H. Rodke: "Sporta skolotājs kā zīmols"
Svešinieks parādījās negaidīti. Ar katru dienu arvien vairāk izplatījās runas par viņu. Daži neticīgi raustīja plecus, un daži smējās, taču vienaldzīgo nebija. Pēc vairākiem mēnešiem lielākā daļa viņu ļoti cienīja un apbrīnoja.
Skolā bija sācis strādāt jaunais sporta skolotājs
Skolotājs, kurš izprot bērnu vajadzības un personības attīstību modernajā pasaulē, kurš ir apsviedīgs, un pielāgoties spējīgs dotajiem apstākļiem. Skolotājs, ir pievilcīgs iedvesmotājs. Skolotājs, kurš liek darīt tikai adekvātas lietas, un prot uzlabot skolēna fiziskās iemaņas ilgtermiņā.
Ja tā padomā, tad sporta skolotāja darbs ir daudz smagāks un atbildīgāks, nekā jebkura cita mācību priekšmeta speciālista stundās, kas notiek, skolēniem sēžot klasē. Tā kā katra sporta stunda vienmēr ir kā neliels eksperiments, no pedagoga tiek prasīta atbildība, zināšanas, spējas zibenīgi improvizēt, rīkoties ārkārtējos gadījumos, un tikt galā ar aktīviem bērniem, kuri nesēž (nesnauž) skolas solos, bet ir iekarsuši nodarbībā un viņu raksturi izpaužas pastiprinātā veidā.
Sporta skolotājam ir daudz lielāka fiziskā slodze, viņš patērē daudz vairāk kaloriju, nervu šūnas un balss spējas salīdzinot ar citu mācību priekšmetu pasniedzējiem! Un, lai nodotu vēstījumu skolēniem, viņam ir nepieciešamas arī lieliskas publiskās uzstāšanās iemaņas un runas prasmes, dikcija un valodas bagātība.
Veselība, adekvāta vielmaiņas un hormonu aktivizācija, spēja skolēnam sevi pārvaldīt, un būt labā fiziskajā formā ir pietiekami nopietns iemesls, lai sporta stundas statusu pielīdzinātu valodas un matemātikas statusam! Jo tikai ar labu veselību, muskulatūras tonusu, aktīvu un sabalansētu hormonu darbību, skolēns spēs tikt galā ar pārējo mācību priekšmetu kopējo slodzi!
Mēs visi kādreiz sakām savam bērnam: “Saņemies taču!”, vai ne? Lieta ir tāda, ka nepietiekamas hormonu sekrēcijas gadījumā skolēnam vienkārši nav ar ko saņemties! Mēs visi spējam saņemties, ja pietiekamā daudzumā izdalās hormoni! Un, ja mēs vakarā pēc darbadienas ilgstoši nespējam izkustēties no krēsla, kurā esam iesēdušies, tas ir tāpēc, ka mums vienkārši trūkst hormonu.
Nu tad lūk, sporta stundās notiekošajam ir jāsekmē skolēnu vielmaiņa un hormonu aktivizācija! Bet ja skolēni izvairās no sporta stundām, jeb tās izsauc riebumu, par kādu pozitīvu muskulatūras tonusu, vielmaiņas uzlabošanu un hormonu līmeņa paaugstināšanu vispār var runāt? Par kādu personības izaugsmi var sapņot, ja skolēnam ir pazeminātas spējas saņemties uz matemātikas mājasdarbiem, vai svešvalodu?
Ko skolēns saņemšanās vietā izvēlas? To kas sniedz acumirklīgu maņu apmierinājumu – kaut vai “čipšus, kolu” un datorspēles. Ar to skolēns aizpilda “atlikšanas” rezultātā izbrīvēto laiku. Atsevišķos (un arī biežos) gadījumos - cigaretes, alkoholu utt. Šāda var būt ķēdes reakcija izkropļotām sporta stundām. Protams, arī depresija, zems pašvērtējums un citas psiholoģiskās problēmas.
Uzskatu, ka labs sporta skolotājs saviem audzēkņiem var būt kā spēcīgs veselības un kustību prasmju zīmols. Zīmols, kas paplašina viņu iespējas, piemēram, četros virzienos:
“Darīšanas” zīmols – palīdz skolēnam praktiski paveikt sportā to, ko viņš vēlas. Iemāca, apmāca utt.
