Facebook
GoogleBiedriņš: "Pret mani spēlē savādāk"
Ingmārs Jurisons
@IngmarsJurisons
2008-02-18 14:05
@IngmarsJurisons
2008-02-18 14:05
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Pēc Zvaigžņu spēles pārtraukuma rīt atsāksies NBA regulārais čempionāts. eSports.lv piedāvā interviju ar Latvijas vienīgo pārstāvi pasaules labākajā līgā, Goldensteitas "Warriors" centru Andri Biedriņu. Šodien intervijas pirmā daļa - par kluba un paša spēlētāja šāssezonas sekmēm.
- Izskatās, ka "Warriors" soļo pa to pašu taciņu, ko pagājušosezon - balansē uz robežas, un līdz pēdējam brīdim būs jācīnās par katru uzvaru.
- Jā, kaut gan šogad spēlējam daudz labāk, ko apliecina arī uzvaru un zaudējumu bilance! Taču tāpat labāk veicas arī vairākām citām Rietumu konferences komandām, un beigās mēs turpat vien esam - astotajā devītajā vietā. Pagājušosezon ar šādu bilanci mēs atrastos krietni augstāk, un beigās pietika ar tikai divām uzvarām plusā [bilanci 42-40 - I.J.], lai iekļūtu play-off. Šogad ar to būs dauz par maz. Nevar pat salīdzināt ar otru krastu - tur mēs šobrīd būtu kaut kur ceturtajā vietā! Taču tur neko nevar mainīt, jāturpina uzvarēt.
- Domāju, ka Jūta, kas bija aizmugurē, aizies - viņi jau tagad ir mums priekšā. Smagākā cīņa mums visreālāk būs ar Portlendu, Hjūstonu un varbūt arī Denveru, kas turpat apkārt ņemas. Domāju, ka pirmais sešnieks ["Hornets", "Suns", "Lakers", "Jazz", "Mavericks" un "Spurs"] ir stabils un no turienes neviens neatkritīs, bet uz atlikušajām divām vietām būs cīņa starp četrām piecām komandām, kuru vidū esam arī mēs.
- Nesen "Warriors" iegādājās Krisu Vēberu. It kā slavens spēlētājs, taču valda skepse, ka viņš varētu būt tas arguments, ar ko jūs varētu tikt tālāk, nekā bijāt jau pagājušogad, proti - mēģināt pacīnīties ar konferences grandiem.
- Man šķiet galvenais iemesls, kāpēc paņēma Vēberu, bija tas, ka treneris varbūt gribēja komandā kādu pieredzējušāku spēlētāju - veterānu, kas izbaudījis play-off jau vairākus gadus, un var palīdzēt tieši šajā jomā. Nedomāju, ka tagad komanda reāli baigi balstīsies tieši uz viņu. Domāju, viņš varētu būt labs palīgs, neskatoties uz to, kā varbūt nospēlēja vakar [debijas mačā pret Čikāgas "Bulls" - I.J.] - tas nebija labākais rādītājs. Īpaši jau play-off, kur šādu veterānu pieredze tiešām var izrādīties ļoti svarīga. Jā, pagājušogad mēs tur bijām, taču sastāvā bija pavisam maz spēlētāju, kam iepriekš bija šāda pieredze. Iespējams, arī tas nospēlēja savu lomu. Tā ka domāju, ka nāks tikai par labu - ja tiksim play-off, būs okey.
- Vēberam ir Slavas zāles cienīga pagātne, taču šobrīd - treniņos ir jūtams, ka viņam vēl kaut kas ir iekšā?
- Protams, gadi dara savu, un viņš jau kustās tā, kā lai to pasaka... Tās jau ir veterāna kustības. Tajā pašā laikā piespēle viņam ir vienmēr, un laukumu viņš joprojām pārredz ļoti labi. Vienmēr iedos piespēli, kur vajag - tas nu viņam ir baigais pluss. Kustēties, lēkt un skriet kā kādreiz viņš diezin vai vairs spēj, taču pozicionālā uzbrukumā ir vērtīgs.
- "Warriors" un pozicionālais uzbrukums - tās ir divas pretējas lietas!
- Protams, ikdienā mēs spēlējam diezgan atšķirīgu basketbolu, taču, ja, iekļūstot play-off mums nāks pretīm Sanantonio vai kāda cita līdzīga tipa komanda, domāju, viņš būs ļoti noderīgs. Tad neizbēgami būs vairāk pozicionāla spēle pa puslaukumu, un kāds smagāks un pieredzējušāks spēlētājs zem groza būs tieši laikā.
