Facebook
GoogleA. Biedriņš: Izlasei vajag ārzemnieku
Ingmārs Jurisons
@IngmarsJurisons
2008-02-20 18:58
@IngmarsJurisons
2008-02-20 18:58
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
eSports.lv publicē intervijas ar Andri Biedriņu otro daļu, kurā basketbolists stāsta par to, kāpēc pagājušajā rudenī netika noslēgts jaunais līgums ar Goldensteitas "Warriors", un ar kādām emocijām saistās debija un turpmākā spēlēšana Latvijas izlasē.
- Šovasar tev zināmā mērā būs iespēja izvēlēties savu turpmāko likteni pašam. Pats to uztver kā iespēju kaut ko mainīt, vai joprojām neesi mainījis domas un vēlies palikt Oklendā?
- Pirmais, ko skatīšos - ko man piedāvās šeit, jo domas patiešām neesmu mainījis, un labprāt vēlētos palikt.
- Viennozīmīgi. Tomēr esmu labi iejuties, nospēlējis šeit jau četrus gadus, un jūtos kā mājās - ne tikai laukumā, bet arī ārpus basketbola. Esmu iedzīvojies, un pārmaiņas nav mana prioritāte. Ja nav patiešām krasas atšķirības, domāju, ka izvēlēšos palikt šeit.
- Pat tad, ja komandā vairs nav tavu labāko čomu Čabarkapas un Jasikēviča?
- Protams, ir skumīgāk, taču vēl ir Petruss - ar to mēs šeit esam visilgāk kopā, nu jau ceturtais gads. Vienīgais, ka arī viņš šobrīd domā par maiņu. Taču atnākuši Belinelli un Perovičs - lai arī kādi, taču eiropieši ir eiropieši, domāšana līdzīgāka. Tādā ziņā forši, ka nāk klāt arī jauni.
- Sadzīviski - skaidrs, esi iedzīvojies, bet sportiski - esi pārliecināts, ka joprojām tas ir piemērotākais variants?
- Domāju, ka jā. Īpaši tad, ja paliek Nelsons - cik zinu, viņam ir līgums arī uz nākamo sezonu. Nezinu, kā viņam ar to veselību, un kā viss būs, taču - ja paliek viņš, komanda un visi organizācijas cilvēki, es esmu diezgan apmierināts ar to. Ja par komandas spēles stilu - man pat grūti pateikt, vai kaut kur citur varētu būt labāk. Pats par šo jautājumu neesmu tā aizdomājies. Tomēr mani kaut kā vairāk velk uz šito pusi. Tā savā ziņā būtu arī tāda kā varbūt ne pateicība, bet cieņas izrādīšana klubam, kas man deva iespēju sevi pierādīt, pacēlusi mani un šo gadu laikā visādi palīdzējusi.
- Šo mēnešu laikā kopš novembra no kluba puses bijuši kādi mājieni par jauno līgumu, vai tomēr tas ir stingri noliegts?
- To neatļauj līgas noteikumi - pat mans aģents šobrīd nedrīkstētu vērsties pie kluba ar kaut kādiem šādiem jautājumiem. Jāgaida 1. jūlijs.
- Kurā brīdī pagājušogad pats saprati, ka tomēr nebūs tā lielā kontrakta?
- Nebija tāda brīža - īstenībā tā bija mana izvēle. Pārrunas turpinājās līdz pēdējai dienai, pastāvēja dažādas iespējas, taču beigās aģents man ieteica iepauzēt. Nākamvasar būs daudz labāka situācija, arī finansiāli izdevīgāk un līdz ar to nolēmām neparakstīt un gaidīt vēl gadu.
- Cik lielā mērā pats jau biji ļāvies tām runām par lielo līgumu un lielajām naudām?
