Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:132, Did:0, useCase: 3

Autors: Andrejs Siliņš

Fils projām. Kas tālāk?

Fils projām. Kas tālāk?
Kristaps Porziņģis un Karmelo Entonijs
Foto: USA Today Sports / Scanpix

Ņujorkas basketbola cienītājus pārņēmis prieks par Fila Džeksona atbrīvošanu no "Knicks" prezidenta pienākumiem. Lai kurš kļūtu par jauno kluba prezidentu, izaicinājumu viņam netrūks, turklāt komandas atbalstītāji noteikti vēlas ieraudzīt skaidru nākotnes attīstības vīziju, kas līdzšinējā prezidenta darbībā nebija saskatāma.

Prezidents projām, īpašnieks paliek

Vēl pirms gada, neskatoties uz jau tobrīd dažādām interesantām darbībām, joprojām biju Fila Džeksona aizstāvis - negribēju ticēt, ka 13-kārtējs NBA čempions pilsētā, kurā pats izcīnīja savus pirmos un vienīgos divus titulus kā spēlētājs, ieradies, lai nemēģinātu darīt savu iespējami labāko darbu un padarīt "Knicks" atkal sportiski svarīgu līgā. "Tikai muļķi un mirušie nemaina domas," sacīja 19./20. gadsimta amerikāņu uzņēmējs Džons Patersons. Gribētos domāt, ka muļķis neesmu, un jāatzīst, ka savā pārliecībā par Džeksonu biju kļūdījies.

Aizvadītajā sezonā "Knicks" nebija vairāk kā viduvēja komanda ar iespējām Austrumu konferences piedāvātajā konkurencē pacīnīties par iekļūšanu izslēgšanas turnīrā, ne vairāk. Džeksons nebija savācis komandu, kas varētu pretendēt uz ko vairāk. Beigu beigās nesanāca pat tā pati cīņa par "play-off", un arī tā lielā mērā bija Džeksona vaina. Sākot ar jaukšanos trenera darbā (kā citādi lai nosauc uzstājību lietot trijstūra uzbrukumu) un turpinot ar komandas cīņasgaru demotivējošām darbībām (kā citādi lai nosauc Džeksona paša vai viņam pietuvinātu personu publiskiem izteikumiem attiecībā uz komandas lielāko (vismaz pēc statusa) zvaigzni).

Arvien negribu ticēt sazvērestību teorijām, ka Fils "Knicks" bija tikai naudas dēļ un nevēlējās strādāt kluba labā, taču stūrgalvīgā turēšanās pie tikai savas pārliecības par to, kā lietām jānotiek, noveda pie vairāk sliktā nekā labā. Tiesa, piemēram, Derika Rouza parakstīšana un runas par iespējamo Rouza paturēšanu arī uz nākamo sezonu varbūt pat liek domāt pretēji - vēl kādu trijstūra uzbrukumam nepiemērotāku it kā zvaigznes statusa spēlētāju būtu kārtīgi jāpameklē. Kluba prezidents ir viens no tiem cilvēkiem, kas var veidot tā saucamo "komandas kultūru" - vai komanda ir uzvarētāja vai zaudētāja. Vairojot dažādu blakus intrigu rašanos, kas tādā vietā kā Ņujorka tāpat nekad netrūkst, kluba prezidents nevairo spēlētājiem pārliecību, ka aiz muguras ir spēcīgs balsts kluba vadības veidolā un ka kluba vadība vēlas to pašu, ko vajadzētu vēlēties komandai - uzvarēt.