- Prese raksta, ka viņš esot slavens ar savu nepatīkamo raksturu. Mikroklimatu un varas hierarhiju ģērbtuvē, kur līdz šim valdīja Deiviss un Džeksons, tas nevar kaut kā ietekmēt?
- Nu, nezinu - līdz šim viņš atstājis iespaidu kā salīdzinoši mierīgs un kluss. Neizskatās, ka viņš te būtu atnācis ar kaut kādām baigajām ambīcijām, lai arī kāds būtu viņa statuss vai reputācija. Tīri solīdi.
- Labi zināms stāsts par Vēbera un Nelsona attiecību vēsturi. Publiski viss ir lieliski, bet treniņos - abu starpā nav jūtams nekāds sasprindzinājums?
- Nezinu, it kā neesmu neko tādu pamanījis. Nekā īpaša, normālas trenera attiecības ar spēlētāju - tāpat kā pret visiem pārējiem.
- Kādu iespaidu Vēbera atnākšana atstās uz tavu spēles laiku?
- Godīgi sakot, nezinu - grūti paredzēt. Nelsons ir treneris, kas uz katru spēli var uzlikt citu sastāvu, un nekad nevari būt pārliecināts, ka nākamajā mačā, piemēram, būsi starta pieciniekā. Ar to šobrīd jāsamierinās jebkuram spēlētājam mūsu komandā - varbūt izņemot tikai Deivisu un Elisu. Kā kura reize, kā kurš pretinieks, taču domāju, ka īpaši manas minūtes laukumā nesamazināsies. Protams, vēl jāskatās, kā viņš iespēlēsies un kā viņam ies.
- "Warriors" sastāvā bez tevis ir vēl divi nomināli piektie numuri - Patriks O Braients un Kosta Perovičs. Reāli vērtējot, kāds no viņiem šogad ir spējīgs pacīnīties par pozīcijām sastāva rotācijā?
- Īsti neredzu variantus. Redzot, kā pret viņiem attiecas Nelsons - īpaši pret O Braientu, kuru te trenkā no viena gala uz otru... Savukārt Kosta, manuprāt, vienkārši ir pārāk lēns priekš mūsu komandas. Viņš cenšas un strādā, bet uzreiz redzams, ka nevar izskriet līdzi - kad treniņos visu laiku skrienam šurpu turpu, viņam ir ļoti grūti. Viņš tomēr ir masīvāks un lēnāks spēlētājs. Arī O Braients it kā strādā, taču, šķiet, ticis tādā kā Nelsona melnajā sarakstā. Un tikt ārā no tā ir ļoti grūti... Kā izdara kādu kļūdu, tā uzreiz dabū pēc pilnas programmas. Atklāti sakot, nu, nav viņi tajā labākajā situācijā.
- Tātad esi un paliksi komandas vienīgais centrs?
- Nu jā, no vienas puses man šajā situācijā ir labi - mana pozīcija nav apdraudēta, un nav tā, ka kāds visu laiku min uz papēžiem. Taču reizēm tas varbūt nemaz nav tik labi.
- Pirms sezonas vietējā prese un arī Nelsons sajūsminājās, ka beidzot komandā savākts pienācīgs rezervistu soliņš, un līderus vairs nebūs jānostrādina laukumā par 40 minūtēm. Sākās sezona un aina vecā - "Warriors" spēlē ar septiņiem astoņiem vīriem. Kāpēc tā?
- Nezinu! Man pat grūti atbildēt uz šo jautājumu. Skaidrs, ka treneris spēlē ar tiem, kam iet un kas laukumā kaut ko rāda.
- Itālis Belinelli - vasaras līgā bija zvaigzne, meta gandrīz 40 punktus, bet tagad apsēdies Jasikēviča iesildītajā vietā uz soliņa. Kur problēma?
- Belinelli lielākā problēma ir aizsardzība, un tāpēc viņš arī nespēlē. Uzbrukumā viņš, protams, ir tīri labs, ar labu metienu, taču treneris galvenokārt ņem vērā un skatās tieši uz aizsardzību. Vairums spēlētāju, kas viņam jāsedz, vienkārši ir ātrāki, un visbiežāk tas beidzas ar piezīmi.
- Nemāk segt, vai negrib segt?
