Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 4.daļa

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 4.daļa
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Lai sasniegtu labus rezultātus, un tehniski pareizi izpildītu vingrinājumus, svarīgi trenēties sporta veidam atbilstošos apavos. Apaviem jābūt pielāgotiem sportista pēdas īpatnībām, ja nepieciešams ar ievietotām speciālajām sporta zolītēm.

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

Tā kā basketbolā vai tenisā trenējas ar tieši šiem sporta veidiem domātiem apaviem, un futbolu spēlē bučos, un neviens netaisās apstrīdēt, ka tā ir pareizi, tad jāatceras, ka vieglatlētikas treniņos, vai izpildot vieglatlētikas vingrinājumus, kājās jāvelk mīksti, atbilstoši skriešanas apavi. Jāizvēlas nevis pēc dizaina vai brenda, bet pēc funkcionalitātes!

Nevajadzētu vilkt, piemēram, staigāšanai un stilam domātas „Lacoste” kurpes. Pirmkārt, šādi bojājam kājas un mugurkaulu, ar visām no tā izrietošām sekām, kā arī neiegūstam vajadzīgo efektu no treniņa. Skriešanas apaviem parasti vēlama ir pastiprināta zoles daļa pēdas iekšpusē. Sportists, ja viņš nolēmis sasniegt daudz, nedrīkst žēlot naudu pietiekami labiem apaviem, jo no tiem atkarīga viņa nākotne sportā, kā arī veselība. No neatbilstošu apavu valkāšanas gan treniņos, gan ikdienā rodas ļoti, ļoti daudz veselības un stājas problēmu, kā arī traumas. Pirms doties pirkt sporta kurpes, vēlams būtu veikt pēdu dinamisko podometriju, un ievērot speciālista padomus apavu izvēlē. Skriešanas apavus vislabāk var piemeklēt, ja tiek veikta pēdu kustības filmēšana skrienot uz slīdošās lentes. Dažos sporta preču veikalos tas tiek piedāvāts.

1. vingrinājums

Šī mīņāšanās uz speciālām mīkstām fitnesa puslodēm lieliski aktivizē visus pēdas punktus, rosina pēdas, apakšstilba, un daudzus citus visa ķermeņa muskuļus, kā arī trenē līdzsvara noturēšanu. Smailie pacēlumi uz pusložu virsmām diezgan jūtami iespiežas ādā, bet pie tā ātri pierod. Šis vingrinājums lieliski der pirms iesildīšanās, jo tonizē muskulatūru, un sagatavo pēdas un kājas turpmākajam treniņam. Jāizpilda vismaz divas reizes nedēļā, 1 līdz 3 minūtes, vingrojuma laikā periodiski mēģināt ilgāk nostāvēt uz vienas kājas. Vingrinājumu var plaši variēt.

2. vingrinājums

Iedarbība uz aktīvajiem punktiem. Tāpat kā uz pēdām, arī uz plaukstu iekšējās virsmas ir šādi visu ķermeņa daļu un orgānu punkti. Vienmēr esmu uzsvēris, ka to stimulācija labvēlīgi iedarbojas uz organisma darbaspējām. Ietonizējas visas sistēmas, smadzenes ieskaitot. Labi noņem pirmsstarta stresu, kā arī normalizē ķermeņa funkcionēšanu un atjaunošanos pēc starta, treniņa vai spēles. Nedrīkst pārstimulēt, jāvadās pēc sajūtām. Šo vingrinājumu var veikt katru dienu gan pirms, gan pēc slodzes, pietiek ar vienu minūti.

3. vingrinājums

Bērniem ļoti svarīgi iemācīties koordinēti pārvietoties. Šajā vienkāršajā vingrinājumā apvienotas tādas lietas, kā pirkstgala atcelšana, soļošana caur papēdi, mīksta soļa amortizācija, izcelšanās uz pirkstgala, kā arī roku saskaņota kustība. Labs iesildošs vingrinājums pirms skrējiena. Ahilleja cīpslas profilakse.
Var izpildīt pirms katras iesildīšanās, jānoiet 20 līdz 40 soļi.

4. vingrinājums

Vēziena kustības trenēšana. Guļus stāvoklī slodze vairāk ir muskuļa iliopsoas izstieptajā pozīcijā. Pirkstgals uz sevi, augšā kāja celī nedaudz saliecas, papēdis grīdai pieskarties nedrīkst. Jāizpilda 1 līdz 2 reizes nedēļā, vismaz viens piegājiens, 15 līdz 30 reizes.

5. vingrinājums

Pēdas apakšas muskulatūras un ikru muskuļa dinamiskā tonizēšana. Atbalstoties pret vingrošanas sienas spraisli, aktīvi, gandrīz vai lēciena veidā pārnest svaru no vienas kājas uz otru. Galvenais šajā vingrinājumā ir strauja un spēcīga ķermeņa kustības uz leju sabremzēšana, lai noturētu papēdi paceltā stāvoklī. Aktīvi strādā ikru muskulis. Vingrinājums tiek pareizi izpildīts, ja var just slodzi arī pēdas apakšas muskuļos. Jāiemācās just un kontrolēt strādājošo muskuļu darbība. Vingrinājumu var padarīt jaudīgāku, katrā atspērienā ar mazāku vai lielāku spēku stumjot spraisli uz priekšu. Kāju pirkstiem apavos jābūt paceltiem. Izpilda 1 līdz 2 reizes nedēļā, vismaz vienu piegājienu, 10 līdz 30 reizes kopā.


, 2010-07-16 12:56, pirms 14 gadiem
labs
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2010-07-16 21:07, pirms 14 gadiem
Reaktors rakstīja: Labi.
kaut kā grūti pamanāms esports portālā.. izceliet tak. Viens no retajiem, kas tiešām kaut ko sakarīgu iedod
arī pirmās 3 daļas tika ievietotas pašā lapas augšā
, 2010-07-17 20:28, pirms 14 gadiem
Es nedomāju ka tas kautko līdzēs,bet varbūt!
, 2010-07-17 20:30, pirms 14 gadiem
Varēja labākus vingrinājumus izdomāt,kas palīdzētu vairāk sportam!!
, 2010-07-19 09:17, pirms 14 gadiem
Lieliski ! Paldies Helmutam par kārtējo daļu. Tagad ir vasara un darbojos drusku ar saviem (un svešiem) bērniem sabiedriskā kārtā, lai neizlaižas. Redzu, ko vēl var un iedod arī jaunas idejas. Paldies !
P.S. Ceru, ka šis ir ilgtermiņā.

Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.