- Visu laiku apkārt visi runāja tikai par naudu... Taču, pirmkārt, es vispār necerēju, ka nonākšu līdz tādam punktam, ka man jau pēc trešā gada būs tāda iespēja parakstīt ilgtermiņa līgumu! Parasti tas notiek tikai ar patiešām labiem spēlētājiem, tāpēc nebiju pārāk sadomājies par to - īpaši jau pēc tā, kā man šeit pagāja pirmās divas sezonas. Nebiju par to īpaši lauzījis galvu un koncentrējies. Tāpēc, kad tas brīdis pienāca, es īpaši negribēju par to saspringt. Negribēju, lai tā nauda iesēžas man galvā un traucē spēlēt - traucē darīt to, kas man jādara. Tāpēc mēģināju pilnībā svītrot šis lietas no savas galvas un atstāt aģenta ziņā - teicu, lai viņš dara savu darbu, un, kad būs ko teikt, tad lai arī saka. Faktiski jau pēdējā brīdī satikāmies uz pusdienām, viņš man izstāstīja reālo situāciju, un tas arī bija viss. Vēl pāris dienas notika pārrunas, un tad arī viss beidzās. Tā arī tajā visā dziļi nemaz neiesaistījos - uzklausīju aģentu, apspriedāmies un beigās pieņēmām lēmumu.
- Tātad tās emocijas, kuras pēc tam paudi oficiāli, nebija uzspēlētas, un patiešām nebija milzīgas vilšanās?
- Kādas bija tās oficiālās emocijas? Ko es tur teicu? [Smejas.]
- Teici, ka viss ir kārtībā - ka turpināsi spēlēt, tavs laiks vēl pienāks, nekas slikts nav noticis utt. Tīri cilvēciski - nebija škrobe?
- Protams, bija grūti, taču tāpēc arī esmu priecīgs par to, ka jau no paša sākuma neļāvu tam pārāk dziļi pārņemt manas domas. Beigās bija vieglāk tikt pāri - nebiju par to pārāk sadomājies, un līdz ar to man šajā ziņā bija viegls prāts. Ja visu laiku būtu to vien darījis, kā rēķinājis savu jauno līgumu, droši vien jau būtu sajucis prātā. Kaut gan dažādas runas sākās jau pagājušoziem, es zināju, ka šādas lietas parasti tiek kārtotas pēdējā brīdī - nekad nebūs tā, ka pirmajā dienā, kad atļauts slēgt līgumus, uzreiz arī kāds slēgs. Reāli sarunas sākās tikai divas nedēļas pirms termiņa beigām, un agrāk par to vispār nebija ko domāt. Protams, zināma škrobe savā ziņā bija, taču tā beigu beigās bija mana izvēle. Man bija iespēja parakstīt, taču uzticējos aģentam, kurš teica, ka nākamgad būs izdevīgāk.
- Cik prasīja tavs aģents?
- [Smaida.] Arī šobrīd man tajos ciparos negribas iedziļināties. Godīgi sakot, Latvijā man jau ar to pamatīgi sakrita uz nerviem - visus interesē tikai nauda. Vienalga, par ko runā - nauda, nauda, nauda... Tagad tam vairs nav nozīmes. Es uzticos [aģentam Bilam] Dafijam - viņš savā karjerā tomēr ir kārtojis simtiem līgumu, tostarp daudziem labiem spēlētājiem. Domāju, ja sezona turpinās attīstīties tikpat veiksmīgi kā līdz šim, viss būs kārtībā. Risks, protams, pastāv vienmēr - kaut vai kā tagad, kad klubs paņem jaunu spēlētāju, taču šobrīd man par to nav lielas jēgas domāt un satraukties. Galvenais, jāspēlē labi pašam.
- Pagaidām laikam neesi zaudējis savu vērtību?
- Domāju, ka nē. Pat, ja nenospēlētu labāk nekā pagājušosezon, un statistikas cipari būtu tādi paši, domāju vienalga tā summa būs lielāka, nekā klubs piedāvāja pirms šīs sezonas.
- Vienīgās bažas, ka šovasar "Warriors" jāpārslēdz līgumi ar gandrīz visiem spēlētājiem. Naudas pietiks?
