Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2, Did:0, useCase: 3

Ko "Brexit" mainīs britu sportā?

Juris Miņins
Juris Miņins

Ko "Brexit" mainīs britu sportā?
Romelu Lukaku, ja būtu spēkā iespējamie jaunie noteikumi, līdz Anglijas Premjerlīgai nemaz nebūtu ticis.
Foto: AFP/Scanpix

Vakardien Lielbritānijā tika aizvadīts referendums, kurā iedzīvotāji lēma par to vai palikt Eiropas Savienībā vai arī to pamest, beigu beigās nosliecoties par labu otrajam variantam. Ko tas nozīmē sportam kopumā?

Lai arī ik pa laikam tiek runāts par sporta un politisko procesu savstarpējo neatkarību, realitātē tā nav un Lielbritānijas referenduma rezultāts tam ir tikai apstiprinājums. Lai arī sākotnēji briti balsoja par savas valsts palikšanu ES sastāvā, beigās izrādījās, ka viņi ir nobalsojuši par sava darba tirgus aizvēršanu ne tikai parastajiem strādniekiem, kas valstī ierodas no dažādām valstīm, bet arī augsta līmeņa atlētiem, kuri spēlē viņu iemīļotajos sporta klubos.

Konkrētā ietekme katram sporta veidam ir citādāka, taču faktiski galvenā problēma, ar kuru futbola, regbija, kriketa un citu sporta veidu pārstāvjiem nākotnē var nākties saskarties ir spēlētāju darba atļauju noformēšana.

Pašlaik, lai futbolists, kurš nav ES pārstāvis, varētu spēlēt Anglijas Premjerlīgā, viņam ir jābūt ar labu izlases maču pieredzi, proti, ja futbolists pārstāv FIFA ranga Top-10 valsti, viņam ir jāpiedalās vismaz 30% no iepriekšējo divu gadu (laiks tiek skaitīts no darba atļaujas pieprasīšanas datuma) savas valsts izlases mačiem. Ja futbolists pārstāv 11. līdz 20. FIFA ranga valsti, tad sportistam ir jāpiedalās 45% maču, 21. līdz 30. valstij – 60%, bet no 31. līdz 50. FIFA rangā esošai valstij, dalības procentam jāsasniedz 75%.

Britu futbola sabiedrība šādu iespējamo notikumu pavērsienu uztver dažādi, jo vieni tajā redz iespēju attīstīt savu futbolu, kamēr citi norāda uz to, ka iepriekšējā Premjerlīgas sezonā "spīdēja" vairāki tādi spēlētāji, kuru nonākšana Lielbritānijā, pie jaunajiem noteikumiem, būtu neiespējama – Ngolo Kante, Romelu Lukaku, Entonijs Martials un citi.

Uz šo brīdi Premjerlīgā spēlē 432 Eiropas spēlētāji, taču tas nenozīmē, ka viņiem visiem būs jāpamet savas darba vietas, jo futbola funkcionāriem būs jālemj par to kā pielāgoties jaunajām reālijām, taču, kas ir zināms droši, jauno talantu nonākšana Anglijā būs apgrūtināta.

Līdzīga situācija ir arī regbijā un kriketā. Pašlaik abos sporta veidos daudzi atlēti Lielbritānijā spēlē pateicoties tā sauktajam "Kolpaka likumam", kas paredz, ka Eiropas Savienības asociācijas līgumu parakstījušo valstu pilsoņiem ir tādas pašas darba un pārvietošanās tiesības kā pilntiesīgu ES valstu pilsoņiem. Tāpat aktuāla ir arī Kotono vienošanās, kas tikusi noslēgta starp ES un ACP (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna) valstīm, kas paredz to pašu ko "Kolpaka likums", proti, konkrētu valstu pilsoņiem drīkst strādāt un pārvietoties ES teritorijā tāpat kā jebkuras dalībvalsts pilsoņiem.

Šajā gadījumā Anglijas Premjerlīgai regbijā var nākties šķirties no Samoa, Fidži un Tongas regbistiem, kā arī virknes Eiropas valstu pārstāvjiem. Tikai "Kolpaka likuma" ietvaros vien regbiju pie britiem spēlē 72 regbisti. Savukārt kriketistiem šis likums ietekmē aptuveni sešus procentus spēlētāju.

