Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

Helmuts Rodke: Ķīmija un stimulatori (16+)

Mazā tabletīte īpaši varonīgai sajūtai, pirmsspēles dzira mežonīgam adrenalīnam un noslēpumainās ampulas bifeļa muskuļiem. Dažāda iepakojuma un pielietojuma pulverīši, vēnā pilināmās sistēmas vai piektdienas vakara laimes zirnīši. Nereāls spēks, superīgs draivs vai lidojuma sajūta. Ir taču burvīgi, vai ne?

Protams, visam ir arī sava cena. Veselības, sociālā statusa, attiecību vai antidopinga aģentūras izskatā. Turklāt, ja mēs būsim “lidojumā”, un no Amsterdamas lidostas centīsimies pacelties gaisā saviem spēkiem, mūs var vienkārši arestēt.

Pagājušā nedēļā viesojos pie viena izbijuša profesionāla sportista, kurš patlaban atkopjas pēc smagas saslimšanas, un ir spiests pilnībā izmainīt savu “ēdienkarti”, ja par tādu var nosaukt visu to, ko agrāk dažādos veidos viņš pumpēja iekšā savā ķermenī. Mēs pļāpājām virtuvē, un pēkšņi, ar vārdiem TA-DĀ! Viņš atvēra skapi ar saviem vecajiem krājumiem. Skats iekšpusē - visas tās bundžas, bundžiņas, iepakojumi un "šaibu" noliktava - kalpoja par pamatu gan humora brīdim, gan šim rakstam.

Nereti sportistu “proteīna” stūrītis ar laiku pārvēršas par kārtīgu plauktu, un visbeidzot par īstu fetiša kambari. Sporta "Dainu skapi". Gan ar noderīgām, gan apšaubāmām, taču mīļām sastāvdaļām. Nē, nepārprotiet, ir tiešām vērtīgas lietas, kas jālieto intensīvu un smagu treniņu apstākļos.

Dabīgi, pārbaudīti, augsti tehnoloģiski filtrēti piena vai sojas proteīna pulveri un aminoskābes, obligātie vitamīni un minerāļi, lineļļa, kurkuma un visādas citas dabīgas bioloģiski aktīvas vielas, kam mēs uzticamies, ieskaitot ziedputekšņus, bišu peru pieniņu, briežu ragu pulveri utt. Tas viss ir labi, ja bez pārspīlēšanas. Un bez aizliegtiem stimulatoriem.

Stimulatori

Piekrītu, riskanti eksperimenti ar sevi kādam šķiet aizraujoši. Izmainīta apziņas stāvokļa vai lidojuma, ko rada dažādas psihoaktīvas vielas, sajūta var likties varena. Un vielu saraksts tiešām ir iespaidīgs: alkohols, heroīns, barbiturāti, kreks, marihuāna, kokaīns, LSD, kofeīns, nikotīns… Visu šo preparātu darbības spektrs no neitrālās zonas sadalās stimulācijas vai depresijas virzienā. Sākot ar paaugstinātu tonusu, ko izraisa kafija, līdz galējai nervozitātei un nāvei amfetamīnu un strihnīna ietekmē.

Iespējams ir piedzīvot izkropļotu laika un telpas uztveri, eiforiju, labklājības sajūtu, trauksmi vai mežonīgu sirdsdarbību, attiecīgi halucinogēnu, kokaīna, antidepresantu utt. rezultātā. Vai arī trauksmes izzušanu, eiforiju, sāpju mazināšanos, miegainību bezsamaņu, krampjus, kā arī nāvi – trankvilizatoru, alkohola, barbiturātu, pretsāpju līdzekļu un citu narkotiku vai to kombināciju dēļ. Viss – paškontrole, uzmanība, spriestspēja, atmiņa, laika izjūta, emocijas un uztvere - ir atkarīgs no devas vai vielu “kokteiļa” (Julien 1998).

Kas notiek patiesībā? Mūsu organisms var izturēt daudz un funkcionēt līdz zināmai robežai. Modernā medicīna, ja noreaģē ātri, var atpumpēt cilvēku un atgriezt dzīvē pēc visai dažādām izklaidēm… Taču īstenībā ar katru šādu it kā paniekošanos mēs mirstam no iekšpuses uz āru: Ātrāk vai lēnāk iet bojā akna, vārda tiešā nozīmē izšķīst smadzenes, pārstāj normāli funkcionēt hormonālā sistēma, organisma iekšējā vide paskābinās, saistaudi pārvēršas par šlakvielu noliktavu, asinīs cirkulē arvien vairāk baktēriju koloniju, limfmezgli ar to visu netiek galā un finālā ir liels risks kļūt par miskastei līdzīgu primitīvu dārzeni, kas ikdienā cieš lielas sāpes.

