LOK viceprezidents aicina pārskatīt sporta infrastruktūras finansēšanas modeli

Liepiņš atzinīgi vērtē to, ka valdība virza jaunu regulējumu, kas aizstās vairāk nekā 20 gadus veco likumu un paredz sakārtot sporta nozares pārvaldību. Tomēr, viņaprāt, likums joprojām nepiedāvā skaidru risinājumu sporta bāžu uzturēšanas finansēšanai. Līdz ar jauno regulējumu mainīsies līdzšinējais finansēšanas un pārvaldības modelis - LOK vairs nedalīs valsts budžeta līdzekļus nozarei, pārejot uz valsts tiešā atbalsta un pašvaldību atbildības modeli. Liepiņš brīdina, ka, ja netiks nodrošināts atbilstošs finansējums un ņemtas vērā pašvaldību iespējas, tieši pašvaldības varētu saskarties ar lielāko slogu jaunās sistēmas ieviešanā.

Jaunais likums paredz, ka pašvaldībām būs jālīdzfinansē sporta skolas, jāuztur un jāattīsta sporta infrastruktūra, jāatbalsta sacensību rīkošana un jānodrošina nepieciešamais aprīkojums. Liepiņš norāda, ka šie pienākumi ir resursietilpīgi, vienlaikus nav skaidri definēts, kā nodrošinās papildu finansējumu to izpildei. Viņš īpaši izceļ situāciju reģionos, kur sporta bāzes noveco un pieaug uzturēšanas izmaksas, īpaši energoietilpīgo objektu, piemēram, baseinu un ledus haļļu, uzturēšanai. Lai gan Eiropas Savienības līdzekļi ļauj piesaistīt finansējumu jaunu objektu būvniecībai, uzturēšanas izmaksas lielākoties jāsedz no pašvaldību budžetiem.

Liepiņš tāpat pauž bažas par Valsts sporta fonda izveidi, kas finansēs sporta pasākumus un personāla profesionālo pilnveidi. Tomēr fonds neparedz līdzekļus pašvaldību sporta bāžu uzturēšanai. Pēc Liepiņa domām tas rada risku, ka sporta bāzes bez papildu atbalsta var zaudēt kvalitāti vai pat sertifikāciju. Viņš atsaucas arī uz Valsts kontroles iepriekš secināto, ka sporta finansēšanas sistēma nav ilgtspējīga, jo netiek nodrošināts skaidrs uzturēšanas izmaksu segšanas modelis. Liepiņš aicina likuma izskatīšanas gaitā rast risinājumus, kas paredzētu kopīgu valsts un pašvaldību atbildību par sporta infrastruktūras uzturēšanu, lai nodrošinātu sporta sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā.

Saeima februāra nogalē nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jauno Sporta likuma projektu, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tas paredz ieviest jaunu sporta pārvaldības un finansēšanas modeli, aizstājot kopš 2002. gada spēkā esošo likumu. Likumprojekts nosaka jaunus sporta organizēšanas principus, precizē valsts, pašvaldību un sporta organizāciju kompetenci, definē profesionāla sportista statusu un dažādus sporta virzienus. Plānots izveidot Sporta reģistru, noteikt stingrākas prasības treneriem un federāciju vadībai, kā arī palielināt caurspīdīgumu un administratīvo atbildību par pārkāpumiem.

Regulējums paredz arī Valsts sporta fonda izveidi un saglabā prioritāti bērnu un jauniešu sportam. Jaunais likums varētu stāties spēkā šī gada jūlijā, līdz tam izstrādājot nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus.

Izmantotie resursi:
LETA