- Jā, zinu, ka ir šāda situācija. Nezinu, kā tur ir, taču - vairāk vai mazāk tā jau vairs nebūs mana problēma. Gan jau, ka mans aģents to visu ir apsvēris, un zina, ko dara.
- Atgriezīsimies pie aizvadītās vasaras - ne vairs līguma, bet jau Latvijas izlases. Tā tev tomēr bija debija, un valstsvienības gatavošanās režīmā vasaru pavadīji pirmoreiz. Kādas emocijas?
- Neskatoties uz, diemžēl, vājo rezultātu, ko sasniedzām Eiropas čempionātā, domāju, ka kopumā bija ar plusa zīmi. Tomēr tā bija pirmā reize. Komandā gaistone bija ļoti laba, aizvadījām daudz spēļu, vinnējām vairākas stipras komandas.
- Tev nācās iejusties citādākā lomā, nekā klubā - būt līderim arī uzbrukumā. Grūti nācās?
- It kā pieradu pie šīs domas diezgan ātri, taču sākumā bija grūti - trīs gadus tomēr biju nospēlējis šeit, kur man visu laiku bija jādara viens un tas pats darbs. Latvijas izlasē jau no pirmajām spēlēm bija jāuzņemas daudz svarīgāka loma arī uzbrukumā. Sākumā bija dīvaini, jo tomēr nedaudz biju atradinājies - nebiju pieradis tik daudz spēlēt uzbrukumā, kaut kādas kustības un metiens bija mazliet piemirsies. Taču domāju, ka līdz čempionāta sākumam jau viss bija normāli - varēja vēlēties mazliet labāk, taču kopumā ar savu spēli paliku apmierināts.
- Kaut kādas vecās saiknes no "Skonto" laikiem laukumā vēl bija palikušas?
- [Smejas.] Jā, bija šis tas ar Janku [Blūmu], bet, nu... Taču bija baigi interesanti uzspēlēt kopā ar džekiem, ar kuriem spēlēju pirms tiku uz šejieni - komanda bija ļoti laba, visi tiešām jautri čaļi. Bija forši!
- Nebija nevienam mazliet kaut kāds komplekss? Zini, atbraucis tagad no NBA, lielā zvaigzne, gaidīts jau gadiem...
- Nē, domāju tāpat taču visi mani zināja - ka nebraukšu ar kaut kādām ambīcijām. Mani uzņēma patiešām labi, un komandā viss bija ļoti pozitīvi.
- Bija daudz spekulāciju par to, kā tu iejutīsies Eiropas basketbolā, kas tomēr taktiski diezgan ievērojami atšķiras no NBA, un arī noteikumos ir svarīgas nianses. Neradās problēmas?
- Neteikšu, ka būtu izjutis baigās atšķirības. Varbūt vienīgi sākumā nācās pierast pie dažām niansēm noteikumos. Piemēram, pagāja laiciņš, kamēr sapratu, ka aizsardzībā soda laukumā drīkst stāvēt, cik ilgi gribas. NBA ir trīs sekunžu ierobežojums, bet tur - stāvi cik gribi! Tik ideāli! Stāvi vidū, gaidi, kad kāds nāk, un mēģini nobloķēt. Atceros, Spānijā vēl domāju - ko tas džeks tur stāv?! Rādīju tiesnesim, ka viņam ir pārkāpums! Tikai pēc tam iebraucu, ka viss taču ir atļauts... Tā, ka bija zināmas nianses - savi plusi un savi mīnusi -, taču arī ne tik liela atšķirība, lai tas sagādātu grūtības spēlēt. Nebiju jau arī tik traki atradinājies, lai vispār aizmirstu, kā Eiropā basketbols jāspēlē. Bija diezgan daudz pārbaudes spēļu, kuru laikā varēja iespēlēties, un pietika laika pie visa pierast.
- Kas notika mačā pret Portugāli?
- [Mazliet cenzētas leksikas...] Tu zini, es pat nemāku pateikt.