Taču tā jau ir galējība. Pietiek ar to, ka mums var rasties šķietami nenozīmīgas problēmas dzīvībai un veselībai it kā mazāk kaitīgu vielu dēļ. Piemēram, nespēja ilgstoši fokusēties, ātrs nogurums un pumpas uz ķermeņa no nepārtrauktas cukura vai enerģijas dzērienu lietošanas. Zinu gadījumu, kad viens baņķieris atlaida no darba savu šoferi-miesassargu tāpēc, ka viņa elpa un sviedri trakoti oda. Visticamāk no anaboliskajiem steroīdiem.

Kofeīns

Lai arī ir pieņemts tā neuzskatīt, būtībā tā ir psihoaktīva narkotika, kas apmēram pusei lietotāju izraisa atkarību. Jaukais rīta dzēriens izsauc smadzeņu stimulāciju un bloķē tās ķīmiskās vielas, kas dabīgā veidā nomāc vai bremzē nervu aktivitāti. Kā zināms, kafija un citi enerģijas dzērieni var radīt tādas fiziskās izpausmes kā svīšanu, pļāpīgumu, trokšņus ausīs un roku trīci. Psiholoģiski kofeīns novērš noguruma sajūtu, miegainību un rada mundrumu (Larson & Carey 2016)

Kādas ir kafijas lietošanas ilgtermiņa sekas? Populāri ir piesaukt tās antioksidanta īpašības un pozitīvos īstermiņa efektus. Tomēr pie sliktajām ziņām jāpieskaita paaugstināts asinsspiediens, nogurdinātas virsnieres, bezmiegs, smirdīgāki sviedri, kā arī pastiprināts satraukums un citas sociālās problēmas. Kofeīns izskalo no kauliem kalciju, kavē traumu sadzīšanu un palielina hronisko iekaisumu sāpīgumu. Bet pats galvenais – tas ievērojami skābina organisma iekšējo vidi, kas ir cēlonis lielākai daļai veselības problēmu, t.sk. jau iepriekšminētajām. Bet labi, tasīte dzēriena paretam nav kaitīgāka par Rīgas gaisu uz Brīvības ielas.. Jebkurā gadījumā - Choice's yours.

Atkarība

Rīta kafija, dienas laikā vēl 5 – 10 tasītes (es saprotu, tikko kā piecēlies neviens nav pasaules valdnieks, un bieži vien tad mēs jūtamies visvājākie), dūms katrā izdevīgā brīdī, cukura drudzis, pretsāpju līdzekļi priekšā un pakaļā, antidepresanti, ballīšu un ielu narkotikas… Sportā - uzskrūvēšanās ar stimulatoru pirms spēles, atskrūvēšanās ar cigareti beigās, kafija pirms treniņa, sazin kas vēl pēc.

Ar ķīmiskiem līdzekļiem mēs vai nu papildinām trūkstošo pārliecību un spēcīgas identitātes sajūtu, vai arī mēģinām nedabīgā veidā iegūt enerģiskumu un/vai patīkamu atslābumu. Tā teikt - iekrāsot dienu. Gribam varenības sajūtā pārspēt Trampu, kļūt par buldozeru vai pārvarēt gravitāciju un lidot kā Toruks.

Patiesībā mēs esam atkarīgi gandrīz vai no jebkā. Stimulatoriem un apziņas stāvokļiem, veiksmes zeķēm un talismaniem, uzvaru nesošajām apenēm, tām, ar rozā puķītēm virsū un māņticīgiem rituāliem. Gandrīz no visiem saviem paradumiem. Bet kā būtu visam šim neticēt, būt brīvam un naturālam? Ko mēs varam tīri, dabīgi un godīgi? Bez enerģijas dzērieniem, steroīdiem un visādām brīnumpupām? Jebkurās apenēs, dzerot tīru ūdeni un ēdot tikai tīrus produktus? Vai cilvēks ir spējīgs atmosties un kļūt možs bez kofeīna? Kāda ir mūsu patiesā varēšana?

