TwitterLatvijas sporta žurnālistu aicinājums sporta sabiedrībai
@Sportacentrs.com
Latvijā 9. maijs vienmēr dalījis sabiedrību – krievvalodīgajiem tā ir ne tikai piemiņas diena, bet daudziem – arī svinību diena, kas tieši vai netieši, bet slavina karu un šausminošos Otrā Pasaules kara notikumus. Latvieši uz to vienmēr raudzījušies diametrāli pretēji, tie nekad nav bijuši svētki, bet gan sāpīgs atgādinājums par okupāciju. Jo lielāks balagāns bijis pie Uzvaras pieminekļa, jo nepatīkamākas iekšējās sajūtas.
Diemžēl Krievijas nežēlīgais karš pret Ukrainu 9. maiju padarījis par īpaši aktuālu jautājumu arī Latvijā, vēl vairāk šķeļot mūsu sabiedrību. Latvijas sporta žurnālisti aicina mūsu sportistus, kuru dzimtā valoda ir krievu, vērsties pie tautiešiem, lai mainītu šo situāciju, lai sāktu attālināties no Kremļa šovinistiskajām svinību tradīcijām. Kara upuri nenoliedzami pelnījuši, lai viņus piemin tuvinieki, taču to var darīt tā, kā pienākas šai lielajai traģēdijai – ar klusu piemiņas brīdi – un darīt to kopīgi ar pārējo Eiropu – 8. maijā, kas Latvijā, galu galā, arī ir oficiālā Nacisma sagrāves diena un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas diena. Vislabāk – tuvinieku atdusas vietā. Ja tādas nav, vienmēr var atrast citus veidus. Katrs neatnākušais cilvēks un katrs nenoliktais zieds pie Uzvaras pieminekļa būs solis uz vienotāku Latviju.
Protams, dziļās 9. maija svinēšanas tradīcijas nebūs iespējams mainīt vienā dienā un vienā gadā, bet, tikai sperot pirmos soļus, var cerēt, ka pēc 10, 20 gadiem šis jautājums vairs nešķels Latvijas sabiedrību. Un šie soļi jāveic tagad. Mums ir jābūt vienotiem, Ukrainas piemērs rāda, ka tikai vienotībā ir spēks. Tāpat tas rāda, ka Krievijas raķetes nevienu nešķiro pēc tautības. Ikviens no mums ar savu izvēli un rīcību var atņemt Kremlim argumentus par “tautiešu aizstāvēšanu”.
Tāpēc mēs, sporta žurnālisti, aicinām sportistus un sporta funkcionārus vērsties pie krievvalodīgās auditorijas, ierunāt savas pārdomas krievu valodā, aicinot nesvinēt 9. maiju, nedoties pie Uzvaras pieminekļa, bet gan darīt to 8. maijā un kā piemiņas pasākumos pieklājas.
Pasaules politiskā un sportiskā dzīve krasi mainījās 24. februāra rītā. Paplašinātais karš Ukrainā rit jau otro mēnesi, tas neatgriezeniski mainījis daudzu miljonu ukraiņu dzīvi. Aicinām Latvijas sportistus un visu Latvijas sporta sabiedrību nesēdēt malā jautājumā par Krievijas agresiju Ukrainā. Sportisti ir ievērojama sabiedrības daļa, kuras viedoklis allaž ir bijis uzklausīts un ņemts vērā. Tāpēc aicinām sportistus publiskā telpā aktīvi paust nosodījumu Krievijas agresijai, vērsties pie saviem kolēģiem Krievijā neklusēt un apturēt agresora darbību Ukrainā. Ukrainas karodziņš sociālajos tīklos vai ieraksts “Stop the war” ir atbalstāms, tomēr sportistu publiski paustajam viedoklim sociālajos tīklos vai medijos ir daudz lielāks spēks. Esam drosmīgi un nestāvam malā!
Ilmārs Stūriška, Latvijas Avīze
Uldis Strautmanis, Delfi
Raimonds Rudzāts, Latvijas Televīzija
Kristaps Saulītis, Izdevniecība “Rīgas Viļņi”
Reinis Lācis, "Delfi"
Matīss Timofejevs, “LTV” sporta žurnālists;
Raimonds Ozoliņš, TVNET
Ingmārs Jurisons, MVP
Kristians Kareļins, "Pa Pāris Kausiem" futbola apskatnieks.