“Būšanas“ zīmols – padara skolēnu par to, kas viņš vēlas būt. Nostiprina spēcīgu identitāti, kura garantē citu atzinību un apbrīnu. Emocionāli apstiprina skolēna identitāti, piemēram – veiklākais vingrotājs utt.
“Piederības” zīmols – palīdz skolēnam iekļauties sportiskā vidē, kādā atsevišķā grupā, reāli veicinot kontaktus un informācijas apmaiņu ar citiem sportiskiem skolēniem un pat sportistiem. Padara skolēnu piederīgu viņam līdzīgajiem kādā sporta veidā vai elementā.
“Kļūšanas” zīmols – Atklāj talantu, definē to, par ko skolēns varētu vai vēlas kļūt. Palīdz skolēnam attīstīties ilgtermiņā, uzlabojot pašcieņu vai sniedzot iespējas un pašpārliecību, kas nepieciešama, lai paveiktu šķietami neiespējamo. Kļūt par sava veida “uzvarētāju”.
Zīmols ir tas, kā sporta skolotāju uztver - tēls, reputācija un identitāte!
Vai mēs, vecāki vispār novērtējam, cik liela ir sporta skolotāja loma mūsu bērna attīstībā? Kā vienu piemēru minēšu vakar, 18. maijā “Sporta studijas diskusijā” satiktās 2014. gada “Labākā sporta skolotāja” titula ieguvējas, Rīgas 41. vidusskolas pasniedzējas Antras Švernas teikto vietnē sporto.lv: “Vislielākais gandarījums man bija pirms gada, kad es kādai 11. klases meitenei iemācīju... mest kūleni… Mēs strādājām divatā (manis izcelts) piecās konsultācijās, un es viņai mācīju mest kūleni. Viņa nebija nekāda vārgule, bet meitenei bija kaut kāda psiholoģiska barjera, ka viņa to nevar izdarīt. Kad tas kūlenis beidzot padevās, tad gan bija prieks, jo
biju patiešām bērnam kaut ko labu izdarījusi.”
Vai zināt, ko viņa izdarīja patiesībā? Viņa iemācīja meitenei pārvarēt sevi. Iedvesa pārliecību, ka jebkurā citā dzīves situācijā, šī meitene spēs, tiesa, ar zināmu piepūli, tikt galā ar kādu problēmu. Skolotāja Antra Šverna ļoti lielā mērā sekmēja šīs 11. klases meitenes personības izaugsmi. Un tas tiešām ir daudz!
Atzīsim taču – tikai pārvarot sevi grūtās situācijās, mēs augam. Kas skolnieces izaugsmei bija nepieciešams? Personiska skolotājas ieinteresētība un individuāla pieeja! Individuālās nodarbības ir tās, kas dod vislabāko rezultātu, patiesībā tās ir ļoti vērtīgs un pat ekskluzīvs pakalpojums, un nekautrēšos teikt, ka šādam lieliskam skolotājam ir jābūt ļoti labi pārtikušam. Ir jāspēj sava ģimene vasaras atvaļinājumā aizvest ceļojumā, un ziemas brīvdienas pavadīt Alpu kūrortā slēpojot!
Sporta skolotāj, tu saviem audzēkņiem vari būt kā spēcīgs un iedvesmojošs zīmols, kurš var ievērojami uzlabot viņu dzīves kvalitāti uz ilgiem gadiem! Apzinies, ka tu esi viens no svarīgākajiem pedagogiem skolā, ka tavs darbs ir prestižs un sabiedrībai ļoti nozīmīgs!
-2 [+] [-]
bet atgriežamies pie tēmas 25-30 bērni klasē un tad individuālu pieeju nodrošināt 5 bērniem.... un ne jau 1 stundu viņiem to vajag!!!
Tavs teksts: "Svešinieks parādījās negaidīti. Ar katru dienu arvien vairāk izplatījās runas par viņu. Daži neticīgi raustīja plecus, un daži smējās, taču vienaldzīgo nebija. Pēc vairākiem mēnešiem lielākā daļa viņu ļoti cienīja un apbrīnoja"
Pilnīga pasaka.... nesaku ka neiespējami
turpinu ar...