Īsts sportists un tīrākā ķīmija

Reāls sportists ir labākajā nozīmē gandrīz vai "dabas frīks, kam spēks ir bumbās”. Šis ir jāsaprot teju vai burtiski. Ja aizliegto ķīmiju un stimulatorus, lai sasniegtu kaut vai viduvējus rezultātus, lieto vājie un tie, kam slinkums trenēties, tad īsts sportists prot labi izmantot vistīrāko - savu organisma iekšējo ķīmiju. Hormonus un bioķīmiju. Viņam pietiek pašam ar sevi un pilnvērtīgu uzturu. Treniņiem un disciplīnu.

Apņēmību, drosmi, enerģiskumu, spēku un pozitīvu sportisko niknumu – šīs spējas un sajūtas rada nekas cits kā hormoni. Jūtu ķīmija vai depresija, pašpārliecinātība vai mazvērtības komplekss, to visu rada hormonu iedarbība uz attiecīgajiem smadzeņu centriem. Gribasspēks ir tas pats. Nav vajadzīgo hormonu – nav gribasspēka. Ja ir – vari veikt brīnumus. Tāpēc labi trenēts sportists tikai ārēji līdzinās parastam cilvēkam. Īstenībā pēc gribas un bioķīmijas potenciāla viņš ir gandrīz vai citplanētietis.

Hormoni var darīt pārsteidzošas lietas. Testosterona un kortizola attiecība. Ļoti svarīga sportā (par šo citā materiālā). Serotonīns, dopamīns un noradrenalīns - ķīmiskas vielas, kas spēlē svarīgu lomu mūsu emocionālās labklājības veidošanā. Endorfīni – “ja tu esi sastrīdējies, aizej paskrien, kļūsti laimīgs un salabsti” hormoni.
Labā ziņa ir tā, ka ar visu šo bioķīmiju var manipulēt ar stājas, elpošanas un fizisko vingrinājumu palīdzību. Galvenais mērķis - jau minētais testosterons un kortizols. Ir iespējams pavisam vienkārši sevi gan uzskrūvēt, gan relaksēt. Poza, skābeklis, muskuļu sasprindzinājums, tīrs ūdens un slodze ir viss, kas mums ir vajadzīgs. Ak jā, vēl arī iemaņas.

Atmošanās no rīta? Elementāri. Pat ja nesanāk rīta skrējiens vai aktīva pastaiga ar suni, efekts ir panākams ar kādu veiklības vingrinājumu, kādu smadzeņu uzdevuma (piemēram: galvā izdomāt kā ir jebkurš vārds no otra gala), pēdu aktīvo punktu stimulāciju uz asa paklājiņa vai speciālās čībās. Nav vajadzīgs nekas cits, kā vien ieiet vajadzīgajā vibrācijā, un tam lieliski palīdz gan gaisma, gan mūzika un aktivitātes. Darbības stratēģija - nevis "uzķīmiķot" smadzenes, lai iegūtu možumu, bet tieši otrādi - enerģiski kustēties lai atmodinātu galvu. Viennozīmīgi jautrāk un veselīgāk… Kāda vēl tur kafija?

Sērfo kurp gribi

Kas sabojā hormonu dziedzerus? - visas psihoaktīvās vielas: kofeīns, nikotīns, pretsāpju līdzekļi un narkotikas. Anaboliskie steroīdi un daudzi citi dopinga preparāti. Arī pastāvīgs stress. Vai tad kaitējums ir tik liels? - jā, ja ir izsīkušas virsnieres, mēs ātrāk pārtrenējamies, neturam slodzi un visādi citādi kļūstam vāji, apātiski, depresīvi, slimi un traumatiski. Vai enerģiskumu var uzkrāt? - nē to var tikai “ieslēgt” vai “izslēgt”, izmantojot gar mugurkaulu augšup un lejupejošo enerģijas strāvojumu. Pie Universa enerģijas var tikai pieslēgties, noteikums – tīrs organisms un aktīvi dziedzeri.

Dabīgs cilvēka stāvoklis ir iekšējs miers un atbrīvotība. “Nekas nav pārāk svarīgi” attieksme un apzinātība. Tas noņem lieku stresu, dod enerģiju un radošumu. Sporta vajadzībām tad mēs varam viegli sērfot no viena stāvokļa otrā, iegūt neticamu draivu, apzināti pārslēgties, viegli improvizēt un uzvarēt. Ātrāk skriet, pacelt lielāku svaru un precīzāk spēlēt. Īstais stimulators sportā ir efektīvas psiholoģijas, fizioloģijas un bioķīmijas apvienība. Pamatu pamats – disciplīna un dienas režīms. Just do it!


