Zeltīte Bankava: "Florbolā nav rutīnas"

Kas tevi pamudināja pievērsties florbolam, cik gadu vecumā sāki trenēties?
Nodarboties ar florbolu mani pamudināja treneris Jānis Dainis, sāku trenēties pusaudzes vecumā (pirms 12 - 13 gadiem).

Droši vien varu tev pat nejautāt, kurš ir vislabākais florbola treneris. Vai esi domājusi, kā būtu, ja jūs – spēlētāja Zeltīte Bankava un treneris Jānis Dainis, nekad nebūtu satikušies?
Kāpēc ne, pajautāt jau varēja, bet esmu trenējusies pie dažādiem treneriem, tāpēc vienu vislabāko nosaukt nemaz nevaru, jo katrs no viņiem savā ziņā ir pats labākais. Runājot par treneri Jāni Daini, varu teikt, ka nezinu, kas būtu, bet esmu diezgan pārliecināta, kā nebūtu – domāju, Latvijas sieviešu florbolā nebūtu tādu māsu Bankavu...

Zinu, ka esi piedalījusies orientēšanās sacensībās. Vai esi savus spēkus pamēģinājusi arī citos sporta veidos, kā veicās?
Man citi sporta veidi īpaši nepadodas, ja nu vienīgi,. kad nav kas skrien pagasta mačos krosu, nu tad ir jāuzskrien. Reizēm ir vieta pirmajā trijniekā, reizēm vismaz noskrieta distance.

Ikdienā tu strādā Rubenes pamatskolā par sporta skolotāju un florbola treneri. Vai jūti, ka tur esi savā īstajā vietā? Puikas klausa?
Mans darbs mani apmierina, vismaz pagaidām. Ja runājam par maniem audzēkņiem, tad ir, kuri klausa, ir, kuri mazāk klausa, bet nu bērni paliek bērni...

Tu esi piedalījusies florbola treniņnometnē, kas notika Zviedrijā. Vai ir bijuši piedāvājumi uzspēlēt ārzemēs? Ja būtu, vai pieņemtu tādu izaicinājumu?
Kas nu tā par treniņnometni – es piedalījos divos treniņos zviedru klubā, kurā toreiz spēlēja Linda Līce. Savā laikā man bija piedāvājumi gan no Zviedrijas, gan no Šveices klubiem. Es gan tos neizmantoju, jo toreiz vēl biju pārāk jauna, lai būtu gatava tik nopietni trenēties un spēlēt tādā līmenī, arī studijas negribēju pārtraukt. Ja tagad būtu kāds piedāvājums... Nezinu, būtu ļoti nopietni jāpadomā.

Viens no Latvijas sieviešu florbola treneriem par tevi un tavu māsu Edīti izteicies, ka jūs kā florbolistes esot dabas fenomens. Ja tu, Edīte un vēl pāris spēlētājas izdomāšot beigt spēlēt, beigšoties arī "Rubenes" ēra Latvijas florbolā. Cik patiess varētu būt šis apgalvojums?
Es domāju, ka tad tikai beigtos ēra, kad "Rubenes" vārds tika saistīts ar māsām Bankavām. Nekādā gadījumā neuzskatu, ka "Rubene" tajā brīdi no Latvijas florbola pazustu pavisam.

Cik svarīgs pieckārtējai Latvijas čempionei ir sestais tāds pats tituls? Vai ar laiku nepiezogas tāda kā rutīna un negribas sevi realizēt kur citur?
Tas noteikti nav tāds pats tituls, kā jebkurš no iepriekšējiem. Katru gadu apstākļi mainās gan komandas iekšienē, gan Latvijas florbola sabiedrībā un citās komandās. Tāpēc noteikti varu apgalvot, ka katra izcīnītā zelta medaļa ir svarīga. Kas jāsaprot ar vārdu rutīna? Manuprāt, rutīna var iestāties tikai darot visu laiku vienu un to pašu bez jebkādām izmaiņām. Florbolā noteikti nav rutīnas, jo, pateicoties florbolam un maniem sasniegumiem Latvijā, ir iespējas pabūt arī citā florbola vidē - ārpus mūsu valsts robežām (Eiropas Čempionvienību kausos un pasaules čempionātos). Uzspēlējot šāda līmeņa turnīros, tu saproti, ka tavs Latvijā sasniegtais ir daudz, bet tomēr nepietiekoši, lai arī TOP līmeņa spēlēs kā līdzīgs ar līdzīgu varētu cīnīties, piemēram, ar Skandināvijas valstu komandām.

Vai tevi vēl joprojām iedvesmo "Prāta Vētra"? Kāda vēl mūzika tevi saista?
Tā varētu būt, bet "Prāta Vētras" mūzika noteikti nav vienīgā, kuru klausos. Man patīk arī citi latviešu izpildītāji, tāpat arī ārzemju, arī dažādi mūzikas stili.

Ko tev nozīmē spēlēt Latvijas sieviešu florbola izlasē? Vai klusībā ceri no kāda pasaules čempionāta atgriezties ar medaļām?
Spēlēšana Latvijas izlasē man nozīmē ļoti daudz. Domāju, ka katram, kam ir dota iespēja aizstāvēt savas valsts krāsas, tas ir liels gods. Cerēt uz medaļām jau var, bet nezinu vai tas palīdzēs - ir jātrenējas un jāspēlē.

Kura komanda, tavuprāt, šopavasar kļūs par vīriešu Virslīgas čempioniem – "Lekrings" vai "RTU/Inspecta"?
Domāju, ka "Lekrings".

Izmantotie resursi:
floorball.lv