Ainars Bagatskis: "Eirokausos "Enisey" var tikt tālu"

Tādas situācijas apraksts sākas ar burtu "p"
Sarunā ar žurnālistu Antonu Jastržembski latviešu treneris (regulārās sezonas bilance 3-6, EuroChallenge 2-1 un otrā vieta E grupā, Superlīgā 1-5 un astotā vieta) dalās iespaidos par pirmajiem mēnešiem Krasnojarskas komandā un sniedz ieskatu jaunatnes basketbola vērtējumā. Bagatskis neslēpj, ka amerikāņu pieeja jaunatnes basketbolā viņam ir simpātiskāka.

„Manuprāt, jaunatnes audzināšanas problēmas ir gan Lietuvā, gan Latvijā, un, noteikti, Krievijā, lai gan šeit vēl neesmu iepazinies ar vietējo specifiku. Esmu samērā daudz sazinājies ar amerikāņiem, braucis uz ASV, apmeklējis seminārus un strādājis par treneri universitātē. Man tur teica: komandā ir 10 spēlētāju un jārēķinās ar visiem, tikai ņemot to vērā, stiprākajiem spēle jāpabeidz. Taču bērnu sportā nevar pieļaut, ka spēlētu tikai četri pieci, bet pārējie mātu ar dvieļiem. Tā bērnā var nogalināt interesi par basketbolu.”

„Bieži rezultāta dēļ treneri liek uzsvaru uz vienu diviem basketbolistiem, bet pārējie, teiksim tā, vainīgi, ka komanda zaudē. Sistēma radījusi stāvokli, ka visiem vajadzīgs rezultāts un uzreiz. Nu, kā var prasīt rezultātu no divpadsmitgadīga bērna? Tāpēc, ka tas ietekmē sporta skolas vietu rangā, pēc kura notiek valsts līdzekļu piešķiršana. Uzreiz nenotiek nekas, sagatavošanai nepieciešami divi trīs gadi, bet treneri ir apstākļos, kad vajadzīgs tūlītējs rezultāts. Tāpēc viņš liek akcentu uz tiem, kuri to darīs, bet pārējos neievēro. Manuprāt, tādas situācijas apraksts sākas ar burtu „p” un beidzas ar „c”. Jaunajam spēlētājam jāaug plānveidīgi. Ir gadījumi, kad basketbolists iegūst vietu pamatsastāvā, apejot otro komandu. Protams, tas ir labi, bet izskatās, ka skolēns no ceturtās klases pārgājis uz, teiksim, septīto, kas atsauksies nākotnē.”

„Kad atbraucu uz Krasnojarsku, izteicu vēlēšanos sastāvā iesaistīt divus jaunos. Uzskatu, ka basketbolistiem 21-22 gadu vecumā jākļūst par pilnvērtīgiem spēlētājiem. Ir sešpadsmitgadīgs puisis Pjotrs Šapovalovs, „Enisey” jauniešu komandas spēlētājs, kuram, manuprāt, pēc gada jābūt pirmajā devītniekā, neatkarīgi no trenera un sastāva. Viņam jāiziet jaunā kaujinieka kurss, jāsaņem zilumi, lai nebaidītos pēc tam. Vienlaikus nevar spēlētāju aiz ausīm vilkt sastāvā par to, ka viņš ir skaists, labs un vietējais, viņam jābūt talantīgam. Otrs, darba spējas, dažkārt darba spējīgie panāk vairāk nekā talantīgie. Te daudz atkarīgs no trenera. Uzskatu, ka nevar iepriekš noteikt jaunā spēlētāja pozīciju, balstoties uz auguma centimetriem. Jo vairāk tāpēc, ka mūsdienu basketbolā augstu vērtē universālus spēlētājus, kuri var spēlēt iespējami vairāk pozīcijās.”

„ASV, piemēram, no visiem studentu līgas spēlētājiem tikai 4% paliek profesionālajā sportā. Agrāk runāja, ja tikai viens sporta skolas audzēknis kļuva par spēlētāju virs vidējā līmeņa, tas ir labi. Ņemsim „Žalgiri”, kur divu gadu laikā spēja izaudzināt trīs spēlētājus. Aiz „Žalgira” ir Arvīda Saboņa sporta skola, kurā trenējas 800 bērnu. Valstī pat ir paruna: tēvs tikai tad pārstās sūtīt dēlu uz basketbola skolu, ja viņu tur neņems piektajā reizē. Līdzīgas skolas cenšas izveidot Spānijā un Čehijā. Ja tādu mērķi noteiks Krasnojarskā, pēc četriem gadiem te būs seši pilnvērtīgi savējie spēlētāji.”