, 2017-10-11 13:25, pirms 7 gadiem
Neaizmirstam lūgšanas svētdienās , ir divi virzieni, veselīgs aktīvs dzivessveids un ir virziens uz maksimāliem rezultātiem - kas prasa upurus veselibā
, 2017-10-11 13:28, pirms 7 gadiem
Nedzeršu kafiju vairs. Bet nevajag ar.
, 2017-10-11 14:00, pirms 7 gadiem
Ko darīt, ja gribas kaut ko siltu, bet ir tikai kafijas automāts?
, 2017-10-11 15:22, pirms 7 gadiem
Par kafiju es arī nesaprotu..
Ja izdzer 2 tases dienā, vai tad tas ir slikti?
Kafijai taču ir neskaitāmi daudz labu īpašību attiecībā uz cilvēka organismu.
Man šķiet, ka nelielos daudzumos ir tīri ok.
, 2017-10-11 17:55, pirms 7 gadiem
Labs, interesants raksts. Būtu interesanti palasīt plašāku un detalizētāku rakstu sēriju par šiem jautājumiem.
, 2017-10-11 20:36, pirms 7 gadiem
Kjenga2 rakstīja: Par kafiju es arī nesaprotu..
Ja izdzer 2 tases dienā, vai tad tas ir slikti?
Kafijai taču ir neskaitāmi daudz labu īpašību attiecībā uz cilvēka organismu.
Man šķiet, ka nelielos daudzumos ir tīri ok.
ja pārspīlē, tad praktiski nekas nav ok. Ja visu dienu pumpēsi iekšā tikai ūdeni, tad arī var nieres, sirdi un vēl visu ko nobeigt. Lietojot nedaudz un ar prātu, nekaitē ne kafija, ne cukurs un sāls.
, 2017-10-11 22:15, pirms 7 gadiem
Lielākus murgus par šo neesmu dzirdējis:

Reāls sportists ir labākajā nozīmē gandrīz vai "dabas frīks, kam spēks ir bumbās”. Šis ir jāsaprot teju vai burtiski. Ja aizliegto ķīmiju un stimulatorus, lai sasniegtu kaut vai viduvējus rezultātus, lieto vājie un tie, kam slinkums trenēties, tad īsts sportists prot labi izmantot vistīrāko - savu organisma iekšējo ķīmiju. Hormonus un bioķīmiju. Viņam pietiek pašam ar sevi un pilnvērtīgu uzturu. Treniņiem un disciplīnu.

Patiesībā, trenējoties, kā saka, uz kotletēm un kartupeļiem, tu plēsīsi savu pakaļu, nojāsi savu organismu, tērēsi laiku un naudu, bet rezultātu nesasniegis.

Ir sporta veidi, kur bez vismaz pāris mēnešu špriču kursa vispār nav jēgas pieteikties sacensībām. Nevis uzvarēt, bet vispār piedalīties sacensībās un neizskatīties pēc muļķa. Un te es runāju nevis par PČ, bet Latvijas līmeni.

Jā, puikām un meitenēm, kas ir šī portāla auditorija, varbūt, arī nav jāzina, kas ir lielais sports un ko tas prasa no cilvēka, taču tādas muļķības arī nav jāraksta.

No otras puses, jāatzīst, ka tie, kas lasa, visdrīzāk, nav nekādi augsto sasniegumu sportisti un viņiem gan būtu jādomā kas ir tas līmenis, kurā justies komfortabli un saglabāt veselību.
, 2017-10-12 09:04, pirms 7 gadiem
Tonna rakstīja: Lielākus murgus par šo neesmu dzirdējis:

Reāls sportists ir labākajā nozīmē gandrīz vai "dabas frīks, kam spēks ir bumbās”. Šis ir jāsaprot teju vai burtiski. Ja aizliegto ķīmiju un stimulatorus, lai sasniegtu kaut vai viduvējus rezultātus, lieto vājie un tie, kam slinkums trenēties, tad īsts sportists prot labi izmantot vistīrāko - savu organisma iekšējo ķīmiju. Hormonus un bioķīmiju. Viņam pietiek pašam ar sevi un pilnvērtīgu uzturu. Treniņiem un disciplīnu.

Patiesībā, trenējoties, kā saka, uz kotletēm un kartupeļiem, tu plēsīsi savu pakaļu, nojāsi savu organismu, tērēsi laiku un naudu, bet rezultātu nesasniegis.