Ja iepriekšminētie likumi tiek atcelti, tad darba atļaujas saņemšanai regbistam, tāpat kā futbolistam, ir jābūt savas valsts izlases kandidātam, proti, ja spēlētājs pārstāv nosacītās pirmā vai otrā līmeņa regbija nāciju, iepriekšējo 15 mēnešu laikā viņam vismaz vienā savas izlases mačā ir jāiziet sākumsastāvā, bet ja regbists pārstāv zemāka līmeņa nāciju, tad viņam ir jāpiedalās 10 izlases mačos un vismaz vienā no tiem ir jāiziet sākuma sastāvā. Jāpiebilst, ka pašlaik Anglijas regbija Premjerlīgā uz laukuma drīkst būt tikai divi "ārzemnieki" (kriketā – tikai viens), t.i., sportisti, kas nav ES pilsoņi un neatbilst nevienam no iepriekšminētajiem noteikumiem.

Interesanti, ka jau pašlaik tiek runāts, ka Anglijas regbija federācija (RFU) varētu ieviest noteikumus, kas paredz īru regbistu pieplūduma samazinājumu Premjerlīgā. Tas gan attiektos uz tiem Īrijas regbistiem, kuri pēdējo 15 mēnešu laikā nav spēlējuši starptautiskajā līmenī.

Regbijā, tāpat kā futbolā ir gan jaunās iespējamās kārtības atbalstītāji, gan kritizētāji. Tā Seilas "Sharks" vadītājs Stīvs Deimondss uzreiz skaidri pateica, ka, viņaprāt, noslēgt iespējas ārzemniekiem spēlēt Premjerlīgā nav laba doma. "100% angļu čempionāts nebūtu laba doma," viņš sacīja, "lai spēle attīstītos, ir nepieciešama dažādu spēles stilu un pieeju kombinēšana. Vajag labākos spēlētājus. Tas palīdz attīstīties sportam, gan veicina interesi par to."

Savukārt bijušais Anglijas kriketa izlases spēlētājs Dominiks Korks ir pretējās domās: "Jaunā situācija mums palīdzētu attīstīt savus talantus. Es varu pastāstīt par savu dēlu. Viņš ir 21 gadu vecs un tikko kā pabeidzis Derbijas kriketa akadēmiju. Viņam ir jāpāriet jaunā līmenī. jūsuprāt, ja nebūtu ārzemnieku, vai viņam tas izdotos ātrāk?" Beigās Korks gan piebilda: "Es uzskatu, ka, ja vien komandai būs vajadzīgs kāds spēlētājs, tā to dabūs jebkurā gadījumā, tāpēc nav nepieciešama īpaša attieksme vai jauni noteikumi."

Te gan ir jāpiemin tas, ka jaunā situācija ietekmēs ne tikai iebraucējus, bet arī pašus britu sportistus, kuri gribēs doties strādāt uz ārzemēm, jo pašlaik viņi vairs nebūs ES pilsoņi. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no paša Lielbritānijas izstāšanās procesa un tā, kādas saistības valsts apņemsies ievērot vai kādas jaunas vienošanās tiks panāktas. Tiesa, tā kā darba tirgus jautājums bija viens no galvenajiem, kas mudināja britus doties pie referenduma urnām un pateikt stingru "Nē" Eiropas Savienībai, tad ir visai maza iespēja, ka iepriekšminētie likumi un vienošanās paliks spēkā esošajā redakcijā.

Kopumā gan jāsaka, ka šāds notikumu pavērsiens var nozīmēt tikai vienu - Lielbritānijai, lai saglabātu savus nacionālos čempionātus vismaz iepriekšējā konkurētspējas līmenī, pašlaik būs pamatīgi jānopūlas. Tāpat tas var nozīmēt, ka sporta biznesam arī pienāks ne tie vieglākie laiki un, no otras puses, tas pavērs iespēju citiem čempionātiem attīstīties gan sportiskā, gan biznesa ziņā. Tiesa, pagaidām vēl jāpagaid gala rezultāts visam tam par ko briti vakardien nobalsoja.

Izmantotie resursi:
Sky Sports - Sports News, Transfers, Scores |...

Vai jaunās iespējamās izmaiņas sportistu darba atļauju izsniegšanā samazinās Lielbritānijas sporta konkurētspēju?

