Jubileja: Bils Rasels - kas vairāk kā vienpadsmitkārtējs čempions

Bils Rasels bija pirmā patiesā ''superzvaigzne'' NBA vēsturē, līgā ienākdams 1956. gadā. Protams, arī vēl pirms viņa ir bijušas vairākas zvaigznes, piemēram, Bobs Petits (divkārtējs MVP), Dolfs Šeizs (divpadsmitkārtējs Zvaigžņu spēles dalībnieks), Džordžs Maikans (pieckārtējs NBA čempions), Džo Falkss (viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem pirmajās sezonās) u.c. Tomēr neviens no iepriekš nosauktajiem tajos laikos nespēja iemantot tādu slavu kā Bils Rasels. Laikā, kad neeksistēja sociālie tīkli, viedtālruņi vai datori ar interneta pieslēgumu, Rasela vārdu zināja lielākā ASV sabiedrības daļa (viņa sīvā cīkstēšanās ar Viltu Čemberlenu vēlāk kļuva slavena visā pasaulē).

Pilnajā vārdā Viljams Feltons Rasels ir dzimis Luiziānas štata pilsētā Monro. Bērnība Bilam Raselam ir bijusi ļoti sarežģīta. Viņa vecākiem, Čārlzam un Ketijai, ik dienu nācās saskarties ar atklātu rasismu, kas tolaik bija izplatīts visā ASV. Tēvam kādu dienu degvielas uzpildes stacijā atteikta apkalpošana līdz brīdim, kamēr netiks apkalpoti visi baltādainie klienti. Kad viņš vēlējies pamest šo staciju un doties uz citu, pārdevējs piedraudējis ar šauteni un solījies viņu nogalināt, ja nesagaidīs savu kārtu. Bet citā reizē Rasela māti, kas gāja pa ielu saģērbusies skaistā kleitā, aizturēja vietējais policists, kurš norādīja, ka viņai jādodas atpakaļ uz mājām un jāuzvelk kas cits, jo šobrīd valkājot ''baltās sievietes apģērbu''.

Rasels ir dzimis 1934. gadā, kas nozīmē, ka Otro pasaules karu viņam nācās izjust uz savas ādas vēl bērnībā. Astoņu gadu vecumā viņa ģimene pārvācās no Luiziānas uz Kaliforniju, kur viņa tēvs sāka strādāt papīra fabrikā par apkopēju. Kad Raselam bija tikai 12 gadi, viņa māte mira pēkšņā nāvē, kas viņam bija viens no lielākajiem emocionālajiem triecieniem dzīvē. Mūsdienās ir ļoti grūti iztēloties vai izprast, kādiem apstākļiem tolaik nācies iziet cauri gan Raselam, gan citiem tumšādainajiem bērniem - izsisties un dzīvē kaut ko sasniegt bija gandrīz neiespējami.

Sākumā Raselam basketbols nepadevās tik labi, cik viņš pats vēlējās - pamatskolā viņš pat ir ticis izslēgts no basketbola komandas. Līdzīga situācija varēja sanākt arī vidusskolā (absolvējis Makklaimondsa vidusskolu Oklendā), tomēr treneris Džordžs Pauelss saskatīja jaunajā censonī potenciālu. Interesanti, ka viņa komandas biedrs vidusskolas basketbola komandā bija vēlāk slavenais beisbola spēlētājs Frenks Robinsons, kurš ticis iekļauts beisbola Slavas zālē.

Patieso progresu savā sniegumā Rasels sāka gūt 17 gadu vecumā, kad jau bija sasniedzis augšanas spurtu. Būdams viens no komandas līderiem, viņš savos pēdējos vidusskolas gados kļuva par divkārtēju Kalifornijas štata čempionu. Paralēli basketbolam Rasels trenējās arī vieglatlētikā, kur viņa galvenā disciplīna bija augstlēkšana. Viņa personiskais rekords (2,06 m) tika sasniegts 1956. gadā un tajā sezonā bija septītais (!) labākais rezultāts pasaulē.

Rasels bija gatavojies 1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs piedalīties ASV vieglatlētikas izlases sastāvā, jo viņam bija iespējas pacīnīties par medaļu (olimpiskā čempiona Čārlza Dumasa rezultāts bija 2,13 m, viņš kļuva par pirmo cilvēku vēsturē, kas pārlecis septiņas pēdas, bet bronzas medaļai, ko izcīnīja PSRS sportists Igors Kaškarovs, pietika ar 2,08 m). Tomēr tā vietā viņš kopā ar tādiem spēlētājiem kā Keisī Džonss un Džims Volšs nonāca Džeralda Takera trenētajā basketbola izlasē. Rasels, vidēji spēlē gūstot 14,1 punktu, bija komandas līderis un palīdzēja ASV izcīnīt zelta medaļas ceturtajās spēlēs pēc kārtas.