Džeksonam bija laiks doties prom, un beidzot tas arī notiks, taču ir priekšlaicīgi priekā sist plaukstas, jo tas negarantē tūlītējas izmaiņas arī basketbola laukumā. Kluba lielākā problēma joprojām ir aktuāla - tā ir kluba īpašnieks Džeimss Doulens. Absolūti neieinteresēts komandas sportiskajās veiksmēs vai neveiksmēs un esmu pārliecināts, ka ne jau Doulens patstāvīgi nonāca līdz lēmumam atbrīvot Džeksonu, drīzāk tas bija kāda/-u ausīs čukstētāja/-u padoms, un Doulens lūza, lūza, līdz padevās spiedienam atbrīvoties no sev tik ērtā Džeksona. Kamēr "Knicks" būs pelnošs bizness, tikmēr Doulenam tas interesēs. Un, tā kā "Knicks" būs pelnošs bizness vienmēr, lai kā arī komanda spēlētu, īpašniekam-Doulenam tas interesēs. Un tikai tādā līmenī.

Tāpēc arī laiku pa laikam, atbildot uz kādu no retajiem jautājumiem par komandu, atskanēja tādi teksti kā: "Prasiet Filam!" Džeksons bija Doulena gaisa spilvens, visai dārgs gan - neviens cits prezidents līgā nesaņēma ne tuvu tik lielu atalgojumu kā Fils, taču tā bija samaksa, ko Doulens bija gatavs maksāt, lai prezidents ne tikai nodarbotos ar saviem tiešajiem darba pienākumiem, bet arī apslāpētu spiedienu, ja tāds parādās uz īpašnieku. Fils paveica minimālo programmu, ar medijiem komunicējot ļoti minimāli, taču ilgu laiku Doulenam ar to bija gana. Jaunajam prezidentam jārēķinās ar tādiem pašiem papildus darba pienākumiem.

NBA sen vairs pirmām kārtām nav basketbols, tas ir bizness. Tomēr Doulena neieinteresētība basketbola jautājumos stāv pāri jebkura cita kluba īpašnieka attieksmei. Ja Džeksona atbrīvošana būtu Doulena patstāvīgi pieņemts lēmums, rīcība būtu sekojusi jau agrāk. Ja Doulens pieņemtu lēmumu pats, nebūtu pagarināts līgums ar Džeksonu aprīlī, kas nākamo divu gadu laikā garantēs Filam 24 miljonus dolāru lielus ienākumus no organizācijas, kurā viņš vairs nestrādās. Ja Doulens pieņemtu lēmumu pats, netiktu ļauts Filam izvēlēties spēlētājus draftā. Galu galā 18 gadus vecais Franks Ntilikina pēc savām īpašībām ir teicami piemērots tieši trijstūra uzbrukumam - jādomā, ka Džeksons tieši tādēļ arī francūzi izvēlējās.

Nost ar trijstūri!

Un te mēs nonākam līdz pašai spēlei - Džefs Hornačeks (?) beidzot varēs izpausties kā treneris ar savu filozofiju par to, kā jāspēlē basketbols, nevis akli sekot norādēm no kabineta augšstāvā. Nevienam no Džeksona laikā pie "Knicks" stūres bijušajiem treneriem tāda privilēģija nav bijusi. Trijstūra uzbrukums teorijā ir perfekts, bet praksē 21. gadsimta padsmitajos gados tas vairs nav aktuāls. NBA basketbols ir attīstījies virzienā, kurā trijstūra uzbrukumam klasiskā tā izpratnē vairs nav reāla pielietojuma. No tā var (un vajag!) aizņemties idejas, elementus, sagatavot opcijas, bet to nevar izmantot kā galveno uzbrukuma veidošanas struktūru. Ja ir kāda komanda, kas mūsdienās varētu ar panākumiem spēlēt trijstūri kā galveno uzbrukumu, tā ir ASV izlase, kurā sapulcināti visi labākie pasaules spēlētāji vienkopus un kuru spēks uz konkurentu fona ir nesalīdzināms. Kāpēc aiz Džefa Hornačeka vārda pirmajā šīs rindkopas teikumā ieliku jautājuma zīmi? Nav jau zināms, vai Hornačeks līdz ar visām pārmaiņām paliks amatā.

