Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

Helmuts Rodke atbild - 2. daļa

Helmuts Rodke atbild - 2. daļa
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Publicēju atbildes uz nākamajiem jautājumiem.

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

Kārlis Evertovskis:
Kāds ir Tavs personiskais rekords tāllēkšanā?

Tāllēkšanā esmu sasniedzis 7,85 m.

KRISDOLIS:
Sveicināti man ir problēma ar vienu no pēdām. Tātad es jau kopš bērnības spēlēju futbolu un vismaz 3 gadus gāju vieglatlētikā normāli trenēties, taču pēdējos 3 gadus reizēm ir nopietna problēma ar kreiso pēdu. Pēdas apakšā tieši pa vidu un nedaudz pa labi, skrienot dažreiz ir tāda sajūta, ka kāds ar nazi grieztu pēdā. Es īsti nevaru saprast, kas ir par vainu. Kaut kas ar pēdas muskuļiem? Vēlētos uzzināt vai tas varētu būt no tā, ka netiek atsevišķi trenēta pēda? Tā noteikti nav apavu vaina, jo nu ar pliku pēda staigājot arī tā mēdz būt, bet ne uz ilgu laiku. Tātad varbūt ir kāds vingrojums, kuru man vajadzētu izpildīt? Paldies jau iepriekš.

Ieteiktu tomēr pakonsultēties ar sporta ārstu. Iespējams, ka ir hronisks iekaisumiņš kādā no pirkstu saliecēju cīpslām, vai pēdas aponeirozē. Domāju, ka tās noteikti ir sekas no nepiemērotiem apaviem agrāk, kā arī, varbūt, nepietiekami vingrinājumi, pārslodzes, anatomiskas izmaiņas/nepilnības pēdas velvē. Nevaru sniegt medicīniskus ieteikumus, taču zinu, ka hroniskas muskuļu/cīpslu kaites pāriet, ja sāk pastiprināti, bet uzmanīgi vingrināt atbilstošo vietu. Noteikti jāveic stiepjošie uz nostiprinošie vingrinājumi mājās no rīta, pirms iesildīšanās vai skriešanas, kā arī jāizvēlas valkāt tikai kvalitatīvi apavi vismaz sportojot. Droši var veikt visus vingrinājumus, kuri ir redzami video pēdām, ja vien sāpes nepastiprinās.

gincss:
kas tā par dzelteno bumbiņu pēdas vigrinājumā?

Tā ir speciāla gumijas fitnesa bumbiņa, nopērkama sporta preču veikalos.

ResnaisAlberts:
Kā zināt, vai pēda nav tonusā?

Vispār jau muskuļu tonuss ir dienas un pat stundas laikā ļoti mainīga lieta.Uz problēmu pēdā norāda tā saucamā „plakanā pēda“, kad ir plats un izplūdis pēdas nospiedums. Tātad ir pārāk zems velvju pacēlums, kā iemesls ir pārāk zems vienu pēdas muskuļu tonuss, un sekas ir citu muskuļu pārslodze un sāpes. Problēmas iemesls ir arī neatbilstošu apavu nēsāšana. Pēdu masāža kombinācijā ar koriģējošiem vingrinājumiem novērš šo pēdas un apakšstilba muskuļu tonusa disbalansu. Daļa no šiem vingrinājumiem ir redzami video. Noteikti iesaku dinamisko podometriju! Jātrenē ikru muskuļi.

Juulija:
taa pat kaa vienam no ieprieksheejiem komenteetaajie.. interesee:
KAA NOSTIPRINAAT CELJGALA SAITES peec nopietnaas traumas?? (sapleestas krusteniskaas, saanu.. un arii meniski)
un arii vispaar vingrinaajumi celjgala nostiprinaashanai traumu profilaksei.
Paldies
gaidiisim 3.dalju

Ceļa saišu nostiprināšanai iesaku vingrināt kāju ceļa locītavā pēc iespējas lielākā amplitūdā, gan saliekšanu, gan iztaisnošanu. Krusteniskajām saitēm īpaši svarīga ir iztaisnošanas kustība. Šim nolūkam lieliski noder speciālie trenažieri. Jāseko vienīgi, lai apakšējais rullītis trenažierī nebūtu par zemu noregulēts. Vislabāk 2/3 līdz 3/4 no apakšstilba garuma uz saliekšanu, un nedaudz pirms potītes uz iztaisnošanu. Labi noder statiskie vingrinājumi, vai kombinētie- palēcieni vai lēcieni + statika. Jo spēcīgāki būs muskuļi apkārt celim, jo labāk. Tuvākā nākotnē būs arī šādu vingrinājumu video. . Plašāk par atjaunošanos pēc traumām būs rakstīts kādā ievadrakstā pirms video.

85:
Parādītie vingrinājumi,t.i., I daļa un II daļa, jāveic kompleksi (tādā pašā secībā) vai var miksēt vingr. no I daļas ar II daļas utt.??
Paldies

Šajos video neesmu parādījis speciālu kompleksu. Visus vingrinājumus var darīt gan vienā treniņā, gan dalīt pa dienām, galvenais nepārforsēt ar apjomu, un ievērot dažādības principu. Sekojiet pašsajūtai, domājiet!

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!


Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.