa par zeltu būs līdz pēdējam. Tāpēc arī daudz variējam ar sastāvu, nespēlējam ar vienu un to pašu, lai gan gan, ja man varētu kāds garantēt, ka nebūs savainojumu, brīdinājumu, es neko daudz nemainītu. Taču šie spēlētāji šodien devās laukumā ne tikai tāpēc, lai pataupītu citus, bet tāpēc, ka tiešām ir to pelnījuši ar savu attieksmi, darbu. Kā treneris vienu reizi esmu bijis kausa finālā un arī uzvarējis, un, protams, ceru atkārtot šo panākumu, jo tas ir ļoti patīkami. Vēl gan nekas nav uzvarēts, esam tikai iekļuvuši finālā, lai gan pieveicot ļoti labu un spēcīgu komandu. Tik un tā iemeslu svinībām vēl nav.”

Dambrausks atzina, ka viņam ir pilnīgi neizprotams veids, kā komanda ielaida abus vārtus un kas vispār šobrīd ar to notiek: “Man patika, kā “Ventspils” pārslēdzās no uzbrukuma uz aizsardzību, bet tas, kā vārtus ielaidām mēs, man ir vienkārši nesaprotami. Protams, nevar vainot kādu vienu spēlētāji, jo komanda kopā gan uzvar, gan zaudē. Jūtams, ka zudusi pārliecība, jo esam piedzīvojuši jau ceturto zaudējumu pēc kārtas, kas visus nospiež. Taču nevienā no šīm četrām spēlēm nebija tā, ka mūs vazātu, ka mēs zaudētu bezcerīgi. Visās mums bija momenti, iespējas, vismaz puslaiku nospēlējām labāk par sāncenšiem, kā tas bija gan šodien, gan, piemēram, mačā Liepājā. Sešās spēlēs esam guvuši divus vārtus, taču, ja paanalizējam, kādus vārtus šodien guvām, bet kādos momentos neiesitām, laikam jau tiešām neatliek nekas cits, kā sākt cerēt uz Dieva palīdzību.”

Vasīlijs Pavlovs un Vitālijs Jagodinskis guva savus pirmos vārtus “Ventspils” rindās, ko Vukičevičs nosauca par likumsakarīgu darba rezultātu: “Meistarīgiem spēlētājiem agri vai vēlu ir jāiesit, lai gan mača gaitā katram var būt citādāki uzdevumi. Pirms spēles tu domā tikai par to, kā izcīnīt uzvaru, kuri ir sāncenšu vājie punkti, kā organizēt aizsardzibu un kā uzbrukt. Dažkārt laukumā sanāk viss, bet ir arī tādas spēles, kad nesanāk gandrīz nekas. Šodien šajā šaha partijā uzvarējām mēs, bet, kas zina, ja viņi otrajā puslaikā iesistu tad, kad bija jāiesit, varbūt mēs tagad runātu par kaut ko citu.”

“Ventspils” savā laukumā svinēja uzvaru 2:1 un desmito reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas Kausa finālā, kurā 24. oktobrī “Daugavas” stadionā tisies ar “Riga FC”.