Viņš būtu to pelnījis, tāpat kā Dereks Fišers, lai tiktu pie iespējas būt par īstu galveno treneri, kas atbild par to, kādu basketbolu komanda spēlē. Ne vienam, ne otram tāda iespēja ar "Knicks" līdz šim nav bijusi (Fišeram tāda nav bijusi arī nekur citur). Ir aizdomas, ka, spēlējot ko modernāku par klasisko trijstūra uzbrukumu, Porziņģa zvaigzne laukumā var uzmirdzēt vēl spožāka. Jo līdz šim Kristaps savu vietu zem saules izcīnījis pats, taču cita uzbrukuma sistēma var tikt veidota tieši uz liepājnieku kā centrālo figūru laukumā. Jautājums par treneri, protams, būs jaunā prezidenta atbildībā.

Kuru ņemt Fila vietā?

Piedāvāšu trīs savas versijas - visi trīs ir spēlētāju ieredzēti, cienīti un sevi darbos apliecinājuši. Publiski izskanējis viens vārds - Nigērijā dzimušais Masai Udžiri, kurš pagājušā gada rudenī pagarināja līgumu ar Toronto "Raptors". Udžiri paveica lielisku darbu Denverā, 2013. gadā kļūstot par pirmo ASV nepilsoni, kas saņēmis NBA labākā ģenerālmenedžera atzinību. Aizejot no Denveras, "Nuggets" nav spējusi atgriezties tā brīža līmenī. Arī "Raptors" Udžiri pacēla nākamajā līmenī, padarot to par vienu no reālākajām pretendentēm uz Lebrona ievainošanu Austrumu konferencē, kas pašreizējā konferences spēku sadalījumā ir jāvērtē kā sasniegums.

Man gan prātā ir divas citas kandidatūras un par abām nebūtu jāmaksā tik liels izpirkums, kāds noteikti būtu Udžiri gadījumā. Tiem, kas peld pa virsu, Kriss Grants palicis atmiņā kā "Cavs" ģenerālmenedžeris, kurš draftēja Entoniju Benetu ar pirmo numuru vai Dionu Veitersu ar ceturto, bet, iedziļinoties jautājumā, tieši šis vīrs uzlēja asfaltu viņa pēcnācēja Deivida Grfina ceļam uz 2016. gada titulu. Plašāk par šo tēmu iesaku izlasīt Terija Pluto grāmatu "Atgriešanās: Lebrons, "Cavs" un Klīvlenda". Vai Lebrons būtu atgriezies Klīvlendā, ja tur nebūtu Kairija Ērvinga - superzvaigznes, ko draftēja tieši Grants? Viņš draftēja arī Tristanu Tompsonu, šī brīža "Cavaliers" neatņemamu sastāvdaļu. Tieši Grants deva iespēju nedraftētajam Metjū Delavedovam, kurš spēlēja svarīgu lomu "Cavs" titula izcīnīšanā. Granta darbs palika ēnā, jo viņa vietā tika nolīgts Deivids Grifins, kurš starp citu nu jau arī ir pieejams, bet par kura spējām spriest ir grūtāk, jo divus mēnešus pēc Grifina atnākšanas atgriezās Lebrons. Kuram - Grifinam vai Lebronam - bijusi lielāka ietekme "Cavs" veiksmēs un neveiksmēs pēdējās divās sezonās, grūti pateikt.

Džo Dumarss jau trīs gadus nestrādā NBA sev atbilstošā amatā, taču savulaik 14 gadus bija Detroitas "Pistons" prezidents basketbola operāciju jautājumos. Šajā laikā "Pistons" sakrāja pozitīvu bilanci, sešas reizes pēc kārtas (!) tika līdz konferences finālam, divas reizes uzvarēja konferencē, sasniedza labāko sezonas bilanci kluba vēsturē (64 uzvaras 2005.2006. gada sezonā) un 2004. gadā izcīnīja NBA titulu. Dumarss pats labākā ģenerālmenedžera (precīzāk šo apbalvojumu latviski šobrīd jau būtu dēvēt par "labāko prezidentu") balvu saņēma gadu ātrāk. Kas, manuprāt, svarīgi - Dumarss nav analītikas piekritējs, bet izvēles balsta uz savu kā izcila basketbola lietpratēja pārliecību par to, kā komanda jābūvē un kādā virzienā tai jāiet. Atceramies 2004. gada "Pistons" čempionkomandu - vienība, kurā Dumarss bija salasījis virkni citur līdz galam nenovērtētus spēlētājus. Varbūt tas ir arī "Knicks" ceļš.

