Skābardis: "FS "Metta/LU" kādreiz būs ļoti slavena komanda"

Pagājušogad tiki atzīts par “Mettas” gada futbolistu, ko tev nozīmē šīs tituls? Un vai arī pats uzskati, ka aizadītā sezona bija labākā tavā līdzšinējā karjerā?
Pagājušā sezona tik tiešām bija labākā manā līdzšinējā karjerā. Individuāli tik daudz strādājis nebiju vēl nekad. Pats redzēju rezultātus un to ievēroja arī līdzjutēji, atzīstot mani par “Mettas” gada futbolistu. Vēlreiz liels paldies visiem, kas par mani balsoja. Tas bija ārkārtīgi patīkami un nozīmē man ļoti daudz. Esmu pārliecināts, ka FS „Metta/LU” kādreiz noteikti būs ļoti slavena komanda un es būšu viens no pirmajiem gada futbolistiem.

Vēl nedaudz pakavējoties pagājušajā sezonā, kas tavuprāt pietrūka, lai FS „Metta/Latvijas Universitāte” ielauztos pirmajā trijniekā?
Pirmkārt, domāju, ka pietrūka kāds pieredzējis spēlētājs, kas varētu grūtākos brīžos "paņemt" spēli uz sevi. Tāds, kurš varētu nomierināt komandu, kad tā "deg" un to "uzvilkt" kad pārējiem spēle neiet. Otrkārt, uzbrukumā nespēlējām tik labi, kā varētu vēlēties. Aizsardzībā, kā vienmēr, komanda darbojās labi, taču uzbrukumā pietrūka rezultativitātes – par maz sitām iekšā. Tas vairākkārt mums liedza uzvarēt. Sezonas gaitā pašu zaudētie punkti savācās un neļāva tikt trijniekā.

Turpinot par tavu futbolista karjeru, kur Tu to uzsāki un kā nokļuvi līdz FS „Metta/Latvijas Universitāte”?
Futbolu sāku spēlēt Ogrē, pilsētā, kurā dzīvoju arī šobrīd. Ar Ogres jauniešu komandu spēlējām Vidzemes jauniešu čempionātā. Tur mani pamanīja FK „Valmiera” treneri, kas uzaicināja pārstāvēt Valmieras komandu Latvijas futbola čempionāta 1. līgā. Iepazinos un spēlēju kopā ar brāļiem Savinoviem. Brāļi pameta FK „Valmiera” un pievienojās FS „Metta/LU”. Pēc kāda laika brāļu pamudināts „Mettai” pievienojos arī es.

Nu jau aizvadīti 2 treniņu mēneši, kāda šobrīd ir pašsajūta un kāda tavuprāt šogad izskatās komanda, vai esam gatavi gāzt kalnus?
Ir sakrājies nogurums. Pagaidām vēl neesam gatavi gāzt kalnus. Šobrīd mēs paši vēl tajā kāpjam – smagi strādājam, lai iegūtu maksimālo fizisko formu. Līdz sezonas pirmajai spēlei tiksim sagatavotības kalna pašā virsotnē, tad varēsim mesties lejā un gāzt kalnus sezonas garumā.

Iepriekšējā draudzības spēlē ar 0:4 zaudējām Lietuvas klubam FK „Kruoja”. Vai tiešām bijām pelnījuši tik pamatīgi zaudēt un, kas tavuprāt bija šīs sagrāves iemesli? Un vai tiešām pretinieki bija klasi augstāki meistari?
Pirmkārt, mums pašiem bija problēmas ar sastāvu. Otrkārt, pretinieki bija fiziski labāk gatavi. Viņi bija izturīgāki un fiziski lielāki, kas ļāva viņiem uzvarēt daudz divcīņu. Taču, es nedomāju, ka viņi ir tik ļoti pārāki. Jāņem vērā, ka viņiem čempionāts sāksies daudz ātrāk un viņi bija gandrīz optimālajā formā. Savukārt mēs uz to vēl tikai ejam. Būtu interesanti ar šo komandu uzspēlēt, teiksim, jūnijā. Domāju, ka būtu pavisam cita spēle.

Šīs sezonas mērķi visiem ir skaidri - Virslīga, kas tavuprāt būs mūsu galvenie konkurenti cīņā par ceļazīmēm uz "augšu"?
Čempionāts būs interesants. Šogad ir daudz līdzīgu komandu, kas var viena otrai atņemt punktus. Mums jānospēlē pašiem sezonas garumā vienlīdz stabili, jāņem savi punkti. Būs grūti nepaklupt kādā brīdī. Ja tas izdosies, tad par konkurentiem nebūs jādomā.

Laukumā dodies ar 89. numuru, kāpēc esi izvēlējies šādu futbolam netipisku numuru un vai tas ir tavs mīļākais skaitlis?
Pirms tam vienmēr spēlēju ar 10. numuru. Kad atnācu uz FS „Metta/Latvijas Universitāte”, to jau bija aizņēmis Kārlis Putāns. Tētis ieteica man izvēlēties 89. numuru, jo tas ir mans dzimšanas gads. Man šī doma iepatikās un tā arī izdarīju.

Vai pirms spēlēm tev ir kāds rituāls, ko ievēro vai velc kādas veiksmīgās zeķes vai ko tādu?
Īpašos rituālus es nevaru atklāt, jo tad jau tie vairs nebūs īpaši! Vienu gan visiem varu atklāt un tas nav nekāds lielais noslēpums – labs miegs noteikti ir nepieciešams.

Informāciju sagatavoja:
Elvijs Ērglis