Grigorjeva: "Tokijas olimpiskajās spēlēs ceru piepildīt sapni par medaļu"
Titulētā brīvās cīņas cīkstone Anastasija Grigorjeva sarunā ar Laumu Ozolu atklāj, ka sportā grūtākais ir pieņemt zaudējumu, lasāms laumaozola.lv vietnē. Ieguldītais darbs jāprot novērtēt un jākoncentrējas uz pozitīvo.
Grigorjeva izcīnījusi daudzas medaļas un nav gatava apstāties. "Treneri un cilvēki, kuri ir man blakus, iemācīja un vēl joprojām māca, ka savs ieguldītais darbs ir jānovērtē. Ir jābūt pateicīgam par saviem rezultātiem, turklāt vairāk ir jākoncentrējas uz pozitīvo, uz to, kas tev sanāk, nevis visu laiku pārdzīvot par to, kas nav sanācis. Man blakus ir tik fantastiski treneri, draugi, atbalstītāji, kuri turpina ticēt, ka vēl neesmu izsmēlusi savu potenciālu un galvenās uzvaras ir priekšā. Domāju, ka tieši tāpēc vēl esmu sportā," atzīst Anastasija Grigorjeva un saka paldies šiem cilvēkiem.
"Svarīgākais cilvēks, pateicoties kuram, es tagad esmu šajā sportā, viennozīmīgi ir [pirmā trenere] Ļubova Kopilova, jo tieši viņa, neskatoties uz manām ntajām aiziešanām no sporta, katru reizi vilka mani atpakaļ, ticot, ka es tiešām būšu zelta vērta."
Kas sportā ir grūtākais? "Sarežģīti pateikt, kas ir tas visgrūtākais, jo no sākuma viss izskatās grūti. Jebkuram sportistam droši vien grūtākais ir pieņemt zaudējumu, jo dažreiz gadās arī tā, ka it kā visu izdarīji pareizi, sagatavošanas procesā "nopahāji" uz 200%, bet pie medaļas netiki. Dažreiz grūtākais ir tā arī neatrast iemeslu, kāpēc esi zaudējis vai kāpēc kaut kas nav sanācis. Droši vien kaut kādas lietas mūsu dzīvē vienkārši ir jāpieņem," atzīst sportiste.
Ko sagaidīt no Anastasijas Grigorjevas nākotnē? "Ja vien es varētu iedomāties, ko no sevis sagaidīt! Ceru, ka 2020. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā man tomēr izdosies piepildīt sen loloto sapni par medaļu," saka cīkstone, kura arī sapņo kļūt par ziedu veikala īpašnieci.
Izmantotie resursi:
laumaozola.lv
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
P.S. Tajā saitē raksta apakšā ir pieejama daudz plašāka intervija.