Tieši tāpēc Dumarsa izvēle man šķiet loģiskāka, nekā, piemēram, Sema Hinkija piesaiste - "Knicks" līdzjutēji nekad nebūs mierā ar ilglaicīgu pārbūves procesu. Pasaules lielākajai metropolei piestāv komanda, kas spēj uzvarēt (vai kaut būt pa īstam konkurētspējīga) pēc iespējas īsākā termiņā. Lai kurš kļūtu par jauno "Knicks" prezidentu, viņam jāsaprot, ka ar īpašnieku lekties nevajag - darbs Ņujorkā šajā gadījumā nozīmē arī vairoga turēšana priekšā īpašniekam, kad tam kāds vēlas uzbāzties ar jautājumiem par basketbolu. To pieņemot, jaunais prezidents var tikt pie pietiekami ilga laika, lai savu plānu realizētu.

Par saprotamu attīstības stratēģiju

Jā, Dumarsa kopumā lieliskajā CV ir arī kāds traips - neilgi pēc šīs balvas saņemšanas Dumarss draftēja Darko Miličiču, nevis Dveinu Veidu, Krisu Bošu vai Karmelo Entoniju. Ja līdz Entonijam esam nonākuši, tad arī šī spēlētāja palikšana vai aiziešana ir aktualitāte 2018. gada sezonas "Knicks" modelī. Skaidrības nav. Dzeltenākos avotos parādās informācija, ka ģimenes apstākļu dēļ (šeit sīkāk tos neiztirzāsim) Melo vēlas palikt Ņujorkā. Citos resursos pavīd informācija par vēlmi doties projām, taču ar nosacījumu, ka viņa līgums tiek izpirkts - tādējādi Melo nezaudētu naudu, kas garantēta par nākamajām divām sezonām, un varētu parakstīt mazāku līgumu ar kādu reālu titula pretendenti. Jāatceras, ka Džeksona atstātais mantojums ir arī Melo līgumā esošais punkts, ka spēlētājs var noraidīt jebkuru maiņas darījumu. Ņemot vērā Džeksona ietiepīgo vēlmi kontrolēt situāciju pa savam, šāda 21. gadsimta NBA politikai atbilstoša punkta atstāšana kontraktā šķiet nesaprotama. Bet ir tā, kā ir. Runā, ka Melo jau bija piekritis vairāku komandu savstarpējam darījumam, kā rezultātā viņš nonāktu Klīvlendā, taču viena no iesaistītajām komandām neesot bijusi ar mieru ņemt pie sevis Kevinu Lavu.

Lai cik daudz patiesības būtu iepriekšējā rindkopā, ir skaidrs, ka "Knicks" šobrīd kļuvusi par Kristapa Porziņģa komandu. To apliecina ne vien darbība laukumā, bet arī aizkulisēs. Neierašanās uz sezonas noslēguma sapulci, nostājas paušana, neko sīkāk nepaskaidrojot par situāciju - Porziņģis ir lieliski iejuties mūsdienu NBA politikā un izcīnījis savu pirmo uzvaru arī tajā. Un, kad saku Porziņģis, domāju visu viņa komandu. Kristaps turpina veidot savu statusu, pamazām kļūstot par īstu superzvaigzni. Ar vārdu "superzvaigzne" saprotu ne tikai laukumā iespēto, bet arī ietekmi mārketinga un kluba sportisko lēmumu pieņemšanā. Porziņģis pēc dabas ir uzvarētājs, apsēsts ar basketbolu, taču saglabājot cilvēcību - par to viņu mīl Liepājā, Rīgā, Ņujorkā un citur pasaulē. Šāda spēlētāja klātbūtne ir priekšnoteikums labas komandas izveidei.