- Zināmas paralēles ar vakardienas maču pret "Bulls" - iznācāt pārliecināti, ka vinnēsiet?
- Tā arī sanāca. Bija grūti, jo jau vasarā visi sāka runāt par to, ka Portugāle ir ņemama, tā obligāti jāuzvar, noteikti jātiek tālāk utt. Domāju, tas iesēdās galvā arī spēlētājiem - šitos mums jāuzvar, vinnēsim jebkurā gadījumā. Taču tā ne par vienu komandu nekad nedrīkst domāt. Tas tomēr ir Eiropas čempionāta finālturnīrs - 16 labākās komandas. Varbūt dažas komandas ir vājākas nekā stiprākās, taču noteikti ne vājas - ja reiz tur tikušas. Jārespektē! Domāju, ka mēs vienkārši pietiekami nekoncentrējāmies - īpaši jau pēc uzvaras pār horvātiem. Kas mums tur, ko Portugāli nevinnēt - viens, divi... Bet sanāca pilnīgi ačgārni. Daudz runāja, ka iepriekšējā dienā pārāk ilgi nomocījāmies ar spāņiem, taču, manuprāt, tas nebija nekāds iemesls. Iemesls bija tāds, ka nebijām gatavi un pietiekami motivēti tai spēlei. Nezinu, kāpēc... Diezgan neglīti sanāca beigās.
- Šis bija tas izlases modelis, uz kuru Latvija gribētu paļauties arī pārskatāmā nākotnē. Tev ar svaigu skatu no malas - kur šobrīd ir tie lielākie trūkumi, kas būtu jānovērš?
- Baigi grūti tā uzreiz pateikt. Iespējams, tas pats attieksmes jautājums. Tagad izlasei būs jauns treneris, kurš acīmredzot būs ārzemnieks, un domāju, ka tas arī daudz ko izšķirs. Jo ir jābūt tādam trenerim, ko spēlētāji respektē, un kuram ir kaut kāda nopietna reputācija tieši kā trenerim. Domāju, pagājušovasar izlasē bija tā, ka daudzi spēlētāji nerespektēja treneri tik daudz, ka viņiem vajadzētu. Tāpēc ir vajadzīgs ārzemnieks, kurš neskatās un pat nezina, kurš te pēc uzvārda ir Šķēle, Biedriņš vai Valters - viņš vienkārši paņem spēlētājus un saliek viņus pa pozīcijām. Citādi Latvijā neizbēgami ir tas, ka kāds kādam ir čomaks, vai kāds pie kāda klubā forši uzspēlējis. Tā nedrīkst. Taču esmu pārliecināts, ka ar Latvijas izlasi viss būs kārtībā - mēs esam patiešām ļoti jauna komanda, spēlētāji joprojām progresē. Daudz kas atkarīgs no tā, kas būs treneris.
- Tas nav meistarības, bet disciplīnas jautājums?
- Domāju, meistarība mums ir pietiekami liela, lai sacenstos augstākajā līmenī Eiropas čempionātā, un tiktu augstās vietās. Tas vairāk ir trenera jautājums.
- Cik rūpīgi vispār seko līdzi pārmaiņām, kas patlaban notiek izlasē?
- Ik pa laikam sazvanos ar Visvaldi [Klintsonu, bijušo izlases direktoru - I.J.], ar kuru man ir ļoti labas attiecības. Jā, viņš stāstīja, ka vairs nav direktors, un vispār daudz kas mainās - nāk iekšā jauni cilvēki. Žēl, ka tā, kaut gan nevar jau zināt - to, vai būs labāk vai sliktāk, redzēsim vēlāk.
- Šajās dienās Oklendā ieradusies LBS delegācija, un šovakar jums paredzēta tikšanās. Varbūt tieši apspriedīsiet jaunā trenera kandidatūru - klīst runas par vienu serbu?