„Sportā nav viena iemesla notiekošajam. Sezonas sākumā nespēlējām slikti, neaizmirstiet, ka tikāmies ar nopietniem pretiniekiem no Superlīgas, kur spēle fizisku basketbolu. Gatavojāies ar vienu sastāvu, bet pirms sezonas sākuma bija daudz savainojumu. Palikām bez centriem, komanda spēlēja labi, bet vienmēr kaut kā pietrūka. Un pirmajās spēlēs mums pietrūka spēlētāju, kuri spēj cementēt aizsardzību – Denisa Beļajeva un Kaspara Kambalas. Viņu gūto punktu elementāri trūka uzbrukumā. Nepaveicās spēlēs ar CSKA un „Unics”. Tagad jau sākam uztaustīt spēli, pats galvenais, spēlētāji komandā sadalījuši lomas. Tas ir ļoti svarīgs process, parasti klubi atrod savu spēli pēc četru piecu mēnešu kopēja darba.”

Kambala un Čalmerss ir komandas līderi
„Uzvara Sanktpēterburgā tika izcīnīta ar gribu, pat izmocīta. Pēc tam tikāmies ar rumāņu klubu, kuram bija pārsvars. Mums tā bija trešā spēle sešu dienu laikā, spēlētāji bija iztukšoti pēc spēles ar „Spartak”, bija liels spēku patēriņš, gari pārbraucieni. Taču bija vajadzīga uzvara. Pirms izbraukuma uz Doņecku mums bija laiks atpūsties, nomierināties. Un tur parādījām labu komandas spēli, plus Kambalas un Čalmersa aktivitātes. Viņi apliecināja līderu dotības un vilka visus aiz sevis. Šķita, ka viss nokārtojies, bet dažādu iemeslu dēļ spēlē ar Lježu mēs zaudējām. Zaudējām astoņu kļūdu dēļ ceturtajā ceturtdaļā. Turklāt lielāko daļu spēļu esam aizvadījuši viesos. Regulārie izbraucieni atņem daudz fiziskā spēka. Pirmajā Superlīgas aplī mājās spēlējam tikai divas reizes, pārējie ir izbraukumā. ”

„Komanda nav sasniegusi spēju maksimumu. Pirms spēles ar Doņecku Kambala aizvadīja tikai četrus treniņus. Viņš parādīja visiem, kā var ātri atjaunoties pēc operācijas un gandrīz bez komandas treniņiem sagatavoties atbildīgai spēlei. Taču tas ir izņēmums. Man svarīgi, lai komanda sāktu spēlēt stabili, bez kritumiem, savā līmenī. Mūsu komanda nav sevišķi jauna, tāpēc tiem, kuri laukumā pavada 20-25 minūtes, vajag vairāk laika atjaunoties. Šajā gadījumā stabilitāti var sasniegt tikai ar pastiprinātu trenēšanos un profesionālu attieksmi."

"Šogad kluba vadība likusi akcentu uz krievu spēlētājiem, bet ārzemniekiem jābūt līderiem savās pozīcijās. Citās komandās, izņemot Maskavas „Dinamo”, ir daudz leģionāru. Taču man pirmajā vietā ir nevis tautība, bet basketbolista kvalitāte. Par konkrētām vietām turnīros runāt nevēlos. Krievijas līgā ir CSKA, „Khimki”, „Unics”, pēc tam visi pārējie. Vēl neesam aizvadījuši vairumu mājas spēļu, arī „Spartak” var sagādāt pārsteigumus. Ar pašreizējo sastāvu, esmu pārliecināts, varam izpildīt visus kluba vadības uzdevumus."

"Eiropas Izaicinājuma kausā mums ir viena no stiprākajām grupām, nav autsaideru. Citur ir viens divi spēcīgi klubi, mums četri. Pretinieki ir nacionālo čempionātu līderi, Beļģijas klubā ir astoņi viesspēlētāji, Doņeckā deviņi, rumāņiem seši. Taču pat tādos apstākļos teicu puišiem, ka izkļūsim no grupas. Varam eirokausos nokļūt ļoti tālu.”

Svētdien komandas sastāvā atgriezās Kaspars Kambala, kopā ar vienību no Maskavas izlidojot uz Rumāniju, kur šovakar paredzēta spēle Ploješti. Sestdien "Enisey" spēlēs Samarā un pēc šīs sacensības spēlētāji dosies brīvdienās.

Izmantotie resursi:
newslab.ru