Līdz ar deviņdesmito gadu līgas politikā iesprūdušā Džeksona aiziešanu Ņujorkai ir iespēja atkal kļūt nozīmīgai cīņā par tiešām labu spēlētāju piesaisti. Ja vien Doulenam paveiksies ar pareizā prezidenta izvēlēšanos... Izejas pozīcija jaunajam prezidentam, lai kurš tas arī būs, būs pietiekami izaicinoša - uzreiz sevi jāpierāda, tiekot galā ar Karmelo situāciju, jāatrod pamata saspēles vadītājs, bet līdz paredzētajiem algu griestiem pēc pašreiz spēkā esošo līgumu (11 parakstīti spēlētāji) kopsummas palikuši vēl aptuveni 20 miljoni dolāru. Un tas viss tikai daļa no lielās ilgtermiņa attīstības stratēģijas ar Porziņģi kā centrālo figūru. Ja Džeksonam tāda bija, tad saprotama un/vai pieņemama tikai viņam pašam.


, 2017-06-29 15:33, pirms 7 gadiem
Jāpasaka arī pāris vārdi par to ko autors palaida garām - Knicks treneris Džefs Hornačeks galīgi nav tas treneris uz kuru būtu vērts likt cerības. Lielisks koledžas treneris, kuram NBA bijusi tikai viena laba - uzvarēta sezona, kas panākta ar iepriekšējo klubu Suns un kurā tāpat neizdevās iekļūt play off. Hornačeks diezgan ātri pierādīja savu nevarēšanu tikt galā ar NBA spēlētāju ego (gan Fīniksā, gan Knicks pazaudēja ģērbtuvi) kā arī galīgi nepārliecināja ar savām darbībām uz soliņa. Daudz ko var teikt par Suns situāciju (3 saspēlnieki un Morrisu dvīņi), bet Hornačeka vīzija lielā mērā ietekmēja konkrēto spēlētāju atrašanos komandā.
Nevar piekrist arī par Deivida Grifina spējām. Ilgus gadus pavadījis vairāku NBA komandu ofisos un ir viens no visrespektētākajiem menedžeriem NBA. Lielā mērā tieši Grifins bija atbildīgs par (jau atkal) Suns Stīva Neša ēru un tās komandas izveidošanu.
, 2017-06-29 15:40, pirms 7 gadiem
Man negribētos piekrist, ka Dolans galīgi nav ieienteresēts basketbolā jeb precīzāk runājot vienaldzīgs par Knicks basketbola sportiskajiem sasniegumiem. Ja paskatās NYK Rangers (komanda kas arī pieder Dolanam), tad ļoti solīda komanda, kuras prezidentam Dolans devis pilnu uzticības kredītu, atļaujot veikt komandas pārbūvi, kas galu galā ir nesis savus augļus. Manuprāt, kaut ko līdzīgu gribēja panākt arī ar NYK Knicks, tikai neveiksmīga izvēle Jackson personā. Jāpiekrīt autoram, es arī ticēju līdz ši gada sākumam, ka Džeksons zina ko dara, taču sākot no janvāra trijstūra uzbrukuma uzspiešana trenerim, Karmelo nomelnošana un vīzijas trūkums manas ilūzijas iznīcināja. Joprojām neticās, ka tik izcils treneris varēja tā nolažot esot par basketbola jautājumu prezidentu, varbūt jāpiekrīt Edgara Buļa tvītam, ka Fils sen jau bija kā basketbolu atēdies un galīgi bez motivācijas. Ceru, atradīs piemērotu un autoratatīvu basketbola prezidentu un ļaus viņam netraucēti strādāt (it kā Džeksonam arī ļāva..).
, 2017-06-29 15:55, pirms 7 gadiem
Tagad laikam moderni beigtu suni spārdīt, ja?
Siliņ, pirmkārt, raksti vienkāršus nepaplašinātus teikumus. Ar tavām zināšanām latviešu valodā garus teikumus rakstīt nevajadzētu. Viņi bieži vien ir neloģiski un gramatiski nepareizi.
Otrkārt, tev ir basketbola izglītība, esi sasniedzis kā treneris kaut ko, ka vari tik droši apgalvot, ka trijstūra uzbrukums "sūkā" un ka Knicks spēlētāji bija tādi, kas to nevarēja iemācīties? Jeb blēj visiem līdzi vienkārši, jo tā ir moderni tagad teikt?
Treškārt, ko nozīmē apgalvojums, ka Knicks īpašnieks ir problēma? Problēma kam? Varbūt vienkārši jāskatās uz viņu caur citu prizmu? Viņam interesē peļņa un, iespējams, nekas vairāk. Klubs ir pelnošs vai nav?