"Kas skolnieces izaugsmei bija nepieciešams? Personiska skolotāja ieinteresētība un individuāla pieeja! Individuālās nodarbības ir tās, kas dod vislabāko rezultātu, patiesībā tās ir ļoti vērtīgs un pat ekskluzīvs pakalpojums".
Nedod dievs Tu kā sporta skolotājs, ņemot šī raksta kontekstus individuāli pievērsīsi uzmanību 7-12 klases skolniecēm ārpus stundām.... tās būs auzas un rezultāts būs trakāks kā "Izlaiduma gads"!
Kā jau minēju interesants raksts, personiski man liekas, ka tulkots no kaut kurienes un ar saviem domu graudiem papildināts, reālā situācija ir daudz sliktāka.
+3 [+] [-]
Ir tikai normāli, ja, skolēnam (neatkarīgi no dzimuma) piekrītot, skolotājs ar viņu strādā papildus. Tāpēc viņš ir SKOLOTĀJS-profesionālis. Tad jau sanāk, ka arī labākos skolēnus, teiksim, matemātikas priekšmetā, nevar mācīt papildus, jo "kaut kas var notikt".
Sanāk, ka vispār individuālais darbs šādā gadījumā tiek izslēgts, jo kādam vai kādiem liekas, ka šajā laikā skolēns un skolotājs var darīt kaut ko neatbilstošu.
Nevajag savas fantāzijas attiecināt uz visiem! Jā, protams, ka ir bijuši gadījumi, ka veidojas kaut kādas attiecības skolotāja/skolotājas un viņu mācāmo starpā, taču tie tiešām ir atsevišķi gadījumi, kurus tāpat nekāda sistēma vai pieeja nevar iznīcināt.
+2 [+] [-]
Ta var rakstit ka 10gadigi berni trenejas hokeja un pec trenina skrien 10aplus apkart hallei, ka basketa sporta skola liek spelet 3 vecuma grupas ar treninu noslodzi 6x ned, ka tenisa berni trenejas 4h dien diena, dara vienu un to pasu bezjedzigo apjomu un beigu beigas neviens no viniem nespele pat 14gados... Luk ko vajadzetu izanalizet , nosodit un trenerus ar mietu sist, skola ir skola un ar tadu apjomu neko nepanakt, jo nav ne atbilstosu specialistu,ne sajega, ne inventara un pat ne sportam piemerota seguma!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja man kā 11klases meitenei sporta skolotājs pateiks, ka man jānāk uz individuālo treniņu.... p.s. (un sporta skolotājs ir izskatīgs)
tad kas ir pirmais ko viņa padomās?
Runa iet par to kas notiek bērna galvās ne jau skolotāja, jo ja par to sāk domāt skolotājs, tad skolā viņam vai viņai nav vieta.
Tie skolēni, kas paralēli bez skolas vēl kaut, kur nodarbojās ar tiem vis daudz maz ir ok, bet tās un tie kas neko paralēli nedara tur ir problēma, jo reāli viņiem no sākuma ir jātiek līdz sporta stundai ar sporta tērpu...
[+] [-]
Tādus cilvēkus ir jāmeklē, viņos ir jāinvestē, un nevar sagaidīt, ka tāds no zila gaisa nokritīs skolas sporta zālē Jo viņi strādā individuāli.
+4 [+] [-]
Par viņu sūdzēsies. Bērni un vecāki.
Kolēģi viņu dzīs projām, ja viņš ar savām individuālajām nodarbībām uzkāps kādam uz papēžiem.
Viņam neglaudīs galviņu arī citu priekšmetu skolotāji, ja parādīsies skolnieki, kas attīstīja savu lokanību un gurna vilkmi tā vietā, lai mācītos no galvas Napoleona dzimšanas gadu ieskaitei.
Viņa stundas ieliks tūlīt pēc pusdienām. Par spīti. Vai tāpēc, ka matemātikas skolotāja ir direktora draudzene un negrib stundu pēc pusdienām.
Viņam pavēlēs nodarboties tālu no skolas, kur 20 minūtes paiet, lai aizbrauktu turp, 5 minūtes sporta nodarbības, un pēc tam 20 minūtes atpakaļ.