- Nekādā gadījumā negribu nostādīt situāciju tā, ka pie tā viena braukšu, bet pie pārējiem nē. Un tikpat noteikti negribu, lai Basketbola savienība domātu, ka izlases jautājumi kaut kādā mērā jāpakārto man - spēlētājiem ir jāspēlē, nevis jānodarbojas ar šādām lietām. Es no izlases neko daudz neprasu - noteikti ne jau sev patīkamāko trenera kandidatūru! Tajā pašā laikā negribu, lai LBS domātu - lūk, paņemsim šo treneri, un tad tā jau būs garantija, ka Biedriņš simtprocentīgi būs klāt un spēlēs. Šīs lietas vispār nav saistītas! Varbūt es viņiem varu palīdzēt ar kādu informāciju par konkrēto treneri - esmu ar viņu strādājis, arī mans aģents viņu ļoti labi pazīst. Varu pateikt savu personisko viedokli, ka viņš būtu labs mūsu izlasei - kā speciālists no citas valsts, kam visi spēlētāji būs vienlīdzīgi. Taču ne jau tā, ka no malas tagad izskatīsies, ka es esmu viņu gribējis, un tāpēc viņš ir paņemts! Un arī mana spēlēšana vai nespēlēšana nebūs no tā atkarīga.
- Šo jautājumu tev noteikti uzdos arī vakarā - tā konceptuāli esi gatavs turpināt braukt un palīdzēt Latvijas izlasei?
[Pagājušās nedēļas vidū izskanēja informācija, ka Biedriņš it kā devis solījumu arī šogad spēlēt izlasē - tostarp tika citēts arī pats basketbolists. Šajā gadījumā Biedriņu pārstāvošā aģentūra un LBS uzdod vēlamo par esošo - patiesībā nekādi konkrēti plāni par nākamo vasaru ar spēlētāju netika apspriesti, un arī sev piedēvētos vārdus viņš nav teicis. Kāda ir reālā situācija - par to nākamajā atbildē - I.J.]
- Pirmais un galvenais, no kā tas atkarīgs - kā mums ["Warriors"] veiksies ar šo sezonu, un cik mēs tālu tiksim. Es tagad negribu neko apsolīt - domāju, ka lēmumu spēlēšu vai nespēlēšu, es pieņemšu pēc tam, kad būs beigusies sezona klubā, iespējams tikai vasaras vidū. Jāskatās, kā jutīšos. Pagājušovasar nospēlēju izlasē - protams, viss bija forši, un es guvu daudz pozitīvu emociju. Taču šobrīd, sezonas vidū, es pamazām sāku just, ko tas ir prasījis - jūtu, ka sāku nogurt. Tikai tagad saprotu, ka tas ir cieši saistīts - tos mēnešus, ko parasti pavadīju mierīgākā režīmā, pagājušovasar kārtīgi nostrādāju izlases treniņos. Visu jūliju, augustu un septembri. Protams, pēc Eiropas čempionāta bija trīs brīvas nedēļas un sezonas sākumā jutos labi, taču tas viss jau nekur nav pazudis - sakrājas. Piemēram, uz šo brīdi es jūtos nedaudz noguris, jo nāk atpakaļ viss, ko esmu vai neesmu izdarījis vasarā. Tāpēc saku vēlreiz - tagad nevaru neko solīt. Tas atkarīgs no tā, kā jutīšos pēc sezonas - cik tā būs gara, cik ilgi mums ies utt.
- Izlases gatavošanās procesa tīri sportiskais saturs bija pietiekami kvalitatīvs? Amerikā atgriezies labā kondīcijā?
- Domāju, ka nebija ne vainas - labi patrenējāmies, bija daudz spēļu. Es biju priecīgs arī par to, ka no kluba varēja atbraukt palīgā Džons [Murejs, fiziskās sagatavošanas treneris] un arī Rass [Rasels Tērners, "Warriors" trenera palīgs], kurš gan bija ļoti īsu laiku. Arī tas man daudz palīdzēja. Piemēram, Džons ar mani strādā jau trešo gadu, un viņš vislabāk zināja, kas kurā brīdī man vairāk vajadzīgs, lai es labāk uzņemtu formu.
