Briedis: ''Kļičko uzrakstīja vēstuli, ka viņam patika cīņa un esot pārsteigts''

Mairis Briedis (17-0, 14KO) sestdienas vakarā Groznijā notiekošajā ''Akhmat Show'' cīņu turnīra ietvaros četrus raundus kontrolēja cīņu pret Manuelu Čaru, bet piektajā ar efektīgu kombināciju nosūtīja pretinieku uz dēļiem, svinot skaistu uzvaru ar nokautu.

Kāds bija plāns cīņai pret Čaru?
- Bija daudz nianšu Līgums bija sarunāts uz astoņu raundu cīņu. Pēdējā dienā tika celta panika, ka līgums it kā esot bijis uz desmit raundiem, ka tik arī būs jāboksē. Noritēja principiāla saruna. Ja gribat vairāk, tad arī maksājiet vairāk. Nemaksāja, līdz ar to nezinājām, uz cik raundiem boksēt. Kā nekā, viņš bija Kadirova [Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova - aut.] kreisā roka, visu laiku sēdēja pie tās, dažreiz arī pie labās...Tāpēc nevarēja zināt, kā būs. Plāns bija sāpīgs - būs jāboksē desmit vai astoņus raundi...

Tad nemaz nezināji beigās būs astoņi vai desmit raundi?
- Jā. Nevarēja saprast īsti. Kā jau vācietis, boksēšanās stils bija skaidrs - iet virsū, ar paceltām rokām un nogurdināt mani. Tālākos raundos nokārtot...Tāpēc jau arī viņš uzstāja uz tiem desmit raundiem. Lai es piekustu. Jebkurā gadījumā bija savas aizķeršanās, kuras neviens neredzēja un laikam arī nav jāzina, tāpēc viss ir kārtībā.

Noslēdzošā situācija 5. raundā, kā tā izskatījās no tavām pozīcijām?
- Sapratu, ka viņam nepatīk sitieni no apakšas. Vienreiz tādu izlaida. Tad arī sapratu, ka vairāk no apakšas arī jāstrādā. Viņa kļūda bija, ka katra raunda beigās, kādas desmit sekundes pirms gonga, viņš skrēja virsū un mēģināja kaut ko izraut, tāpēc arī viņu noķēru.

4. raundā bija nesportiska rīcība no pretinieka. Juti, ka viņš sāk nervozēt?
- Jā. Vienā brīdī uzkāpa uz kājas, mēģināja kaut kur aizķeksēt, bet līdz galam netrāpīja. Neesmu jau pirmo dienu ringā. Pa pakausi mēģināja sist tuvcīņā. Cilvēks, kad nezina, ko darīt, kaut ko mēģina. Bet katrā ziņā vienalga nebija tik netīri, kā boksē citi.

Pēc uzvaras biji diezgan mierīgs, nebija lielu emociju. Tas tāpēc, ka cīņa notika Čečenijā un malā skatījās Kadirovs?
- Jā, daļēji. Gribējās vairāk emocijas parādīt, bet domāju, ka tā arī būtu, ja nebūtu tik smags tas nokauts. Viņam pa muti sāka nākt ārā putas, tāpēc galvenais, lai ir veselība. Sports ir sports, bet veselība tomēr svarīgāka. Tas ir sports, nebija man viņš nekāds ienaidnieks. Būtu nepareizi pēc šāda nokauta priecāties un lēkāt.

Par atmosfēru Čečenijā...Bija spiediens uz tevi, jo viens pēc otra uzvarēja ''Akhmat'' sportisti?
- Jā. Uzņemšana gan bija ļoti laba. Mentalitāte tur ir savādāka, ticība musulmaņu. Ir atšķirības - Eiropa un tur. Ir lietas, kuras Eiropa no turienes varētu pamācīties un aizdomāties. Vienīgais nepatīkami bija milzīgais karstums. Īsti pat šortos nedrīkstēja staigāt. Drīkstēja, bet zem ceļa.

Kāda bija Kadirova attieksme?
- Uzaicināja visus sportistus uz savu rezidenci. Tur bija uzstāšanās - dziedēja, dejoja cilvēki. Mēs paēdām. Bija salūts. Tad arī atvadījās no visiem.

Tev personīgi viņš kaut ko teica?
- Kad atvadījāmies, teica, ka esmu drosmīgs bokseris. Lai braucot vēl pie viņiem.