Jurijs Žigajevs, “PPK” futbola apskatnieks
Almants Poikāns, Sportacentrs.com žurnālists
Māris Bergs, Latvijas Radio sporta žurnālists
Andris Ušackis, LTV sporta redakcijas vadītājs
Gatis Kreceris, TVNET
Reinis Ošenieks, Latvijas Televīzija
Māris Noviks, Sportacentrs.com žurnālists
Guntis Keisels, basket.lv redaktors
Māris Rīmenis.LTV sporta komentē
Jānis Eisaks, sporta blogeris, TV komentētājs
Andrejs Siliņš, basketbola komentētājs
Ints Megnis, Sporta Avīze
Andris Auziņš, LTV sporta žurnālists
Niks Gaigalietis, “Best4sport TV” komentētājs
Ludmila Glazunova, LSM.lv žurnāliste
Gints Narogs, Latvijas Avīze sporta žurnālists
Kaspars Dvinskis, TV3
Kristaps Plaums, LETA
Ulvis Brože, Sportacentrs.com
Miķelis Osis, Viaplay
Anatolijs Kreipāns ; radio SWH un TV komentētājs
Armands Sametis, Diena
Toms Mālmeisters, Sportacentrs.com žurnālists
Agris Suveizda, Sportacentrs.com žurnālists un TV komentētājs
Reinis Grundspeņķis, Latvijas Radio sporta žurnālists
Rolands Eliņš, Sportacentrs.com žurnālists
Armands Puče
Edijs Pālens, LETA fotogrāfs
Mārtiņš Lācis, Hokejazinas.com hokeja apskatnieks
Jānis Bendziks, Delfi
Arkādijs Birjuks, TV3 Sport un Sportacentrs.com futbola komentētājs
Līga Stirna, Delfi
Jānis Freimanis, MVP
Jānis Pakalns, TV3
Aldis Putniņš, TV komentētājs
Normunds Melderis, LTV sporta žurnālists
Paula Vucena, LETA
Jānis Matulis, pensionārs
Gundars Galkins, LSM.lv sporta redaktors
Ainārs Rutkēvičs, Radio SWH ziņu redaktors
Māris Zembergs, Diena
Raimonds Gekišs, Latvijas Televīzija
Mārtiņš Kļavenieks, Latvijas Radio un TVNET
Jānis Celmiņš, Sportacentrs.com galvenais redaktors
Lotārs Zariņš, Latvijas Radio un Hokeja blogs
Egīls Jurisons, MVP
Ilvars Koscinkevičs, TV3 Sport futbola komentētājs
Mārcis Cimmermanis, diena.lv ziņu redaktors
Edmunds Novickis, Sportacentrs.com apskatnieks un "Futbolbumbu" veidotājs
Vladimirs Ivanovs, LTV un rus.lsm.lv žurnālists
Dāvids Ernštreits, LTV sporta žurnālists
Māris Siliņš, izdevniecība ''Rīgas Viļņi''
Dainis Āzens, LETA
Toms Circenis, TV3 Sport programmu direktors
Dīvs Reiznieks, sporta raidījumu producents
Kārlis Justovičs, Sportcentrs.com žurnālists
Kristiāns Dilāns, Sportcentrs.com žurnālists
Juris Miņins, Sportacentrs.com un MVP
Dainis Caune, sporta žurnālists
+3 [+] [-]
p.s. un jā ir tāds pants krimināllikumā. brīvība nenozīmē visatļautību! pietiks paciest šos moskaļu izlēcienus! un jārīkojas, nevis jāklusē!
[+] [-]
+1 [+] [-]
moskaļi uzreiz uzsāka karus un konfliktus pēc PSRS sabrukšanas.
šogad uzbrukums Ukrainai nav nekāds pirmais un pēdējais moskaļu uzbrukums. atver acis un paskaties vēsturi pēc 1991.gada. nepārtraukti tiek ietekmētas valstis un izraisīti militāri konflikti, kas nepiekrīt moskavijai!
nevajag neko gaidīt, jārīkojas tagad!
+5 [+] [-]
Jau gadus 20-mit atpakaļ Latvijā vajadzēja likvidēt krievu skolas, bet tām atvēlēto naudu novirzīt šo krieviski runājošo nacionālo grupu izglītības programmām. Tipa, svētdienas skolām, šo nacionālo minoritāšu vasaras nometnēm utt., lai tās var uzturēt savu nacionālo identitāti, bet tajā pašā laikā itin veiksmīgi integrētos latviskā sabiedrībā.
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
tie kas bija pret vairāk tika presēti nekā moskaļu atbalstītāji.
atveriet acis tagad beidzot!
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
tipa kāpēc moskavija nevar darīt, ja to pašu dara ASV un Ķīna
+1 [+] [-]
to var noskaidrot diezgan elemetāri. paskatoties iepriekšējās moskaļu huilo vēlēšanas , cik piedalījās .
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tomēr tas viss pakāpeniski jau gadus 10-mit ir atmiris, un ja mēs neiesim nākošajā valsts un tās pārvaldes attīstības fāzē, tad mēs zaudēsim jau otro pēc Latvijas neatkarības atgūšanas krieviski runājošās sabiedrības paaudzi. Līdz ar to viss riņķa dancis turpināsies kārtējo apli pēc kārtas.
+2 [+] [-]
te pat lielāks skaits tiek teikts. elementāri. un pēc likuma. lai brauc uz moskaviju. anulēt vīzas un viss. lai mīl huilo tur nevis te.
[+] [-]
[+] [-]
Vienīgā cerība, ka pēc PaRašas agresijas ukraiņu, un vel kāda krieviski runājošā minoritāte, pašas vēlēsies iziet no krievu uzspiestā diktāta, un veidos savu nacionālo politiku iekš Latvijas sabiedrības.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
https://www.delfi.lv/news/national/...
Ja kaut kas mūs pazudinās, tad tā ir pārāk lielā tolerance pret dažādām, tai skaitā reakcionārām, sabiedrības grupām Latvijā.
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Vel jo vairāk, ka tikai tagad Latvijas valsts pārvalde izdomāja mūs atslēgt no totalitāras valsts propagandas ietekmes. Un arī tad ne pilnībā.
Savādāk nekādi.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bûtu vélams, lai mûsu sporta zvaigznes publiski paustu savu viedokli.
+1 [+] [-]
Ierosinãjumi to uzlabot, pãrveidot nav nopietni. Méslu nevar uzlabot, mésls ir jãaizvãc.
+1 [+] [-]
Plānots, ka Latvijas pilsonību personai varēs atņemt arī, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku atbalstu agresoram.
https://www.delfi.lv/news/national/...
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
bet Tu esi par stulbu, lai saprastu, ka tā "vieni un otri" retorika arī ir tīrākā krievu propaganda attiecīgai mērķauditorijai, kas ir skalota gadu desmitiem.