Ir sporta veidi, kur bez vismaz pāris mēnešu špriču kursa vispār nav jēgas pieteikties sacensībām. Nevis uzvarēt, bet vispār piedalīties sacensībās un neizskatīties pēc muļķa. Un te es runāju nevis par PČ, bet Latvijas līmeni.

Jā, puikām un meitenēm, kas ir šī portāla auditorija, varbūt, arī nav jāzina, kas ir lielais sports un ko tas prasa no cilvēka, taču tādas muļķības arī nav jāraksta.

No otras puses, jāatzīst, ka tie, kas lasa, visdrīzāk, nav nekādi augsto sasniegumu sportisti un viņiem gan būtu jādomā kas ir tas līmenis, kurā justies komfortabli un saglabāt veselību.
Manuprāt, tie nav murgi, bet redzot tavu bildi, es pieļauju, ka tu šo tekstu esi attiecinājis vairāk uz bodybuildingu, bet vajadzētu to tekstu uztvert vispārīgi, nevis konkrētai disciplīnai.

Protams, ka tev nav iespēju konkurēt bodybuildingā, jo tiek sasniegts savs dabīgais maksimums un, lai konkurētu ar pārējiem ir nepieciešami preparāti.

Lielajā sportā ķīmija ir kā ikdienas offisa darbiniekam kafija - bez tās neiztiek. BET man liekas, ka ir ļoti svarīgi iepazīstināt auditoriju ar to, ka var arī sasniegt labus rezultātus attiecīgajā sfērā bez papildus preparātiem. Lielākā problēma, ko es mūsdienās es saskatu, ka jaunieši saka- "Jāņem kurss, paskaties uz Pēteri, kā tas ir sabliezies", bet tie paši jaunieši pat tuvu nav savam maksimumam, nemaz nerunājot par to kādus blakusefektus var preparāti radīt organismam.

Long story short - Mūsdienās visi grib būt ātrāki, spēcīgāki, stiprāki izvēloties vieglāko ceļu, kas bieži vien ir tas nepareizais ilgtermiņā.
, 2017-10-12 09:45, pirms 7 gadiem
Kjenga2 rakstīja: Par kafiju es arī nesaprotu..
Ja izdzer 2 tases dienā, vai tad tas ir slikti?
Kafijai taču ir neskaitāmi daudz labu īpašību attiecībā uz cilvēka organismu.
Man šķiet, ka nelielos daudzumos ir tīri ok.
kafija iztīra organismu no labajām vielām
, 2017-10-12 10:00, pirms 7 gadiem
.............. rakstīja: kafija iztīra organismu no labajām vielām
nu tik traki jau nav
Kādēļ kafiju ieteicams dzert katru dienu - DELFI
, 2017-10-12 10:49, pirms 7 gadiem
Kjenga2 rakstīja: nu tik traki jau nav
http://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/kadel-kafiju-ieteicams-dzert-katru-dienu.d?id=45734262
Delfi jau nu gan īstais avots,kuru lasīt un tur rakstīto par šādām tēmām vispār ņemt vērā
, 2017-10-12 13:20, pirms 7 gadiem
Taisnība, ko tad cilvēks var tīrs?
Par kafiju, kas ir gandrīzvai ikdienas sastāvdaļa skaidrs, ka ir jābūt lietas kursā. Mazās devās jau viņa nav TIK slikta, taču lai atturētu jauniešus no pārmērīgas patērēšanas, jārunā ir asāk.
Kačoku virtuve gan nevienam nav noslēpums, bet tā jau ir katra paša izvēle, piegrūst sevi ar mēsliem vai nē. Paša veselība, paša akna un paša dzīves kvalitāte.
Ja tu staigā norijies pumpains, ar nedabīgiem bicepsiem, un bez izglītības, visi tikai vīpsnā, jo īstais muskulis tomēr ir smadzenes. Visam ir jābūt harmonijā.
, 2017-10-12 16:18, pirms 7 gadiem
Nu jāsāk ar to, ka pro sports jau vispār nav veselīgs. Un ja nenodarbojies profesionāli, bet sevis paša veselībai, tad jau nestums iekšā tos sūdus. Ja vien pašam galvā sūdi, tādu jau ar netrūkst :/
Par kafiju gan drusku pārsteigums. Vai tiešām kaitīgi jebkādās devās?
, 2017-10-13 01:55, pirms 7 gadiem
Tonna rakstīja: Lielākus murgus par šo neesmu dzirdējis:

Reāls sportists ir labākajā nozīmē gandrīz vai "dabas frīks, kam spēks ir bumbās”. Šis ir jāsaprot teju vai burtiski. Ja aizliegto ķīmiju un stimulatorus, lai sasniegtu kaut vai viduvējus rezultātus, lieto vājie un tie, kam slinkums trenēties, tad īsts sportists prot labi izmantot vistīrāko - savu organisma iekšējo ķīmiju. Hormonus un bioķīmiju. Viņam pietiek pašam ar sevi un pilnvērtīgu uzturu. Treniņiem un disciplīnu.