- Domāju, viņš vienkārši ir pārāk lēns. Piemēram, fiziskās sagatavotības treneris teica, ka Belinelli līdz šim nekad savā mūžā nebija gājis uz svaru zāli. Tagad ar viņu daudz strādā tieši uz kāju nostiprināšanu, lai viņš kļūtu ātrāks, un būtu vieglāk. Ja nevari nostrādāt aizsardzībā, nav svarīgi, cik labs esi uzbrukumā - laukumā tāpat netiksi. Īpaši tas attiecas uz jaunajiem spēlētājiem, kas grib sevi pierādīt - savulaik tas pats bija ar mani pašu. Ja nevarēju nosegt, nespēlēju. Ne jau ar uzbrukumu šeit var nopelnīt vietu sastāvā, jo mums pietiek spēlētāju, kas sametīs - Džeksons, Eliss, Deiviss, kas met pa 20 metieniem spēlē. Bez vēl viena, kas tagad vāktu punktus, var arī iztikt.
- Sezonas sākums Goldensteitai sanāca diezgan dramatisks. Pašiem nebija mazliet šoks par to 0-6?
- Domāju, pašā sākumā mēs kaut kā bijām pārāk pārliecināti par saviem spēkiem - labi jūtamies, viss notiek, tagad uzvaras nāks pašas. Nu, labi, nebija mums pirmajās spēlēs Džeksona, taču, ja godīgi - tas galīgi nebija izšķirošais. Vienkārši mazliet pārvērtējām sevi, kā rezultātā zaudējām sešas spēles pēc kārtas, un, skatoties pašreizējā momentā, tas mums izmaksā diezgan dārgi! Noteikti vajadzēja vinnēt kliperus, abas reizes zaudējām Jūtai, kas patiesībā bija mums ļoti svarīgas spēles.
- Tālāk savukārt otrā galējībā - 12 uzvaru 13 spēlēs. Arī tas laikam tomēr nebija objektīvs rādītājs?
- Normāli! [Smejas.] Šķiet, šito vienā intervijā arī Bārnss teica - ar mums vispār ir jocīgi. Mēs varam zaudēt sazin cik spēles pēc kārtas, bet pēc tam tikpat mierīgi sazin cik vinnēt - vienkārši pilnīgi neprognozējama komanda! Spējam daudz, bet bieži visu sačakarējam - apspēlējam stipros, bet pēc tam zaudējam Minesotai... Vai kā vakar - Čikāgai. Nav jau jēga, ka vinnējam favorītus, ja pēc tam ņemam un mājās zaudējam vājākām komandām. Viss tāpat izlīdzinās. Nezinu, kas tur pie vainas. Varbūt nemākam saņemties, neņemam "par pilnu" - kad spēlējam ar it kā vājākām komandām, grūtāk nokoncentrēties uz spēli. Šķiet, ka gan jau vinnēsim tāpat, kaut gan atkal un atkal pierādās, ka tā nenotiek.
- Pēc 0-6 sākuma kluba vadība neizsauca spēlētājus uz paklāja?
- Asāka vārdu pārmaiņa bija, taču tas it kā pašsaprotami - seši zāģi pēc kārtas nav nekas īpaši patīkams.Vienbrīd mēs bijām vienīgā komanda līgā, kas vēl nebija izcīnījusi uzvaru. Taču pēc tam sekoja uzvaru sērija, un tad jau viss norima un aizmirsās.
- Divas komandas - Goldensteita 2007 un Goldensteita 2008. Ir iespējams salīdzināt, kura spēcīgāka? Sākumā teici, ka spēlējat labāk.
- Domāju, ka pagājušā gada play-off noteikti nākuši par labu. Esam vairāk saspēlējušies - pagājušogad tikai sezonas otrajā pusē dabūjām Džeksonu un Haringtonu, līdz ar to mums bija tikai divi mēneši un play-off, lai saspēlētos. Taču tas laiks noteikti nāca par labu, domājot par šo sezonu, un šogad komandas spēle jau daudz labāka - cits citu izjūtam uz laukuma. Tagad it kā atkal nāk klāt Vēbers, un tas prasīs zināmu laiku, taču šobrīd jau tā ir komanda, kurā, manuprāt, ir diezgan viegli iespēlēties.
