Kambala: "Varbūt Bagatskis neprot mani izmantot?"

-Sezonu sāki Bulgārijā, turpināji Turcijā, bet pabeidzi Irānā. Kāds Irānā ir līmenis, salīdzinot ar Bulgāriju?
-Irāna ar Bulgāriju ir aptuveni vienā līmenī. Pirms sezonas palaidu garām pāris labus darba piedāvājumus, tāpēc izvēlējos Bulgāriju, taču ātri sapratu, ka tur līmenis ir zems. Pēc tam parādījās iespēja spēlēt Turcijā, ko arī izmantoju, parādot cilvēkiem, ka joprojām māku spēlēt. Irānā pavadīju tikai 20 dienas. Tur piedāvāja labu atalgojumu, tāpēc piekritu. Tas savā ziņā bija kā apmaksāts ceļojums. Gribēju redzēt kā cilvēki tur dzīvo, bet uzvara čempionātā bija kā patīkams bonuss.

-Nesen izteicies, ka visi trīs klubi joprojām nav norēķinājušies. Kāda šobrīd ir situācija – viss atrisinājies?
-Irānā ar mani tagad jau ir norēķinājušies, Turcijā palikusi maza astīte, bet Bulgārijā lielāka – viņi visu laiku sola, ka maksās, bet tas nenotiek. Tiesāties? Paskatīsimies... Jācer, ka solījumus tomēr pildīs.

-Vai esi apmierināts ar individuālajiem rādītājiem un komandu sasniegto?
-Labi nospēlēju Turcijā un uzskatu, ka līmeņa ziņā esmu ticis uz augšu. Turcijā biju otrais rezultatīvākais spēlētājs, komandu izdevās noturēt augstākajā līgā. Komandas spēli tur bija grūti noķert, jo spēlētāji bieži mainījās, labāka piedāvājuma dēļ klubu pameta Džeralds Fičs, ar kuru varējām labi saspēlēties. Domāju, ka bez manis komanda būtu izkritusi...

-Pastāsti vairāk par Irānas pieredzi. Cik un kā tur viss atšķiras, salīdzinot ar citām līgām?
-Irānā viss bija ļoti augstā līmenī, biju patīkami pārsteigts. Viss bija kārtībā – sākot ar ekipējumu, beidzot ar citām lietām – piemēram uz turnīru Filipīnās lidojām nevis parastajā, bet biznesa klasē. Pats basketbols gan bija zemākā līmenī [nekā daudzviet Eiropā], taču jebkurā gadījumā tas bija interesants piedzīvojums.

-Kāda attieksme pret viesspēlētājiem bija šajā musulmaņu valstī?
-Uzņēma ļoti labi. Cilvēki ir vieni no laipnākajiem, kādus esmu saticis – ļoti izpalīdzīgi, atsaucīgi un draudzīgi. Tur bija ļoti laba atmosfēra. Cilvēku dēļ jutos tur ļoti labi.

-Cik liela Irānā ir skatītāju interese par basketbolu?
-Kad spēlējām pusfinālā un finālā, zāle bija pilna. Finālā vajadzēja gaidīt, kamēr skatītāji nomierināsies [pēc spēles], lai mēs varētu tikt ārā no zāles. Mājas spēļu zālē varēja ietilpt aptuveni kādi 3-4 tūkstoši skatītāju, izbraukumā [zāles] bija nedaudz mazākas.

-Par Latvijas izlasi. Vai galvenā trenera Ainara Bagatska lēmums neiekļaut kandidātu sarakstā tevi pārsteidza? Pirms tam par to runājāt?
-Ar Aināru mums ir interesantas attiecības. Kā draugiem tās ir labas, bet basketbolā mazliet citādākas. Nekādu sarunu mums īsti nebija, bet to, ka neesmu iekļauts sastāvā, uzzināju no rakstiem internetā.

-Pašam bija vēlme spēlēt valstsvienībā?
-Biju gatavs to nopietni apsvērt. Ja Latvijas labākie basketbolisti būtu sastāvā, tad arī es būtu gatavs spēlēt. Mums ir spēlētāji, kas spēlē Eirolīgā un pat netiek aicināti. Ir spēlētājs, kas spēlē Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) un negrib pārstāvēt izlasi. Tas nozīmē, ka Latvijas Basketbola savienības vadība un treneri kaut ko nedara pareizi. Tur ir problēma un diezgan liela. Jebkurā gadījumā spēlēt izlasē ir liels gods.

-Bagatskis sacīja, ka pērn sākts veidot pavisam jaunu izlases modeli un, cik noprotams, tevi tajā neredz. Arī tāpēc, ka nav atbilstošā stilā spēlējošu partneru...
-Tā varētu būt interesanta atmazka (iesmejas). Ja spēlētājs spēlē labā līmenī un pierāda sevi labā līgā, tad kur ir problēma? Lai cilvēki to saprot, kā grib. Varbūt [treneris] neprot izmantot?