Un ceturtkārt, Džeksonu tagad katrs lamā par viņa kļūdām. Nez, ja neitrāli skatās, tad iespējams to kļūdu nemaz nav tik daudz. Varbūt vienīgā ir neizdevīgais līgums ar Antoniju. Galu galā šo sezonu Knicks iesāka vāji, bet pēc tam komandas sniegums uzlabojās (un personīgi man pat bija interesanti skatīties spēles) līdz Z-svētku spēlei ar Bostonu. Atgādināšu, ka Knicks tajā spēlē ar Bostonu cīnījās par tā brīža 3 vietu konferencē. Protams, Cavs un Warriors vēlākā spēle parādīja basketbola līmeņu atšķirību, bet nu šīs komandas tomēr ir ārpus konkurcences vispār.
P.S. Delavedova sezonā, kad izcīnīja titulu svarīgu lomu nespēlēja. Jā bija rotācijā, bet ne tik daudz un tik nozīmīgi kā iepriekšējā gadā pie Blata.
, 2017-06-29 16:40, pirms 7 gadiem
Par Hornačeku. Atceros kā pirmajā spēlē Fīniksā šis kadrā sēdēja atgāzies ar vienaldzīgu feisu vēroja spēli. KP divi metieni pēdējā minūtē garām,būtu pieticis uzvarai.
, 2017-06-29 18:04, pirms 7 gadiem
Labs raksts ar labu annu un līzi.
Piezīme. Džo Dumars basīša vēsturē būs un paliks nevis kā kaut kāds sūda menedžeris vai prezis. Džo deviņdesmitajos gados kādu desmitgadi bija viens no labākajiem nba aizsargiem. 1989 - fināla MVP. Divkārrtējs NBA čempiņš. Maikls Džordāns par Dumaru izteicās - tas ir labākais aizsargs, pret kuru nācies spēlēt. Spēlēja pārī ar īsto un veco Aizeju Tomasu, bija neapturami. Tas nu tāda vēsture, kuru ir nācies arī redzēt.
, 2017-06-29 18:10, pirms 7 gadiem
Par Hornačeku, pret Grifinu!
, 2017-06-29 19:14, pirms 7 gadiem
Hinkija vienīgais jājamzirdziņš nav tankošana - pirms Filadelfijas viņš vairākus gadus bija funkcionārs normāli funkcionējošā sistēmā (Hjūstonā, pēdējos gados ar analītiku palīdzēdams ar Derilu Moriju izveidot Moreyball) un Procesu izvēlējās tādēļ, ka tobrīd Sixeros nekādu jēdzīgu pārbūvi nevarēja veikt.
, 2017-06-29 19:28, pirms 7 gadiem
Ulrihs rakstīja: Siliņ, pirmkārt, raksti vienkāršus nepaplašinātus teikumus. Ar tavām zināšanām latviešu valodā garus teikumus rakstīt nevajadzētu. Viņi bieži vien ir neloģiski un gramatiski nepareizi.
Var konkrētāk? Kuri teikumi ir neloģiski un gramatiski nepareizi?
, 2017-06-29 19:36, pirms 7 gadiem
Diezgan subjektīvs raksts.
, 2017-06-29 19:48, pirms 7 gadiem
Ulrihs rakstīja: Otrkārt, tev ir basketbola izglītība, esi sasniedzis kā treneris kaut ko, ka vari tik droši apgalvot, ka trijstūra uzbrukums "sūkā" un ka Knicks spēlētāji bija tādi, kas to nevarēja iemācīties? Jeb blēj visiem līdzi vienkārši, jo tā ir moderni tagad teikt?
Treškārt, ko nozīmē apgalvojums, ka Knicks īpašnieks ir problēma? Problēma kam? Varbūt vienkārši jāskatās uz viņu caur citu prizmu? Viņam interesē peļņa un, iespējams, nekas vairāk. Klubs ir pelnošs vai nav?
Vot umņiks!
Kāpēc jāskatās caur citu prizmu? Tad lai kluba vadība tā arī nodefinē, ka sportiskie panākumi nav svarīgi un mums galvenais ir peļņa. Bet tas būs konkrēts spļāviens sejā faniem, kuri cer un gaida. No kā tad tā peļņa nez rodas? Citas franšīzes iet cauri pārbūves procesiem vairākas sezonas, un līdzjutējiem to liek saprast tiešā vai netiešā veidā , un fani arī to saprot.
, 2017-06-29 19:53, pirms 7 gadiem
karamele pēc latviešu bomža izskatās
, 2017-06-29 19:55, pirms 7 gadiem
Tagad Hornačeks varēs spēlēt savu ātro basi, rezultātiem jāiet tik uz augšu.
, 2017-06-29 20:17, pirms 7 gadiem
kristapsbab rakstīja: karamele pēc latviešu bomža izskatās
Pats neizskaties pēc bomža? Viņam pulkstenis vērtīgāks, kā tu gadā nopelni.
, 2017-06-29 20:25, pirms 7 gadiem
bet Tu vispār dzīvo no pabalstiem.
, 2017-06-29 21:05, pirms 7 gadiem
kristapsbab rakstīja: bet Tu vispār dzīvo no pabalstiem.
Vismaz nesaucu bagātus cilvēkus par bomžiem.
, 2017-06-29 21:40, pirms 7 gadiem
Redzēsim, kas notiks, kad gan Fils, gan karamele prom būs, un vinš būs prom, negrib viņš paliks NY
Kristaps Porziņģis. Foto: AFP/Scanpix
16

