IZM pārdala līdzekļus sportam; Riekstiņš neapmierināts ar FM piedāvājumu

“Sporta nozarei atvēlēto finansējumu nedrīkst samazināt. Tas nav pieņemami, ka Finanšu ministrijas izstrādātajā valsts budžeta projektā sportam paredzēts līdzekļu samazinājums pamatfunkciju izpildei. Pamatfunkcijas nav nekādas ekstras, tā ir ikdienas vajadzība, un tas ir apkaunojoši, ka sporta nozares pārstāvji spiesti nākt un lūgties pēc papildu naudas,” otrdien, 27.oktobrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš.

“Tas ir absurdi, ka sporta nozarei nepieciešamos līdzekļus jau pamatā neiekļauj budžeta likumprojekta paketē. Daļa no nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem tiks piešķirti, bet tikai vairākkārt lūdzot un uzstājīgi atgādinot. Ministru prezidents runā par jauno politiku, taču Finanšu ministrija turpina realizēt veco,” uzsvēra Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs.

Budžeta plānošanas process iezīmējis būtisku problēmu, nerēķinoties ar nozari, akcentēja S.Riekstiņš. Nākamā gada valsts budžeta projekts paredz, ka 2021.gadā finansējums sportam kopumā varētu sarukt par aptuveni sešiem miljoniem eiro. Kā atgādināja S.Riekstiņš, Sporta apakškomisija jau pagājušajā mēnesī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, aicinot nākamā gada valsts budžetā nodrošināt sporta nozarei paredzēto finansējumu pamatfunkciju izpildē nemainīgā līmenī. Lai to nodrošinātu, valdība tika aicināta piešķirt papildu nepieciešamo finansējumu teju 2,79 miljonu eiro apmērā.

Šodien Sporta apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs deputātus informēja, ka IZM iesniegusi Ministru kabinetam priekšlikumu nākamajā gadā daļēji nodrošināt trūkstošo finansējumu pamatfunkciju izpildei, iekšēji ministrijā pārdalot līdzekļus. Piedāvātais risinājums paredz daļu – teju 1,4 miljonus eiro – no 2020.gadā IZM budžetā ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt Latvijas Olimpiskās komitejas valsts galvoto aizdevumu 2021.gada maksājumu daļējai segšanai 2020.gadā, attiecīgi ietaupītos līdzekļus nākamajā gadā, pārdalot pamatfunkciju izpildei. Papildu līdzekļus varētu rast arī no Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma. Taču tas nerisina situāciju 2022. un turpmākajos gados, kad pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī pietrūkst teju 2,9 miljoni eiro, akcentēja IZM pārstāvis.

Sporta apakškomisijas deputāti akcentēja arī problēmu ar nepietiekamo finansējumu nacionālas nozīmes starptautiska mēroga sporta pasākumu organizēšanai Latvijā. Tiks sniegti priekšlikumi valsts budžeta projekta pilnveidei otrajā lasījumā, uzsvēra S.Riekstiņš.

Informāciju sagatavoja:
LR Saeimas Preses dienests