Rubļevska: "Jaunā sistēma radījusi pilnīgu haosu"

Kā kopumā esi apmierināta ar sezonas sākumu?
Tagad to nav tik vienkārši izvērtēt, aizvadītas tikai vienas sacensības, kurās bija jāstartē pēc jaunajiem noteikumiem. Bija ļoti daudz mīnusu organizatoriskajā ziņā, nestrādāja aparatūra un tamlīdzīgi. Secinājumus izdarīt pēc tāda posma ir grūti. Visādi citādi sezonai gatavi esam - fiziskajā ziņā viss ir kārtībā, ko bijām paredzējuši, to arī izpildām, taču modernajā pieccīņā noteikumi nav līdz galam izstrādāti un pārdomāti. Meksikā aparatūra nestrādāja, bet mums un lielākajai daļai valstu tādas aparatūras nemaz nav. Jaunā sistēma laikam tik un tā mainīsies.

Atkal tiks mainīti noteikumi?
Jā, ik pēc laika mainīsies. Noteikumi vienkārši nav tik dziļi pārdomāti, par sportistiem vispār maz tiek domāts. Manuprāt, noteikumi tika mainīti ar mērķi nopelnīt. Tādas ir manas domas un tā runājot daudzi. Sportistiem nekas netika jautāts. Aparatūra maksā naudu, to vajag iegādāties un tie, kas to ražo, protams, uz to nopelna.

Kādi iespaidi pēc pirmajām sacensībām jaunajā "skriešana + šaušana" variantā?
Varu teikt vien to, ka bija interesanti – gan sportistiem, gan līdzjutējiem. Taču vēlreiz uzsveru – nestrādāja aparatūra. Piemēram, pusfinālā pieskrēju pie šautuves. Labi, ka es biju starp līderēm pēc paukošanas un peldēšanas – varēju nesteigties un apdomāti to visu darīt un pat nešaujot tiktu finālā. Pieskrēju pie otrās šautuves nestrādāja tehnika – nebija iedegusies podziņa... stāvēju 35 sekundes un nezināju, ko darīt. Tas ir pasaules kausa posms tomēr un organizatoriem ir jābūt tam gatavam. Savādāk kā to vispār var dēvēt par pasaules kausa posmu...

Šaut ar paaugstinātu pulsu - kaut kas pilnīgi jauns. Kā trenējās, kas palīdzēja ar metodiku?
Mans šaušanas treneris Afanasijs Kuzmins teica – jo es ātrāk skrienu, jo precīzāk šauju. Nav nekāda satraukuma. Ir pat stabilāka un labāka šaušanas stāja.

Pirmie secinājumi - pati varētu vairāk iegūt, vai zaudēt no izmaiņām?
Visi jau saka, ka tas varētu sportistiem būt pluss. Tas ir interesanti. Pamanīju, ka daudzi, kas iepriekš ļoti labi šāva, nemaz netika finālā. Tādu, kas labi sašāva nebija daudz. Bija tādi, kas ilgi tēmēja pēc skriešanas un līdz ar to netika finālā.

Kā tās mainījušas konkurenci - kādas jaunas favorītes, vai no vecajām kādas baigi atkritušas?
Pagaidām neko vēl nevar pateikt, jāpagaida, kad būs notikušas vairākas sacensības. Nevar pēc viena posma un rezultātiem tajā domāt, ka tagad ir jaunas favorītes. Pat ja kāda negaidīti labi nostartēja, tā nebūs visu gadu. Viss mainīsies. Turklāt šaušanā jau lielu lomu spēlēja vējš – vienam tas bija liels, otram ne. Pati redzēju kā pirms mums vīriešu sacensībās – viens dalībnieks, kurš nav nekāds lielais skrējējs ātri izšāva, bet pēc tam pieskrēja vēl kādi seši un uzreiz sāka pūs vējš. Viņi tur stāvēja krietni ilgāk un tēmēja. Nevis tāpēc, ka slikti šauj, bet tāpēc, ka nevar trāpīt – vējš bija brāzmains un bija grūtības.

Kā vispār notika gatavošanās šai sezonai?
Protams, šis gads būs mierīgāks. Un ar to visu krīzi... Kad pirmajā posmā šāvu, tad nemaz nezināju, kur esmu trāpījusi, kā jāuzlabo, jo aiz muguras nebija trenera, kas to pateiktu. Lielajām komandām bija gan treneri, gan ārsti. Mums nebija ne treneru, ne kādu citu cilvēku, kas varētu palīdzēt. Finansējums – zero! (nulle – aut.). Man un Denisam [Čerkovskim] pietiek tikai tik, lai tiktu uz mačiem. Aparatūras nav un tā tālāk, un tā tālāk...

Kur pārsvarā notika pirmssezonas treniņi?
Decembrī biju Amerikā, jo tad vēl bija palicis armijas finansējums. Uz Kolorado braucu kopā ar Denisu, tur augstkalnē principā gatavojāmies Meksikai, kas arī ir diezgan virs jūras līmeņa. Pagaidām trenējamies Latvijā, jūtos labi. Tagad problēmas rada finansējums. Nav naudas, nav pieejamas bāzes.

Vai piedalīsies visos pasaules kausa posmos?
Mums tie vispār ir tikai trīs vai četri, vairāki tika noņemti nost. Maskava tika nomainīta pret Romu, un nav izslēgts, ka vēl kādi posmi tiks nomainīti. Es braukšu uz visiem posmiem, lai tiktu uz pasaules kausa finālu. Līdz tam gan vēl ir tālu...

Kura no disciplīnām pagaidām rada lielākās bažas?
Šobrīd problemātiskas disciplīnas nav. Problēmas pieccīņniekiem rada tas, ka nav vietas, kur trenēties pēc jaunajiem noteikumiem. Cik esmu dzirdējusi no pārējām valstīm, piemēram, Lietuvas, viņi trenējas stadionā/manēžā, kur ir arī attiecīgas iekārtas. Mums neviens manēžā neatļautu šaut.

Kā ar konkurenci Latvijā - ir kāda jauna perspektīva pieccīņniece, kas tuvākajos gados tev varētu sastādīt konkurenci?
Konkurences Latvijā vispār nav. Arī pasaulē, piemēram, paukošanā es gandrīz vienmēr esmu starp labākajām. Tiesa, ja jaunais formāts nebūs atstrādāts, tad tālāk nav ko darīt...

Kādu laiku startēja Ilze Volframa. Tagad viņa beigusi sportistes gaitas?
Nemācēšu pateikt. Interesanti, ka pēc Pekinas kādas 4-6 pieccīņnieces gaida bērniņu. Vai viņas atgriezīsies atpakaļ, tiešām nezinu. Vīriešiem izmaiņas dalībnieku pulkā nav notikušas.

Kuras būs sezonas svarīgākās sacensības?
Kā vienmēr, pasaules un Eiropas čempionāti. Eiropas meistarsacīkstes notiks Leipcigā (Vācija). Runājām ar vāciešiem un viņi stāstīja, ka viņiem arī nav vajadzīgo iekārtu šobrīd un viņi nezina kā sacensības noorganizēt. Starptautiskā federācija iekārtas uzdāvinājusi Mehiko un Kairai, kur notiek pirmie divi posmi. Pārējām valstīm iekārtu nav. Pat īsti trenēties nav kur. Federācija pasūtīja iekārtas, taču finansējuma nav, līdz ar to nav arī tehnikas. Tāpēc grūti arī uzstādīt kādus konkrētus mērķus sacensībām.