-Tu jau minēji par spēlētājiem, kas netiek aicināti vai negrib spēlēt. Neaicinātais Eirolīgas spēlētājs mums ir Kristaps Valters, kuram ir diskvalifikācija, turklāt viņš pats atzinis, ka izlasē nevēlas spēlēt...
-Jā, esmu arī pats ar Kristapu runājis, viņš teica, ka pat, ja nebūtu diskvalifikācijas, viņš nespēlētu. Jau agrāk minēju, ka tās diskvalifikācijas bija diezgan muļķīgas, jo tika iedotas bez konkrēta skaidrojuma, turklāt pēc čempionāta [nevis laicīgi]. Redz, viņi neuzvarēja un tagad būs sankcijas. Tie, kas tās sankcijas deva, bija tie paši, kas savulaik, spēlējot valstsvienībā ar mani, uzvedās tāpat [kā diskvalificētie]. Izlases treneri vai savienības darbinieki, kas agrāk bijuši izlases spēlētāji, uzvedušies tāpat, bet tagad var stāstīt ko grib, citus diskvalificēt un rādīt ar pirkstiem.

-Vai savu pēdējo spēli izlasē esi jau aizvadījis vai tomēr pieļauj iespēju valstsvienībā vēl uzspēlēt?
- Nezinu, pašreiz šis jautājums nav aktuāls. Pats zini, ko nozīmē "nekad". Nekad nesaki nekad...

-Kā tavuprāt Ainara Bagatska veidotajai izlasei varētu veikties Eiropas čempionātā?
-Protams, sekošu līdzi izlases spēlēm. Nezinu, kāda ir ideja šiem treneriem, jo es un vēl vairāki citi spēlētāji nav sastāvā. Tā ar jauna komanda ar jauniem spēlētājiem, tāpēc man grūti pateikt, kādas tai ir izredzes. Skatīsimies un jutīsim līdzi.

-Droši vien sekoji arī sieviešu un U-19 čempionātiem. Kādi secinājumi?
-Ir sajūta, ka Latvijā, kā vienmēr, apsmej savu komandu, jo tā slikti spēlē. Pats klātienē spēles neredzēju, nevaru vērtēt sniegumu, taču komentāros varēja just "latviešu pateicību" saviem basketbolistiem. Vairāk tas attiecas tieši uz U-19 izlasi.

-Nesen parakstīji līgumu ar "Turk Telekom". Vai ir jau kaut kāda vīzija par komandas mērķiem, sastāvu un tavu lomu tajā?
-Mana loma komandā būs tāda, kā vienmēr. Par mērķiem vēl nezinu, jo neesmu par to runājis ar komandas vadību un treneriem. Nezinu, kādi Turcijas spēlētāji ir komandā, taču tikko tika parakstīts līgums ar Maiklu Raitu un kādu saspēles vadītāju (Dariusu Vašingtonu). Domāju, ka komanda nostartēs labāk nekā pērn. NBA lokauta sakarā Turcijā būs arī labāka līmeņa spēlētāji, tāpēc būs interesanti. Arī pats nopietni gatavojos sezonai, fizisko sagatavotību uzlaboju pie trenera Marka Filipī, kas bija mans fiziskās sagatavotības treneris universitātes laikos un tad, kad biju boksā.

-Cik liela interese par tevi pēc aizvadītās sezonas bija citiem klubiem?
-(smejas) Svarīgi, kādas ir manas intereses. Es gribēju palikt Turcijā un tikt laba līmeņa komandā. "Turk Telekom" uzreiz pēc sezonas piedāvāja sadarboties, tāpēc nemēģinājām vilkt laiku un meklējām kompromisu, lai parakstītu līgumu. Citi piedāvājumi? Kā jau teicu, gribēju palikt Turcijā, tāpēc laicīgi tika strādāts pie tā, lai es nonāktu "Turk Telekom", jo es gribēju spēlēt tur un to gribēja arī klubs. Tagad trenējos individuāli, komanda kopā sanāks droši vien kaut kad augusta vidū.

-Noslēdzot interviju pievērsīsimies tavai otrai sirdslietai boksam. Kādreiz boksa cimdus vēl uzvelc?
-Jā, uz boksa zāli ik pa laikam aizeju, taču nedarbojos tur nopietnā līmenī.

-Šobrīd ir informācija, ka Lasvegasā varētu cīnīties perspektīvais smagsvars Mairis Briedis. Vai arī tu veicini to, lai Mairis varētu cīnīties tur?
-Man ir zvanījis viņa menedžeris, mēs esam par to runājuši. Viņa parādīšanās Lasvegasā ir iespējama, bet pagaidām, cik saprotu, viss vēl ir apspriešanas stadijā. Esmu gatavs palīdzēt jebkurā veidā, ja vien Mairim un viņa komandai ir vēlēšanās cīnīties Lasvegasā.