Patiesībā, trenējoties, kā saka, uz kotletēm un kartupeļiem, tu plēsīsi savu pakaļu, nojāsi savu organismu, tērēsi laiku un naudu, bet rezultātu nesasniegis.

Ir sporta veidi, kur bez vismaz pāris mēnešu špriču kursa vispār nav jēgas pieteikties sacensībām. Nevis uzvarēt, bet vispār piedalīties sacensībās un neizskatīties pēc muļķa. Un te es runāju nevis par PČ, bet Latvijas līmeni.

Jā, puikām un meitenēm, kas ir šī portāla auditorija, varbūt, arī nav jāzina, kas ir lielais sports un ko tas prasa no cilvēka, taču tādas muļķības arī nav jāraksta.

No otras puses, jāatzīst, ka tie, kas lasa, visdrīzāk, nav nekādi augsto sasniegumu sportisti un viņiem gan būtu jādomā kas ir tas līmenis, kurā justies komfortabli un saglabāt veselību.
Manuprāt, sēdēt uz ķīmijas kursiem, ja netaisies kāpt kaut uz vietēja mēroga skatuves vai ar to pelnīt naudu, ir lielākais stulbums, ko var darīt. Vairākiem paziņām esmu prasījis, kādēļ viņi lieto ķīmiju, vienīgā atbilde: "Nē, tas jau nav kaitīgi, ja pareizi lieto. Vienkārši spēks lielāks." Un pats labākais, ko esmu dzirdējis "Sirds jau pati pietiekami trenējas pumpējot asinis, kad pieaug ķermeņa svars mēneša laikā no ķīmijas par 10kg, papildus kardio nevajag".
, 2017-10-15 02:37, pirms 7 gadiem
Izlasīju visu, virsraksts provokatīvs ar domu. Tad kam lai ticu Rodkem vai Danilānam. Otrs, kas ir tur kkāds gastroentrologs slavens, kafiju slavē un tā arī saka"dzeriet droši, kafija ir laba" un minēja tās labās lietas. intervijas var pameklēt latvijas radio1. Pārāk daudz Rodke filozofē visa raksta garumā, lai arī es daudzus gadus trenējos un principiāli bez visādām fīčām un stimulatoriem, nu to visu uztvert ko te sarakstījis..vecumdienās būs riktīgi pārgudrs večuks kas jaunos sagruzī ar visādām kosmiskām teorijām Bij viens tāds zālē, viss treniņš pakaļā, kad sāk 2h lekciju
Tonna gan baigo H runā. skaidrs ka tēmē uz bodebildingu.
, 2017-10-16 19:36, pirms 7 gadiem
puslaiks rakstīja: Manuprāt, sēdēt uz ķīmijas kursiem, ja netaisies kāpt kaut uz vietēja mēroga skatuves vai ar to pelnīt naudu, ir lielākais stulbums, ko var darīt. Vairākiem paziņām esmu prasījis, kādēļ viņi lieto ķīmiju, vienīgā atbilde: "Nē, tas jau nav kaitīgi, ja pareizi lieto. Vienkārši spēks lielāks." Un pats labākais, ko esmu dzirdējis "Sirds jau pati pietiekami trenējas pumpējot asinis, kad pieaug ķermeņa svars mēneša laikā no ķīmijas par 10kg, papildus kardio nevajag".
Tie kuri agrāk lietoja steroīdus tie 50-60 gadu vecumu lielākoties nav sasnieguši, visticamākais nomirst kādos 40-45. Sporta zālē arī neesmu redzējis nevienu vecāku bodybuilderu par 40
, 2017-10-20 22:27, pirms 7 gadiem
Āfrika12 rakstīja: Tie kuri agrāk lietoja steroīdus tie 50-60 gadu vecumu lielākoties nav sasnieguši, visticamākais nomirst kādos 40-45. Sporta zālē arī neesmu redzējis nevienu vecāku bodybuilderu par 40
Ko teiksi par Aivaru Visocki..?

Neko, vai ne. Ko var pateikt kaut kāds dārzenis, kurš pats nekad sporta zālē nav bijis.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.