- Kāds iespaids par Latvijas izlasi palika Murejam un Tērneram - pēc tam ir sanācis parunāt par šo tēmu?
- Viņi bija ļoti apmierināti, patiešām! Un pateicīgi par to, cik labi tika uzņemti. Šeit gribu pateikt lielu paldies Visvaldim, kas tiešām parūpējās par viņiem, un gādāja, lai viņi justos pēc iespējas labāk. Viņi bija tiešām gandarīti, un jau sāka interesēties par nākamo vasaru un iespēju atgriezties un atkal strādāt ar izlasi. Kad pateicu, ka Visvaldis vairs nav izlasē, viņiet tā bija vilšanās.
- Pamatīgs spiediens tev bija jāiztur arī ārpus laukuma - bija jau skaidrs, ka, parādoties Latvijā, sagaidāms pamatīgs mediju uzlidojums. Nenogurdināja?
- Mazliet jocīgi jau bija, taču no otras puses varēja saprast - tā atklātāk Latvijā nebiju jau kādu laiku rādījies. Pie uzmanības esmu pieradis jau šeit, te vienkārši nav citu variantu. Taču nebija tik traki, un salīdzinoši solīdi. Protams, bija dažas intervijas, kuras nožēloju, ka iedevu. Vienīgais, par ko gribu runāt - tas ir par sportu. Par privāto dzīvi es vairs vispār nerunāšu. Nav jau vērts, tāpat ierakstīs, ko paši iepriekš izdomājuši. Man jau tā bija melnais saraksts, ar kuriem vairs vispār netaisos runāt, bet tagad - nezinu, cik vispār palicis to izdevumu, ar kuriem runāju... Vienkārši tāpēc, ka raksta melus vai vienkārši izčakarē. Man pietiek ar vienu reizi, vairāk tas nav vajadzīgs. No otras puses, varbūt labi, ka jau jaunībā ir iespēja uzzināt un atšķirt, kas ir kas. Baigi ātri mani dzīve izmāca, kuri ir pareizie cilvēki, un kuri - nepareizie.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+14 [+] [-]
- [Mazliet cenzētas leksikas...] Tu zini, es pat nemāku pateikt.
shitas baigi labs
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+11 [+] [-]
Latvijā neizbēgami ir tas, ka kāds kādam ir čomaks, vai kāds pie kāda klubā forši uzspēlējis
Muiznieka variantaa tiesi taa arii bija
+4 [+] [-]
Nee chalim smadzenes ir iistajaa vietaa! Visa cienja!
+5 [+] [-]
Baigi atmiņā iespiedies kadrs no Warriors - Knicks spēles (laikam), kad Andris ar Haringtonu sēžot malā prikoliņus mētāja. Als ķipa uzvaras deju atdarināja, bet AB pārsēdās tālāk no Haringtona
Tādai jābūt attieksmei pret apaļās bumbas spēli un pret sportu vispār
Andri, lai veicas!
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
p.s. jauki eSportā ir saīsinātā intervijas versija.
p.p.s. Paldies Jurisonam par lielisko interviju.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Sakarīga intervija, visu cieņu. Prieks lasīt tādas intervijas. Laikam tikai Klubam vēl dos interviju, pārējie paliks gribot.
========
SA ir pilna versija, te vismaz pēdējā atbildē vairāki teikumi tieši par "Klubu" izņemti ārā. Tajos Biedrs to žurnāli konkrēti nocenzē un pielīdzina dzeltenajiem. Es pat izdomāju, ka, ja līdz šim pa retam to nopirku, tad turpmāk nepirkšu principā. Aicinu citus darīt tā pat.
-2 [+] [-]
es vinju jau gadus 5 neesmu pircis, ik pa laikam veikalaa pashkjirstu, tagad laikam pat to atmetiishu
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
mans uzskats ja prasīs 1.vietu, iespējams kada 6-8 būs! nevis prasa lai tiek no grupas aaraa!