Beķeris: "Pirmkārt, ir raksturs, otrais - treneru izpratne par mums pašiem"

21 gadu vecais cēsnieku uzbrucējs Bruno Beķeris šajā sezonā piedalījies 40 "Elvi" florbola līgas spēlēs, iekrājot 30 punktus ar 21 gūtiem vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm. Sezonas gaitā viņš bijis septītais ražīgākais spēlētājs Cēsu komandas rindās, bet septiņu spēļu pusfināla sērijā pret "Rubeni" viņa izpildījumā nāca pieci rezultatīvi metieni, divus vārtus gūstot tieši septītajā mačā.

Otro sēriju pēc kārtas izcīnīta uzvara septītajā spēlē. Kādas emocijas valdīja komandā tajā brīdī, kad sapratāt, ka uzvara ir izcīnīta, un ejat uz lielo finālu?
Bišķiņ jau sākām domāt, ka esam uzvarējuši tad, kad rezultāts bija vēl 5:2. Rubenieši mums tiešām iemeta tādu okey golu. Tajā brīdī paņēmām soli atpakaļ. Zinot "Rubeni" viņu mājās, tajā brīdī bailīgāks pretinieks nav neviens. Beigu beigās saņēmāmies un izkapājām līdz galam. Tāds arī bija šodienas plāns - nokapāt, iet līdz galam un pārlieku daudz nedomāt.

Pats iesāki komandas atspēlēšanos un ar pēdējiem vārtiem arī pabeidzi spēli, bet man interesē, kas bija tās lietas pēc pirmās trešdaļas ģērbtuvēs pie 0:2? Kāds bija treneru un komandas līderu vēstījums par to, kas savā spēlē ir jāpamaina, lai pavērstu spēli sev par labu?
Bija tāds mazliet šoks, jo arī sestajā spēlē tieši sākums mums iegrieza visu spēli. Mājās zaudējām, kur varējām sēriju arī uzvarēt. Ja todien sākums bija atslēga mūsu zaudējumam, tad šodien arī sākums bija ar 0:2. Likās - nu ne jau vēlreiz! Mēs paši uzbrucēji nonācām zemāk. Centrs piekoriģēja divus soļus un piesekoja tuvāk savam pretspēlētājam. Tas varbūt arī viņus mazliet sapina. Šā vai tā -"Rubene" ir ļoti meistarīga komanda un var pārsteigt arī ar āra metieniem.

Foto: Jānis Lārmanis

Edgars [Puriņš] diskvalifikācijas dēļ ir malā. Arī Rīsiņš [Toms Rīsmanis] nevar palīdzēt. Tie ir divi spēlētāji, kuri ir ļoti nozīmīgi arī skaitliskā vairākuma izspēlē. Tā saucamā "next man up" mentalitāte - pārējiem spert solīti uz priekšu, kad nominālie līderi iztrūkst, cik liela loma tam bija komandā?
Trešdien sanāca pirmais treniņš bez Edgara un Toma. Mazliet improvizējām ar vairākumiem. Izveidojām jaunu vairākumu, kuru centāmies trešdien iestrādāt. Es teiktu, ka izdevās, bet ne gluži pēc tādām situācijām, kādas bijām plānojuši. Jorens [Malkavs] iemeta no centra, bet Artūrs [Jurševskis] no gaisa. Tie ir tādi nestandarta vairākuma goli. Jāteic, ka vairākums šodien bija izdevies.

Sērijās starp "Lekringu" un "Rubeni" tas jau ir pierasts, ka abās pusēs ir fantastisks līdzjutēju atbalsts. Kā no laukuma pozīcijām to jūt? Pašam arī vienā epizodē, dodoties uz noraidīto soliņa, sanāca pakacināt pretinieku līdzjutējus. Kāda ir tā mijiedarbība starp spēlētājiem un faniem?
Pirmkārt, gribu pateikties visiem, kas šodien ieradās. Domāju, ka šī bija pārpildītākā zāle, kādā esmu spēlējis - ne kapacitātes ziņā, bet blīvuma. Nezināju, ka var tik daudz cilvēku vienā vietā saspiesties. Atmosfēra fenomenāla. Mazā zālē tik daudz cilvēku, kuri cenšās viens otru pārbļaut. Tas ir supersitiens mums un arī supersitiens pretiniekiem. Tas kā katrs to nokontrolē, tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Tā mijiedarbība ar skatītājiem noteikti ir. Tie, kas grib un māk, tad kādreiz arī ņem un paprovicē. Krišjānis Tiltiņš ir labi pazīstams ar šādām kustībām laukumā. Vienmēr forši, ka var paspēlēties arī ar skatītājiem. Tas viss ir no sirds, un nekas ļauns no tā netiek domāts.

Divās sērijās uzvarēts septiņās spēlēs. Pret "Ķekavu" gāja grūti, un šur tur jau izskanēja runas, ka "Lekrings" šosezon ir norakstāms. Arī pret "Rubeni" sērija sākās ar 0-2. Ko šis play-off cikls ir parādījis par "Lekringa" komandas raksturu?
Pirmais, protams, ir raksturs. Otrais ir treneru izpratne par mums pašiem, lai saliktu to visu kopā. Domāju, ka pret "Rubeni" mums īpaši pēdējā spēlē nācās mainīt vidu, tādēļ ka nebija Toms ar Edgaru. Teikšu, ka treneri spēlē otro lielāko lomu, kādēļ mēs šeit uzvarējām. Atspēlēties no 0-2, tas, kā jau teicu, ir raksturs. Arī bez veiksmes cilvēks sportā nevar nekur tālu tikt. Veiksme savā ziņā noteikti arī bija faktors.

Foto: Jānis Lārmanis

Lielajā finālā pretī "Ulbroka" - šīs sezonas labākā komanda regulārajā sezonā. Paši uzlecāt līdz finālam no ceturtās vietas. Kas ir tas, ko sagaidi no lielā fināla? Galu galā pretiniekiem ir tā lielā vēlēšanās izcīnīt trīs titulus pēc kārtas. "Lekringam" šavā vēsturē divi tādi nogriežņi ir padevušies, un no pašu pozīcijām būtu zīmīgi nepieļaut "Ulbrokas" trīpītu.
Tieši ģērbtuvē teicu džekiem, ka mēs aizstāvēsim savu godu, kā teici par trīpītu. Kas varētu būt labāks, ja paši to trīpītu nepieļautu. Kas var būt vēl labāka motivācija tiem cilvēkiem, kas mūsu trīpītā paši ir bijuši kā, piemēram, Toms, Artūrs un fizioterapeite Baiba [Rajecka]? Par pašu finālu ir grūti spriest, jo spēle "Ulbrokai" ir ļoti līdzīga kā "Rubenei", tikai vēl fiziskāka un ātrāka. Krišjānis [Tiltiņš] ar [Rolandu] Kovaļevski būs milzīgi faktori kā "Ulbroka" nāks pret mums sestdien - 11. aprīlī.

Lasi vēl...

# Zilberts: "Par "Ulbroku" sākām domāt jau pēc ceturtās spēles"