Basketbola izlasei pievienoties neapšaubāmi palīdzēja divi izcīnītie NCAA čempiona tituli 1955. un 1956. gadā ar Filipa Vūlperta trenēto Sanfrancisko universitāti. 1955. gadā Sanfrancisko finālā ar 77:63 pārspēja vēlākā NBA čempiona, pieckārtējā Zvaigžņu spēles dalībnieka, Toma Golas pārstāvēto ''La Salle'' universitāti, savukārt 1956. gadā finālā ar 83:71 tika pārspēta Aiovas universitāte. Par spīdošo sniegumu skolas komandas labā Sanfrancisko universitāte iemūžinājusi Raselam piederošo 6. numuru.

1956. gada NBA draftā Bilu Raselu ar kopējo otro numuru izvēlējās Sentluisas ''Hawks'' komanda. Uzreiz drafta dienā tika veikts maiņas darījums, kura rezultātā Rasels nonāca Bostonas ''Celtics'' rindās, kamēr ''Hawks'' komanda pretim saņēma tolaik slavenos Edu Makoliju un Klifu Heiganu. Tiesa, mūsdienu Atlantas ''Hawks'' līdzjutējiem nevajadzētu uztraukties, ka palaiduši garām tādu spēlētāju kā Raselu, jo vēlāk kādā intervijā viņš pastāstīja, ka tāpat nebūtu spēlējis ''Hawks'' komandā pastiprinātā rasisma dēļ Sentluisā un, visticamāk, būtu aizgājis no NBA pavisam. Atlantas kluba faniem vajadzētu būt priecīgiem, ka Rasels tomēr palika līgā, lai arī citas komandas sastāvā, kļūdams par vienu no visu laiku izcilākajiem pasaules basketbolistiem.

Pāri visiem vienpadsmit čempiona tituliem, divpadsmit Zvaigžņu spēlēm un piecām līgas vērtīgākā spēlētāja trofejām, kas ir iekrājušās Rasela rēķinā 13 sezonu laikā, stāv novatorisks spēks, kura nozīme ir nenovērtējama. Bils Rasels sešdesmitajos gados stipri izmainīja basketbola spēli. Viņš ieviesa jaunus paņēmienus, kādus līdz šim brīdim neviens nepiekopa. Viņš parādīja, ka spēles var uzvarēt arī ar lielisku darbu aizsardzībā, nevis tikai ar precīzu uzbrukumu. Ar savu augumu (2,08 m), spēlēdams centra pozīcijā, viņš skrēja pāri laukumam un deva piespēles vēl labāk kā tālaika saspēles vadītāji.

Bils Rasels savā dzīvē nepelnīti ir izgājis cauri daudzām grūtībām. Sākot ar bērnības dzīvi nabadzībā un apspiestībā, nekas nebeidzās arī tad, kad viņš bija kļuvis par slavenu basketbolistu. Leģendārais treneris Reds Auerbahs bija pirmais vēsturē, kurš sākuma pieciniekā laukumā sūtīja visus afroamerikāņus. Viņš neredzēja krāsu, viņam interesēja tikai uzvara. Tomēr arī tad, kad Rasels bija tik daudz paveicis Bostonas labā, fani nespēja to novērtēt. Bija pat reize, kad viņi ielauzās Rasela mājā un aprakstīja viņa sienas ar rasistiskiem izteicieniem.

Tādēļ, kad sešdesmitajos gados norisinājās afroameirkāņu pilsonisko tiesību kustība, kuras priekšgalā bija mācītājs Mārtins Luters Kings, Rasels ar lepnumu iesaistījās daudzajos pasākumos, izmantodams savu autoritāti, lai palīdzētu līdziniekiem. 1966. gadā Bils Rasels kļuva par pirmo tumšādaino treneri NBA vēsturē, vēl nebeidzot spēlētāja karjeru. Spēlējošā trenera amatā Rasels aizveda ''Celtics'' komandu līdz diviem čempiona tituliem 1968. un 1969. gadā, pēc kā viņš arī lika punktu savai spēlētāja karjerai.

Bila Rasela ģenialitāti apliecina arī neskaitāmie stāsti, ar kuriem dalījušies paši spēlētāji un līdzgaitnieki. Tos visus apkopot šajā rakstā nav iespējams. Tomēr īpašības, kas vislabāk raksturotu Rasela personību, ir mērķtiecība un neizsīkstošā vēlme uzvarēt. To pierāda viņa bilance ‘’play-off’’ sērijas izšķirošajos, septītajos mačos – 10:0, kas viņam arī devusi iesauku Mr. Game 7. Viņa rekordu, vienpadsmit čempiona titulus, joprojām neviens spēlētājs nav pārspējis un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nepārspēs.