Honorāra ziņā tā bija ienesīgākā cīņa?
- Viennozīmīgi nē. Riskēju, braucot uz turieni. Sanāca atdot 50 procentus. 40 procenti aizgāja diviem menedžeriem, pieci procenti trenerim. Līdz ar to man palika...Nu, tā diezgan smieklīgi. Negribu publicēt. Draugi zina un viņi pasmējās. Pāris reizes varu uz kafejnīcu aiziet.

Galvenais tātad nebija nauda...
- Braucu, pirmkārt, sev pierādīt, pārbaudīt. Arī mūsu tautai pierādīt, lai nebūtu pārdomas, ka ar maisiem cīnos, ko lasīju komentāros. Boksēju ar tādiem...maisiem un tā. Domāju, ka vajag aizbraukt un parādīt sevi. Īstenībā gribēju pārbaudīt sevi, vai tiešām tā ir. Tomēr tie treniņi ikdienā, visas komandas darbs dod rezultātu, un mēs esam uz pareizā ceļa.

Pirms šīs cīņas tev bija 97 kilogrami. Kāds ir tālākais plāns šajā ziņā?
- 97 kilogrami man bija pēc vakariņām un ar drēbēm. Tā man ir 94,5 kilogrami. Nekādas domas nebija iet uz smagsvariem. Vienkārši gribēju aizbraukt uz to vietu, uz to cīņu un pārbaudīt sevi. Patīkami bija saņemt vēstuli no Vladimira Kļičko, ka viņam ļoti esot patikusi cīņa. Neesot gaidījis, ka būs tāds rezultāts, jo viņa brālis iepriekš bija uzvarējis tikai tāpēc, ka tiesnesis paņēma [2012. gada cīņā Vitālija Kļičko 4. raundā pārsita Čaram aci, pēc kā Manuelam nevarēja apturēt asiņošanu, un tiesnesis pieņēma lēmumu apturēt cīņu, lai gan Vācijas sportists bija gatavs turpināt un agresīvi izrādīja savu neapmierinātību par šādu lēmumu - aut.]. Bija ļoti patīkami no tāda cilvēka saņemt apsveikumus. Tātad boksa un ne tikai boksa publika ir redzējusi ne tikai mani, bet, kā vienmēr, eju ar Latvijas skatītājiem kopā. Kaut vai esmu Čečenijā, pasakos viņiem par doto enerģiju. Visas domas aiziet kosmosā. Protams, bija arī Latvijas karogs.

Nebija bail parādīt Latviju plašāk tajā publikā?
- Iztulkojot no krievu valodas, baidoties no vilkiem, pat uz mežu pēc malkas neiet. Protams, nebiju tik atvērts, brīvs, bija saspringta situācija pirms cīņas, domāju, ka arī Latvijā. Domas...Kā būs, kas būs. Ne katrs brauks uz turieni un riskēs ar savu karjeru.

Nebiedēja Kadirova izteikumi, ka Čars izcīnīs skaistu uzvaru?
- Jā, to dzirdēju. Redzēju, skatījos. Ne vienmēr notiek, kā pasaka. Čars arī teica, ko tik izdarīs ar mani, ka uzvarēs, ka velta cīņu prezidentam Kadirovam. Tāpēc nevajag teikt hop, pirms neesi pārlecis. Var parunāt pēc cīņas, tāpēc pirms īpaši tādos izteikumos neiedziļinos.

Kādas idejas tuvākajam laikam?
- Tuvākie plāni ir atpūsties. Satikties ar menedžeriem. Saprast, kas ir ar Ameriku, ja nekas nav ar Ameriku, tad mēs domājam tālāk. Laužam līgumus vai turpinām...Tāds tas plāns, sakārtot pareizi menedžmentu. Ar ''Main Event'' viss ir nopauzējies. Gaidīt arī nevaram, to arī nedarām, redziet, turpinām boksēt. Vienīgi ir jādalās ar honorāru ne par ko, jo vienkārši ir parakstīts līgums. Tas ir visnepatīkamāk. Kā ir, tā ir.

Briedis ikdienā trenējas ''Budo'' cīņas mākslas centrā, tādēļ aicināja visus nākt uz treniņiem un pilnveidot sevi. ''Sportot gribētāji, kas grib aizstāvēt sevi un tuvākos un turpināt manu iesākto ceļu profesionālā sportā, ir laipni lūgti - trenēsimies. Vai Mairis Briedis tur novada arī kādu treniņu? Nē, bet pats tur trenējos. Galvenais treneris ir Vasīlijs Čerņigovs. Paldies arī Sandim Kleinam par fizisko sagatavotību. Tāpat arī Marekam Osovskim, kurš sakārtoja manu veselību. Un, protams, arī menedžerim Raimondam Zepam.''