Helmuts Rodke: vides pretestība

Videi ir vienalga, mēs esam vai neesam, un kā mēs to uztveram. Bet, kolīdz iejaucamies, tā reaģē: pretimnākoši vai atgrūdoši, ar nepatiku, prieku, agresiju, pretestību, sajūsmu, vai vienaldzību. Atkarībā mūsu intensitātes un prasmēm, ne vienmēr ir mums ērtas sekas.

Bet mēs vienmēr kaut ko gribam vai kaut kur jaucamies: Kāds jau sen grib izrauties no šaura, piekrāmēta dzīvoklīša vai degradēta blokmāju pagalma nomācošās vides uz plašu privātmāju, kāds grib “ietriekties” cita dzīvē un nomācoši dominēt, kāds iestāties RSU, kāds aizbēgt no mazpilsētas uz Rīgu, bet kāds varbūt fantazē par miestiņu, kur ēdienus piegādā smaržīgas blondīnes tautastērpos.
Redzēt Ņujorku, uzkāpt Denali kalnā, vai pirms termiņa absolvēt cietuma vidi, jo īsti nevar sastrādāties ar kameras biedru, kuram tagad, iespējams, ir starpsezona pēc trakoti sportiskas shēmošanas valsts pārvaldes vidē.
Bet kāds tikai grib, lai pēc smagas abdominālās operācijas, liela asiņu zuduma un 15 reanimācijā pavadītām dienām viņu pārved uz parastu palātu, un vēlāk – atkal iemācīties staigāt.

Jo kvalitatīvāka vides maiņa, jo vairāk resursu vajag. Veselības, prāta, finanšu, informācijas, talanta…
Klīst baumas, ka sportistam vajag arī efektīva ķermeņa resursus: muskuļus, cīpslas, izturību, spēku, hormonus, teicamu fizioloģiju un imunitāti.
Jo kāds grib izrauties no neperspektīvas komandas, kur viņa izaugsme nevienu neinteresē, kāds cits vēlas regulāri trenēties skaistā tenisa akadēmijā Itālijā vai tikt pie bezmaksas studijām UK. Bet reizēm vajag arī laika un pacietības resursus, kaut vai lai atkoptos pēc krustenisko saišu plīsuma.

Likumsakarība-1: Jo mazāk ir vajadzīgo resursu jeb tukšāks ir sportists, jo stiprāk vecā vide notur. Ja fiziskās spējas no “sapņu komandas” ir tālu, bet no esošās realitātes tomēr gribi jaudīgi izrauties, nekur jau neaizskriesi gluži kā sapnī. Jo ar savu tukšumu tu esi piederīgs tikai “tukšienei”.

Likumsakarība-2: Ja no pašreizējās vides tu nespēj maksimāli paņemt to, ko var un vajag, jaunā vide nemaz īsti nelaiž iekšā. Vājš tu nevarēsi sinhronizēties ar augstāka līmeņa enerģētiku un prasībām. Nevar nostabilizēties Virslīgā, ja neproti ātri skriet. Jo fiziski vājāks jaunais basketbolists 15+ cierē uz Spāniju, jo lielāks tur gaida aplauziens.

Ja sportists objektīvi “nevelk”, bet kāds labdaris regulāri uztanko trenera kabatas ar Skrīveru Gotiņām, lai viņa lolojums spēlētu pirmajā maiņā, vai pavadītu laukumā maksimāli daudz laika, tas tomēr ir “feiks”, kas kropļo viņa identitāti, atņem iekšējo motivāciju un bojā turpmāko dzīvi. Pat ja kārotā vide uz brīdi ielaiž, tas vien lai gūtu pieredzi un ar blīkšķi atsistos.

Sports ir tāpēc, lai no tā droši ņemtu: fiziskas spējas, aizraujošu dzīvi, panākumus un slavu.
Ja izvēlētajā sportā kas nesanāk – noteikti trūkst kāda konkrēta resursa.
Jāņem vērā arī sava ģenētika, prāts, treniņu metodes un ego.
Pat ja visu resursu pietiek, nereti jāpārvar sava iekšējā vide: bailes, šaubas, stress vai mazdūšība – viss, kas izšķirošā brīdī sastindzina tavus refleksus un enerģiju.

Tāpat kā ūdenim, jebkurai citai videi ir sava “virsmas reakcija” jeb spraigums un caurlaides spēja. Katra trenera, komandas, kluba vai sistēmas burbulim ir savs uzņemtais kurss, ērtais temps, jauda, inerce, realitātes uztvere un patiesās intereses.
No tā, cik prasmīgi sportists ar savu “lādiņu” tur ienirst un prot izmantot savā labā, arī ir atkarīgs rezultāts.
Kad sacensībās tu neslēpti gribi “iznīcināt” stiprāku pretinieku, tu taisies agresīvi ietekmēt viņa realitāti, viņa vides un fantāziju plūdumu. Viņš tavējo tāpat. Kādam būs vieglāk, kādam grūtāk, un sekas būs ātri.

Patiesībā sports vēl ir vienkāršs. Es zinu, kurā vidē iekļūt ir visgrūtāk. Pat sarežģītāk nekā perfekti uz kājām trāpīt okeānā no 40 metru augstas klints. Un tas ir – tikt uz labu izrādi labās sēdvietās Jaunajā Rīgas teātrī, ar paša, ne spekulantu, izrautām biļetēm.
Ja gadījumā kāds bārdains latvju Sadhguru-2 zina, kā to legāli izdarīt, uzrakstiet, lūdzu, privāti. Jo man ir nopietns “dīls”: mainu savu jauno hronometru pret vismaz kilogramu kultūras.