Helmuts Rodke: ļoti melnais darbs

Kāds ir vairāk iekodēts uz izklaidi, pasportošanu vai “spēlēšanos”, kāds uz darīšanu un izaugsmi, pat bez tūlītēja apbalvojuma. Ir gandrīz vienalga, kāds tev ir apģērbs, cik skaļa ir tava piepūle un cik tīrs tu izej no treniņa.
Bet tu vari lepoties, ja spēj organizēties kārtībai, ko citi nevelk, apstākļos, kur citi padodas, un ja dari lietas, kas citiem par grūtu.
Tad nāk apbalvojums no jauna līmeņa sajūtām, ko nevar gūt “apgrābstot” sportu virspusēji.
Uz sacensībām kā svētkiem no šī "melnuma" iznirstam, bet bieži sanāk vēl smagāks darbs un finišā vēl melnāka mute.

Šis darbs ir bāze. Laika, tonnāžas vai sviedru ziņā visietilpīgākā sporta dzīves sastāvdaļa. Ķermeņa attīstīšanas vingrinājumu, katra piegājiena laika sekundēs summai ir jābūt vismaz vienādai ar tehniskā darba laika summu.
Un vismaz katrā ceturtajā nedēļā bāzes apjoms ir jūtami lielāks.
Rēķinām tieši kvalitatīva vingrinājuma izpildes laiku, nevis atrašanos treniņā vispār. Krosi vai intervālu skrējieni izturībai nāk vēl papildus.
Agra specializācija bez pienācīgas bāzes = agras problēmas.

Bāzes rutīna nav vienkārši smagi treniņi, nodzīšanās. Tie ir kvalitatīvi vingrinājumi un citas fokusētas darbības (muskuļu un fasciju tonizēšana, relaksācija, stiepšanās, utt.) gan starpsezonā, gan sacensībās - uzreiz pēc starta vai tieši pirms, gan visu nedēļu iepriekš - katrā dienā specifiski.
Tur ir arī konkrēti spēka vai ātrspēka vingrinājumi, lai sacensībās būtu elastīgās deformācijas enerģijas maksimums (eksplozivitāte).

Atsākot treniņus, priekšroka vienmēr ir bāzei. Jo ķermeņa struktūru kondīcija pazūd daudz ātrāk nekā tehniskās iemaņas. Pirms sacensībām vajag vismaz trīs bāzes treniņus.
Sezonā bez regulāra “melnā darba” rodas hroniski iekaisumi un traumas. Ar neprecīzu, bezjēdzīgu slodzi – tāpat. Ir labi zināt, kas tieši skaitās bāzes darbs, un kādā kārtībā to darīt. Informācija sekos.