Viņš sagatavos saviem skolniekiem fantastisku nometni, lūdzot pavisam minimālu iemaksu. Nesamaksās neviens.
Viņš aizies no skolas.
Viņa karjera beidzot varēs sākties.
[+] [-]
TU sadomātos baigos scenārijus utt. Kāpēc? Tas jau ir ļoti interesants fizioloģijas un psiholoģijas jautājumu kopums.
Pateikt, ka vajag skolēnam papildus nodarbības ir normāli, tik ko tāda viegli uzbudināma 11. klases skolniece sadomājas... te jau ir jāstrādā ar viņu un skolotājs nu nekādā gadījumā nav pie vainas.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un no otras puses - ar tukšu vēderu daudz nepasportosi.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Sāksim ar to, ka valstij, pašvaldībām un valsts/pašvaldību uzņēmumiem nav jāsponsorē profesionālais sports, bet jārada apstākļi, kuros paši valsts iedzīvotāji gribēs nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un paši arī veidos klubus, ko paši arī uzturēs.
Protams, kaut kādas nodokļu atlaides vai līdzīgus labumus var piedāvāt, taču ne jau pa taisno pludināt iekšā naudu sporta komandām, lai viņi tik izrakstītu čekus kaut kādiem vāja līmeņa ārzemniekiem.
Valsts un pašvaldību līmenī vispār ir jāaizmirst kas ir profesionālais sports (tik vien cik kādas prēmijas gada beigās) un jāatīstā tautas sports/fizkultūra. Pagaidām Latvijā pat sporta likums ir tāds, ka raudāt gribas vietām.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Rotējošie skolotāji? Tu vispār saproti ko tas nozīmē? Kurš gribēs iet strādāt vispār tādā gadījumā? Gan jau iedomājies kādu vidēja līmeņa Latvijas pilsētu, kur savā starpā ar tiem skolotājiem mainās (kas pats pa sevi ir murgs un neviena skola to nepieļaus, jo ir jāatbild arī par kvalitāti). A ko darīt tādā gadījumā lauku skolām? Vai skolotājam, kurš vienu posmu strādā Valmierā, otru - Liepājā?
Visas pārējās idejas ir tikai tādas "Urā, aiziet, mēs varam!" un beidzas tad, kad reāli ir jādara, jo Latvijas tiesiskā bāze neparedz ne sporta stundas sestdienā, ne kaut kādas regulāras talkas teritorijas labiekārtošanā (nesapratu vnk ko par tām sestdienām domāji). Par to laukumu pie katras skolas - ir skolas, kurām fiziski nav vietas tādiem laukumiem, ko tad?
[+] [-]
Jo sliktaaka skola jo lielaaks atalgojums..sporta rezultaatu uzlaboshana, raadiitaajs skolotaaja darbam...sisteemai ir jabuut kaa lielajaa sportaa...ar kontraktiem...agentuuraam...ar roteejosho principu toposhie skolotaaji jau reekinaatos saakot studeet..jaieviesh vecuma cenzs...liidz 40-50..nevairaak par 20 gadiem...ir jalauz padomju sisteema skolaas.......vismaz sportaa...
[+] [-]
Uz rezultātu balstīts vērtējums? Tas noved pie tā, ka jau no mazotnes visi tiek veidoti par "lielajiem sportistiem", kas ir noziegums pret bērnu, ja godīgi. Šī sistēma kā reiz bija vēl ne tik sen, pašalik no tās ir atiets (kur tālāk virzīsies - nezinu).
Kad bērnam liks skriet kkādus 3 km uz konkrētu laiku... SKOLĀS NAV JĀTAISA NO SKOLĒNIEM SPORTISTI!!!! Skolās ir jāiemāca fiziskā kultūra!
P.S.
Par to rezultātu. Bija man klasesbiedrs - lodes grūdējs. Latvijas līmenī pat skaitījās ne tas pēdējais kadrs (bet nu uz sportista karjeru nepretendēja). Kā viņu vērtēt, ja savās disciplīnās viņš visus "kā Tuziks grelku", bet kkādās skriešanās viņš vienkārši fiziski nevar to izdarīt, jo startē pilnīgi citā disciplīnā, kur ir pilnīgi citas prasības?
[+] [-]
[+] [-]