Porziņģa valstsvienības treneris par sadarbību izlasē, basketbolista veselību, raksturu un maiņu

5. februāra rītā tika ziņots, ka Latvijas basketbola slavenākais pārstāvis Kristaps Porziņģis spēlēs jau sestajā NBA komandā savā karjerā, no Atlantas ''Hawks'' nonākot Goldensteitas ''Warriors'' apmaiņā pret Džonatanu Kumingu un Badiju Hīldu. Goldensteitā Porziņģim būs iespēja spēlēt vienā komandā ar vienu no pēdējo gadu spilgtākajām NBA zvaigznēm Stefanu Kariju.

Porziņģis šajā sezonā ir cīnījies ar veselības likstām un izlaidis jau 12 spēles pēc kārtas. Sezonas laikā latvietis piedalījies vien 16 mačos.

Visockis-Rubenis, kurš, strādājot Latvijas valstsvienības treneru štābā, guva iespēju cieši sadarboties ar Porziņģi, devis nelielu ieskatu tajā, kā komanda uzturējusi basketbolista fizisko sagatavotību un kā viņa veselības stāvoklis ietekmējis laiku izlasē un dalību turnīros, tostarp ''EuroBasket 2025''.

''Ja godīgi, mums bija par traumām bažas. Bet es īstenībā pat neatceros tādu gadījumu, kad mums vajadzēja speciāli kaut ko viņam pielāgot. Vasarā viņš bija vesels – tik vesels, cik profesionāls spēlētājs var būt viņa vecumā. Viņš un arī citi basketbolisti, piemēram, Dāvis [Bertāns], ir profesionāļi un labi pazīst savus ķermeņus – viņi izdara milzīgu darbu pirms un pēc treniņa, lai sagatavotos.''

Treneris norāda, ka Porziņģis varētu kļūt par svarīgu ''Warriors'' sastāvdaļu ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā, un šī sadarbība šķiet ļoti daudzsološa.

''Ja Kristaps būs vesels, viņš būs spēlētājs, kurš padara savu komandu labāku – ne tikai ar spēli laukumā, bet arī ar savu klātbūtni ārpus tā, piemēram, uzlabojot mikroklimatu ģērbtuvēs. Spēcīgas organizācijas, kā, manuprāt, Goldensteitas ''Warriors'', meklē šādas personības – čempiontitulu komandās vienmēr ir viens vai divi veterāni, kuri varbūt mazāk spēlē, ar mazākām lomām, bet spēj tās pieņemt un padarīt apkārtējo vidi spēcīgāku.''

Turpinot par Porziņģi ārpus laukuma, Visockis-Rubenis īpaši izceļ basketbolista raksturu un attieksmi, uzsverot veiksmīgo sadarbību kopā.

''Es vienmēr, kad stāstu cilvēkiem par Kristapu, pirmais, ko saku – cieņpilnāku cilvēku grūti nosaukt, it īpaši attiecībā pret saviem treneriem un vidi. Tas ir tas, kas viņu raksturo, un, protams, es nevaru stāstīt par viņa dzīvi ārpus laukuma, tas jājautā viņam pašam, bet tas, ar ko es esmu saskāries, ir bijis brīnišķīgs.''

''Agrāk es viņu saucu par Spandžbobu, jo viņš vienmēr bija gatavs uzsūkt informāciju – to, ko tu dod, viņš ņem pretī. Nākamajā treniņā tu jūti, ka viņš to ir paņēmis, nav to jāatkārto, un redzi, ka viņš to sāk izmantot spēlē. Tā cieņpilnā attieksme vienmēr izpaudās arī laukumā – piemēram, treniņu spēlēs viņš nekad nepagriezīsies uz tiesnesi, meklējot sodu. Viņš nekad neko neprasīs, nečīkstēs, vienmēr skatīsies uz sevi un saviem komandasbiedriem. Protams, gadi iet, viņa spēles stils ir mainījies, viņš ir nobriedis, bet vienmēr ir patīkami būt viņa kompānijā.''