Porziņģim 20 punkti, Marejs pagarinājuma izskaņā atnes ''Hawks'' uzvaru

Naktī uz piektdienu otro zaudējumu pēc kārtas piedzīvoja Kristapa Porziņģa Bostonas ''Celtics'', kas viesos pagarinājumā ar 122:123 piekāpās Atlantas ''Hawks'', kuras rindās par galveno spēles varoni kļuva Dežonte Marejs. Porziņģim 40 minūtēs laukumā 20 punkti un septiņas bumbas zem groziem.
Lamelo Bols. Foto. AFP.Scanpix
1

Bertāna ''Hornets'' traumētais līderis Lamelo Bols šajā sezonā laukumā neatgriezīsies

Dāvja Bertāna pārstāvētās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Šarlotas ''Hornets'' līderis Lamelo Bols šajā sezonā potītes savainojuma dēļ laukumā vairs neatgriezīsies, ziņo ''The Athletic'' apskatnieks Šems Šaranija.
Kellijs Ūbrei. Foto: USA Today Sports/Scanpix
6

Ūbrei lamā izšķirošu kļūdu pieļāvušos arbitrus, Dreimondu izraida jau 4. minūtē

Nacionālajā basketbola asociācijā uzvaras šonakt svinēja arī Goldensteitas "Warriors", Bruklinas "Nets", Atlantas "Hawks", Losandželosas "Clippers", Ņujorkas "Knicks", Čikāgas "Bulls", Losandželosas "Lakers", Minesotas "Timberwolves", Hjūstonas "Rockets", Sanantonio "Spurs" un Fīniksas "Suns" komandas.