Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

Treneris H. Rodke: Gatavošanās Vienam Vienīgajam startam

Pārspīlēta apņemšanās zog cilvēka brīvo enerģiju. Uzspiests vai obligāts pienākums ir slogs, kas rada iekšēju un ārēju spriedzi. Sevišķi, ja tas ir emocionāls solījums būt stiprākam, nostartēt labāk vai uzrādīt konkrētu rezultātu. Sevišķi, ja sportista līmenis ir viduvējs.

Kopsavilkums:
Problēmas iemesls ir vienu super-galveno sacensību pārlieks svarīgums. To pazeminot no neveselīgi sakāpināta uz optimālu, enerģija atbrīvojas un gatavošanās uzlabojas. Izdevīgāk ir kļūt spēcīgam vispār, nekā cerēt uz brīnumainu veiksmi. Jo ar šo startu dzīve nebeidzas.

Mērķim un motivācijai, protams, ir jābūt. Taču armijas līmeņa filozofija, ka visam jānotiek uzreiz kā pēc pavēles, ir tikai prāta lamatas. Jo neadekvātas fantāzijas ir nepaceļamas.
Arī izmisīgs “tagad vai nekad!” vai “visu vai neko!” daudz nepalīdz, jo tracina nervus, paaugstina kortizolu un ir vājuma pazīme.
Tieši tāpēc gatavošanās tikai un vienīgi “the galvenajam” startam palaikam ir kā neveikla priekšspēle un kaunpilns nobeigums.

Papildinājums:

1) Iedomājies, ka tās nākotnes sacensības bija vakar. Tu neesi uzrādījis labāku sniegumu, vai pat esi nostartējis sliktāk nekā pirms gada, krietni zem savu spēju līmeņa, nu reāli izgāzies…
Bet vismaz pēdējo pusgadu esi pavadījis spriedzē un smagi trenējies. Un tagad ir atklāsme, ka fizisko formu patiesībā mierīgi varēji tikai uzturēt, nepārpūlēties, baudīt sportu, un rezultāts nemaz nebūtu sliktāks. Pareizi?

2) Normāli trenējoties, ķermenis, vienkāršoti – muskuļi dzīvo īpašā ritmā. Gadā var būt divi-trīs galvenie kondīcijas “viļņi” augšā-lejā, un katrā no tiem trīs-piecas mazās grafika svārstības.
Tas nozīmē, ka nevar lineāri un bezgalīgi uzlabot fizisko formu, un ka katrā posmā uztrenēšanās līmenis ir ierobežots.
Tāpēc būvēt gatavošanās shēmu vajag kalendārā no starta dienas virzienā atpakaļ.
Zinot, ka treniņu procesā var būt savainojumi, un arī startu ietekmē laikapstākļi vai tā kuņģa neizdibināmie ceļi.

3) Kad solījuma nasta presē, ir tieksme muskuļu (treniņu) ritmu lauzt. Jo laiks iet, sacensības tuvojas, un katra vieglā nedēļa tiek uztverta nevis kā svarīga atkopšanās, bet kā bezjēdzīgs laika zudums.
Bailes zaudēt ir sliktākā enerģija, kas sportā var būt. Tā visu sasprindzina, izjauc vai paralizē. Sevišķi viduvējam sportistam, kurš pēkšņi grib veikt kvantu lēcienu “no Dagdas līdz Hārvarda stipendiātam”.

4) Ja tu gribi izmainīt citu cilvēku realitāti, t.i. - attiecībā pret tevi viņi nostartē/nospēlē sliktāk, zaudē, jeb tu nostartē labāk, pat uzvari - tam vajag iemeslu. Jau pamatos tev ir jābūt augstākā enerģētiskā līmenī jeb realitātes plūdumā. Gan fiziski, gan mentāli.
Tas nozīmē mazāk stresa un vairāk pārliecinoša spēka. Parasti pietiek, ja tu esi tikai par 3-5% spējīgāks.

5) Nekļūstot par citu cilvēku, uz labāku realitāti pretendēt nevar. Tad veiksmi var tikai vienreiz un nejauši “nozagt”.
Ražošanā un mārketingā ir šādi: Unikālu produktu izbīdīt tirgū ir krietni vieglāk. Dažiem pat nevajag reklāmu vispār. Piemērs - Tesla. Tāpēc daudz vērtīgāk ir virzīt radošos spēkus uz iekšpusi, uz sevi, un attīstīt “produktu”, ko var droši prezentēt sporta tirgū.

Divi veidi, kā “produktu” uzlabot:

Pirmais – “operatīvā efektivitāte”. Tas nozīmē visu darīt mazliet labāk nekā līdz šim. Patiesībā daudzas sporta lietas var darīt pat 50% labāk. Vingrinājumu kvalitāte, uzturs, miega režīms, utt, kas jau pēc mēneša dod jūtamu rezultātu.

Otrais - pareizi sabalansētas inovācijas treniņu procesā (jau rakstīts iepriekš).
Piemēram, principiāli jaunas treniņu shēmas, vides maiņa, mentālais jeb identitātes treniņš, vai īpaši uzlabotas fiziskās spējas vismaz kādā “trūkstošajā posmā”, kas ļauj veikt labu izrāvienu.
Tas ir arī interesantāk, un vēl vairāk paplašina sportista iespējas.


, 2022-08-25 10:42, pirms 2 gadiem
Pievienojos šai Helmuta domai. Daudz svarīgāk ir uzturēt un censties paaugstināt trenētības līmeni, nekā gatavoties kādām konkrētām sacensībām, kur cerēt uz sportiskās formas virsotni (lai kas tas būtu). Ja tajā beigās neizdodas trāpīt, tad pēc tam ir psiholoģiska "bedre" un citas negatīvas sekas. Ja formā izdodas trāpīt, tad skaisti, bet ne visi ir tādi veiksminieki.
, 2022-09-20 04:36, pirms 2 gadiem
Ir arī tāda suga - treniņu čempioni!
Treniņos liek visus,mačos lūzt un rezultāta nav

Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.