  • 112

  • 75

  • 21


  -1 [+] [-]

, 2016-06-24 18:15, pirms 8 gadiem
Agris 77 rakstīja: Islande!!! Nu gan piemēru atradi.
Islande 2008 gadā izsludināja bankrotu, iesaldēja bankās cilvēku naudu un pat neatmaksāja valsts garantētos depozītus. Tādu gadījumu, kad valsts neatmaksā garantētos depozītus, nav bijis gandrīz 100 gadus.
Islandei nebija īsts bankrots, bet vairāk formāls, toties Latvija savu pirmo bankrotu piedzīvoja tieši 5 gadus pēc iestāšanās eirokolhozā kad 2009 gadā Dombrovskis paziņoja ka Latvijas budzetā svilpo vējs. Rezultātā bija masveida izbraukšanu un valsts iegrūšana milzīgu parādu jūgā.

     [+] [-]

, 2016-06-24 18:32, pirms 8 gadiem
hamaleons rakstīja: Islandei nebija īsts bankrots, bet vairāk formāls, toties Latvija savu pirmo bankrotu piedzīvoja tieši 5 gadus pēc iestāšanās eirokolhozā kad 2009 gadā Dombrovskis paziņoja ka Latvijas budzetā svilpo vējs. Rezultātā bija masveida izbraukšanu un valsts iegrūšana milzīgu parādu jūgā.
09 gada Latvijas bankrotam bija maz saistības ar to vai mēs esam vai neesam ES

  +2 [+] [-]

, 2016-06-24 18:36, pirms 8 gadiem
kāpēc te visi diskutē ar acīmredzamiem kremļa troļļiem, ja pastāv vienkārša iespēja nospiest ignore?

  -3 [+] [-]

, 2016-06-24 18:48, pirms 8 gadiem
Banu kings rakstīja: 09 gada Latvijas bankrotam bija maz saistības ar to vai mēs esam vai neesam ES
09 bija vistiešākais sakars ar eirokolhozu un SVF žīdiem. Apjāja latviešus ka mazas meitenītes un pataisīja par saviem vergiem.

  -1 [+] [-]

, 2016-06-24 19:08, pirms 8 gadiem
chemist_dk rakstīja: kāpēc te visi diskutē ar acīmredzamiem kremļa troļļiem, ja pastāv vienkārša iespēja nospiest ignore?
ha ha ha
demokrāts

  +1 [+] [-]

, 2016-06-24 19:30, pirms 8 gadiem
hamaleons rakstīja: Islandei nebija īsts bankrots, bet vairāk formāls, toties Latvija savu pirmo bankrotu piedzīvoja tieši 5 gadus pēc iestāšanās eirokolhozā kad 2009 gadā Dombrovskis paziņoja ka Latvijas budzetā svilpo vējs. Rezultātā bija masveida izbraukšanu un valsts iegrūšana milzīgu parādu jūgā.
beidz dzīt fufeli.
Islandes parāds 93 miljardi $ , kas ir 724% pret IKP.

     [+] [-]

, 2016-06-24 21:57, pirms 8 gadiem
Es pat mierīgi no organizētu EU izstāšanaso :atvijā

     [+] [-]

, 2016-06-24 22:42, pirms 8 gadiem
https://twitter.com/Delo_Taylor/sta...
Facepalm...Nākošajā dienā pasaka,ka viss ir bijis principā meli

     [+] [-]

, 2016-06-24 23:22, pirms 8 gadiem
hamaleons rakstīja: 09 bija vistiešākais sakars ar eirokolhozu un SVF žīdiem. Apjāja latviešus ka mazas meitenītes un pataisīja par saviem vergiem.
Vari vairs neatbildēt uz jautājumu.

  +3 [+] [-]

, 2016-06-25 01:48, pirms 8 gadiem
A ko vinsh nepareizu pateica? Kad Latvijas iestaajaas ES, tad parads valstij bija ap 1 miljardu, bet tagad 8. Cilveki ari masveidaa izbrauca. Veel tragiskaak, ka tie bija jauni un specigi. Vismaz kaut kaadu pikji suuta uz Latviju. Pec iestashanas ES vai tad algas ir palielinajushaas? Kaut kaa neredzu to. Drizaak pat samazinaajushas. Tas pats arii par pensijaam. Vai tad pensijas ir lielaakas palikushas? Neeeeee, tieshi otraadi. Ruupnieciiba pirms ES nebija nekaada dizha, bet tagad veel sliktaak ir. Vieniigais, ko ES reaali dod ir fondu naudas, bet to naudu lietderigi neizmanto. Veel arii taa nauda, ko dod zemniekiem. Latvijai bija vismazaak naudas laikam no visaam ES valstim. Varbut vel kadai bija mazaak, bet tas nemaina to, ka neko baigo nav devusi. Lats ar vairs nav. Eiro veertiiba pat nokrita. Vislabaakais, ka griekjiem domaa paraadu atlaist
------------

Nu kur var šitā melot cilvēk mīļo?