- Pagājušogad jums palīdzēja tas, ka daudzi "Warriors" neuztvēra nopietni - tajā skaitā arī Dalasa play-off. Vai šobrīd attaisnojas pirmssezonas prognoze, ka attieksme no pretinieku puses mainīsies, un uz pārsteigumu vairs nevienu nepaņemsiet?
- Noteikti. Uzreiz bija skaidrs, ka daudzas no kombinācijām, kuras taisījām pagājušogad - kaut vai to pašu parasto pickn roll - ir izstudētas, un neviens neko tādu vairs nepieļauj. Pagājušosezon es visu laiku varēju mest no apakšas vai spraust - neviens man nebija klāt! Īpaši pat nepievērsa uzmanību. Tagad ir savādāk - visi zina, ko mēs darām, koncentrējas, lai izjauktu sadarbību vai pārķertu to piespēli. Jūtams, ka pastudējuši mūsu spēli. Arī pret mani konkrēti. Kā pickn roll uz mani, tā kāds momentā nāk palīgā! Tāpat arī uzbrukumā atlēkušās bumbas grūtāk savākt - tāpēc, ka viņi zina, ka iešu tām pakaļ, sākuši atbloķēt. Ar katru gadu paliek grūtāk. Bet, nu - tas arī tevi padara labāku! Jādomā kaut kas jauns, jāmēģina savādāk.
- Starp citu - liekot blokus, rokas ceļ augšā tādēļ, lai nerastos šaubas par sodiem?
- Jā - ja rokas ir gaisā, tad tev nevar ne par ko piesieties. Pāris reižu sākumā atstāju rokas lejā, dabūju piezīmes, un Nelsons uzreiz pateica - vienkārši turi augšā, tad nebūs tādu lētu sodu.
- Viena lieta ir uzbrukums, bet cita - aizsardzība. Paskatoties spēles, šķiet, ka šosezon tev tomēr jau veicas labāk divcīņās pret smagajiem centriem - kaut vai to pašu Jao. Tajā pašā laikā vizuāli neesi kļuvis masīvāks. Kā tas izdevies?
- Daudz izšķir pieredze - iemācies, kā labāk ieņemt pozīciju, pamazām apgūsti pretinieka labākās kustības, kuras viņš māk un mēdz pielietot, saproti, kā labāk darboties aizsardzībā. Domāju, arī pats esmu palicis spēcīgāks nekā pagājušogad, kaut gan svars palicis nemainīgs - varbūt tikai nedaudz augusi muskuļu masa. Galvenais tomēr pieredze - pagājušogad turpināju mācīties. Pastāvīgi skatījos un mēģināju izdomāt, kā labāk viņus segt, no kuras puses utt. Pamazām esmu šos spēlētājus iepazinis, un līdz ar to ir nedaudz vieglāk viņus turēt aizsardzībā.
- Nelsons vienalga diezgan bieži pret lielajiem centriem tomēr liek Haringtonu.
- Haringtons tomēr ir ātrāks, un viņam garos liek segt no priekšas. Taču tad kādam jābūt arī aizmugurē, lai viņš vispār nesaņemtu bumbu. Teiksim, Haringtonu liek pret Jao Minu, lai sedz no priekšas, jo, ja vienkārši segt kā parasti, tur vispār nav nekādu variantu.
- Kopumā, rezumējot - salīdzinājumā ar pagājušo sezonu tomēr esi gājis uz priekšu un progresējis savas spēles kvalitātes ziņā.
- Es domāju, noteikti. Augusi pārliecība par saviem spēkiem, jūtos labāk, arī komandas biedri mani biežāk izmanto uzbrukumu veidošanā.
- Taču vienalga izskatās, ka par maz!
- Jā, izskatās, taču es tam nepievēršu īpašu uzmanību. Zinu, kas man jādara, lai paliktu laukumā - tās ir atlēkušās bumbas, aizsardzība un palīdzība saviem komandas biedriem. Uzbrukumā - protams, ka gribas arī pašam iemest, taču zinu, ka spēlēšu tik daudz, cik būšu nopelnījis, spēlējot aizsardzībā, bloķējot metienus un vācot bumbas.
- Ja dabū 26 bumbas, tad laikam tevi patur laukumā...
- Jā, tad neviens malā nedzen! [Smejas.]
- Līgas sezonas rekords nav joka lieta - kā tas izdevās? Pašas sakrita rokās?
- Jāatzīst, ka bija baigi labā diena - kaut kā sanāca, ka arī visu laiku trāpījos īstajā vietā. Protams, daudzas izcīnīju pats, taču vairākas tiešām sakrita rokās pašas. Beigās pats biju pārsteigts, ka man tiki daudz - it kā zināju, ka ir tuvu pie 20, taču to, ka ir 26, ieraudzīju tikai pēc mača beigām uz lielā ekrāna. Taču tā [Ņujorkas "Knicks" - I.J.] arī bija tāda komanda - viņi bija lēnāki, paši īpaši negāja pēc uzbrukuma bumbām, un līdz ar to bija vieglāk paņemt visu pie mūsu groza. Tāpēc man arī bija 20 bumbu tieši aizsardzībā, no kurām daudzas bija vieglākas, nekā parasti. Taču, jebkurā gadījumā rezultāts ir labs - pats ar to esmu ļoti gandarīts.
- Pēc veiksmīgās pagājušās sezonas tavi uzdevumi komandā nav mainījušies nemaz?
- Uzdevumi nav mainījušies. Protams, nav tā, ka mani galīgi ignorētu uzbrukumā - tāpat kā pagājušogad, arī šozen ir vairākas kombinācijas, kurā man ir paredzēta iespēja saņemt bumbu un varbūt uzbrukt grozam. Varbūt no malas izskatās, ka visa mūsu spēle ir tīrākā improvizācija, taču tā nav. Ir kombinācijas, un dažas reizes spēles laikā tās tiek nosauktas arī uz mani. Domāju, biežāk nekā pagājušosezon. Lai vai kā, es esmu apmierināts ar savu lomu uzbrukumā.
- Jautājums jau ir par to, vai pats nejūties, ka tomēr varētu darīt vairāk?
- It kā jūtos, taču noteikti negribu, lai tas sāktu ietekmēt kaut kādu manu attieksmi vai motivāciju. Tagad iet pie trenera un paziņot: "Davai, tagad dodiet man vairāk bumbas uzbrukumā!" - tas būtu stulbums. Ar Nelsonu šādas lietas neietu cauri. Turklāt es nekad tāds neesmu bijis un arī tā nedarīšu - tas nav manā stilā. Gan jau ar laiku viss nāks.
Intervijas otrā daļa sekos, un tajā plašāk par iemesliem, kādēļ rudenī netika noslēgts jaunais līgums ar "Warriors", un spēlētāja emocijas saistībā ar spēlēšanu Latvijas izlasē.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
te jau jāsmejas, varētu padomāt, ka kāds tur baigi spēlē aizsardzībā, visiem GW taa ir liela problema, aizsardziba kaut cik saak paraadiities pie -20 otraja puslaika, ka mute sudi smeļās
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Aizsardzībā pamatā AB un Džeks kapā... šad tad Davis... pārējie ir "uzbrukuma brīvmākslinieki"!
[+] [-]
>tagad
Aizsardzībā pamatā AB un Džeks kapā... šad tad Davis... pārējie ir "uzbrukuma brīvmākslinieki"!
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
Bet intervija laba... bilde ar taada maakslinieciski nopietna!
+1 [+] [-]
Bet par to SA veel gribu pateikt... nu tach nelasiet sho interviju sheit, iopcik! Taa chiiksteeshana ir pilniigi garaam! SA tachu nesastaav tikai no rakstiem par AB, so... maksaajiet par visu tur esosho informaaciju, sanjemiet savu drukaato presi un esiet mieriigi- buus i labs zinju avots, i veelaak ko WC izmantot!
[+] [-]
Panjem nopeerc SA un izlasi kas raksta par NBA tajaa un basketbolu vispaar...tad varbuut sapratiisi, cik eetiski ir autoram likt sho interviju kaa primaarais shajaa bezmaksas vietnee un sekundaari maksas makalatuuraa...iespeejams prioritaates ir mainiijushaas, iespeejams mees visi maldaamies, un riit nekaada intervija SA nebuus...
+1 [+] [-]
ja SA nav jaunu, tevi interesējošu materiālu- nepērc, ja esi abonējis- padomā vai ir vērtsto arī turpmāk darīt. ja nav ko darīt- paņaudi redz cik nejauki nekrietnais Jurisons ir izdarījies ar SA.
[+] [-]
laba intervija, tas gan, vairāk gribētu uzzināt, kādi ir ikdienā NBA profi.
+3 [+] [-]
šitais ir labs
[+] [-]
Tas par to plakātu vienkārši iespārda
[+] [-]
avots?