Ko nozīmē rūpniecība palikusi sliktāka? tak paanalizē eksporta struktūru, ja reiz tik gudrs esi.. 2004 gadā Latvijas eskports par 50% sastāvēja no koksnes (no kuras lauvas tiesa - apaļkoksne)! Tagad koksne eksportā nav pat 12% (un no tā apaļkoksne vispār minimāla - viss praktiski tiek pārstrādāst produktos)! Eksporta apjoms pieaudzis 5 reizes... Jā LASI no LŪPĀM - 5 REIZES! Tad nu jautājums - ja mums nav lauksaimniecības un rūpniecības, ko tad tavuprāt mēs eksportējam? Cilvēkus un vergus?

Nu dunduki jūs esat, kas savu valsti noliekat, un faktus neredzat! Jā , ir mums problēmas, jā ir kur augt, bet tas taču nedod jums tiesības MELOT un stāstīt muļķības, ka Latvijā nekā nav un nekas nenotiek! Tas, ka tu savu tupo pauri neesi iespiedis nevienā rūpnīcā, nenozīmē ,ak nekas nenotiek! Rūpnīcas ir, ražošana notiek un tie, kas grib darbu atrod!

Savukārt par aizbraucējiem varu tikai pateikt, ka ĻOTI labi, ak cilvēkiem ir iespēja aizbraukt un atrast jaunu sākumu un jaunas iespējas! Vai arī tavuprāt labāks risinājums būtu mūs iespundēt zem dzelzs priekškara un neļaut doties piepelnīties uz ārzemēm (par cik dzīves līmeņa un algu līmeņu atšķirības arvien ir acīmredzamas)..

     [+] [-]

, 2016-06-25 10:01, pirms 8 gadiem
hamaleons rakstīja: Islandei nebija īsts bankrots, bet vairāk formāls, toties Latvija savu pirmo bankrotu piedzīvoja tieši 5 gadus pēc iestāšanās eirokolhozā kad 2009 gadā Dombrovskis paziņoja ka Latvijas budzetā svilpo vējs. Rezultātā bija masveida izbraukšanu un valsts iegrūšana milzīgu parādu jūgā.
Nu tad tā...
1) defolts var vai nu būt, vai arī nebūt. Nevis būt... formāls (???), jo kādam tā liekas. Bet, ja pareizi sapratu Tavu domu, tad jā... jebkuras pasaules valsts bankrots būs tikai un vienīgi formāls. Mūsdienās. Nebūs maksātnespējas administrators, kurş valsts pilsoņus sāks pārdot gaļă, vai verdzībā, lai segtu kreditoru intereses
2) aizgājusī krīze. Nekontrolēti kreditēšanas apjomi, "kāpēc neņemt, ja man dod?", "kāpēc nedot, ja tas otrs dod?". Saistība ar ES... visai ierobežota.
3) implementējot Basel III noteikumus, galvenokārt, caur regulu 575/2013, direktīvu 2013/36/ES, kuri tālāk nonāk kredītiestāžu likumā, ES tieši pēdējā laikā spēcīgi rūpējas par komercbanku likviditāti, pašu, neapgrūtinātā, kapitāla celšanu. Vēl... ir izveidots VNM un arī VNF, kuros attiecīgi, tiek kontrolētas katras eirozonas dalībvalsts lielākās komercbankas, no šī gada janvāra katra eirozonas komercbanka veic iemaksas t.s. banku stabilizācijas mehānismā.

Ir muļķīgi teikt, ka ES ir vainīga globālă burbuļa radīšanā, kā arī muļķīgi teikt, ka tā neko nedara banku sektora drošības uzlabošanā, ja visas šīs darbības tieši veiktas pēdējos gados, vēl tiek veiktas