Porziņģis: "Gribu atgūt pārliecību"

Kā tad īsti bija ar līguma laušanu – iniciatīva no kluba puses, no tevis vai abpusēji?
Sadarbību vēlējās pārtraukt gan viņi, gan es, protams. Tas jau bija kādu laiku, bet tad beidzot tas notika oficiāli. Diezgan ilgi atpakaļ jau tika paziņots man un manam aģentam, ka jāmeklē jauns klubs. Tas arī tika darīts, bet es netaisījos braukt nekur projām, kamēr nav cita varianta. Ja viņi mani atlaiž, viņiem man jāmaksā kompensācija, ko viņi šajā gadījumā arī izdarīja.

Kādi bija iemesli?
Nezinu, tā ir viņu darīšana, bet viņi vienkārši pateica, ka es vairāk nespēlēšu. Katrā ziņā tik sliktā organizācijā vēl nekad nebiju bijis. Vienkārši unikāli amerikāņu spēlētāji. Basketbols ir mans sapņu darbs un, ja man tas nesagādā nekādu prieku, tad kaut kas nav kārtībā. Un, ja astoņi cilvēki no komandas grib braukt prom, un tie visi ir itāļi un es, tad arī kaut kas nav kārtībā. Treneris nevarēja atvērt acis.

Amerikāņi paši par sevi, ja?
Nu, viņi te bija abi divi kopā un ļoti īpaši. Tik īpašus vēl nebiju redzējis.

Kādas attiecības ar treneri?
It kā normālas, nekādu lielu konfliktu nebija. Vienkārši es izrādīju neapmierinātību ar to, kā amerikāņi spēlē, atņemot visiem pārējiem kaut kādu iespēju darīt kaut ko un uzvarēt spēles. Jo nevar izcīnīt uzvaras spēlēs, ja divi spēlē un pārējie stāv uz vietas.

Pats joprojām esi Itālijā (saruna notika otrdien – A.S.), tātad meklē citu klubu tur?
Īsti nezinu. Man te vienkārši jāpagaida, jāparaksta daži dokumenti un tad jau braukšu vai nu mājās vai, ja būs cits klubs jau, tad uz turieni. Šinī brīdī nav pilnīgi nekādas nojausmas par nākamo darba vietu.

Pirms sezonas itāļu mediji rakstīja, ka par tevi ir liela interese Eiropā un Itālijā. Kāpēc izvēlējies tieši "Enel" variantu?
Nu, lielā mērā tāpēc, ka viņi domāja, ka būšu pietiekami svarīgs spēlētājs komandai un arī atalgojums bija diezgan augsts. Domāju, ka pa otro līgu es tomēr būtu spēlējis, bet tā kā viņi bija nokomplektējuši komandu – tas bija kaut kas izcils... Klubs pirmo gadu spēlē otrajā līgā, un, iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc tā sanāca. Komanda, kas nāk augšā no zemākas līgas, noteikti ir ar ļoti labu mikroklimatu, jo komandā, kas ir uzvarējusi, nevar būt kopā cilvēki, kas necieš viens otru. Tā nekad nav. Komandai ir lieli mērķi – komanda ar laiku grib uzvarēt arī otrajā līgā. Nu, un tagad ienāk divi cilvēki no malas iekšā, un sanāk, ka viens puvis ābols sabojā pārējos.

Nebaidies, ka šobrīd dīkstāve varētu ieilgt?
Protams, ka es pieļauju tādu iespēju. Bet jādara tas, kas man jādara. Ja es nevaru priecāties par to, ko es daru šeit, tad man ir jābrauc projām, jo to nevar izturēt. Nekādas citas iespēja jau nav. Pagaidām viens pats te skrienu un, kamēr komanda nav zālē, tad es pa dienas vidu tur trenējos viens pats.

Esi spēlējis arī pret Troju Ostleru. Kā tev šķiet – noderētu tāds Latvijas izlasei?
Protams, ka varētu, ja gribētu. Pret mums viņš ļoti labi nospēlēja, viņš ir garš, atlētisks, pietiekami kustīgs spēlētājs ar metienu – tādu nav daudz. Tiesa, nākamo spēli pēc tam viņš uzmeta divus no 17, tā kā nu... Bet pret mums viņš nospēlēja ļoti labi.

Pašam vasarā pie Trajkoviča izdevās patrenēties diezgan neilgi. Kāpēc neizdevās noturēties ilgāk un kādi iespaidi par Trajkoviču?
Es nezinu. Tas, ka es tiku atskaitīts, tas jau skaidrs, vienkārši neiederējos viņa sistēmā. Par pašu treneri nemāku īsti neko teikt. Viņš ir darbaholiķis. Katrā ziņā džekiem, kuri spēlē izlasē ir jādara viņu darbs, bet kaut kādā mērā ir arī jāpriecājas par to, ko viņi dara, vēl jo vairāk tas tomēr ir bez samaksas. Ja tā nav naudas lieta, tad līdz ar to prieks ir jāgūst no procesa, bet pie Trajkoviča šaubos, vai kādam bija prieks. Esmu dzirdējis maz ko labu no tā, ko viņš darījis, bet es uz to visu no malas skatos, jo esmu izlasē tikai pirmos gadus un nezinu, kā tur ir bijis pirms tam visu laiku. Tāpēc nevaru arī līdz galam pateikt...

Tagad izlase jaunu treneri meklē. Ko vajadzētu ņemt vērā no iepriekšējo treneru kļūdām?
Domāju, ka Latvijas izlasei ir talantīgi spēlētāji, normāla līmeņa basketbolisti un, domāju, ka, ja no viņiem komandas ziņā paņem labāko, kas ir, tad Latvijas izlase var izskatīties diezgan labi, nevis tā kā atlases ciklā. Lai gan tika tālāk uz Eiropas čempionātu, tā spēle nebija skatāma.

Ja aicinās uz izlasi, esi gatavs atkal cīnīties par vietu?
Es domāju, ka jā, lai gan tā par simts procentiem nezinu. Nezinu, ko darīšu vasarā. Tagad, piemēram, ir situācija, ka man nav darba, un nezinu, kā tas viss atrisināsies un kas būs vasarā. Līgums pirms izlases nav noteikti, es par to tā sevišķi nedomāju. Pirmkārt gribu tagad uzspēlēt un atgūt pārliecību, ka esmu spējīgs kaut ko izdarīt uz laukuma. Pēc tiem mēnešiem, ko esmu te pavadījis, radusies tāda jocīga izjūta.

Itālijā pēdējos gados padaudz latvieši uzspēlējuši Itāļiem ir radies kāds iespaids par latviešu spēlētājiem?
Domāju, ka nē. Katrs spēlētājs ir diezgan atšķirīgs. Janičenoks, Blūms un Valters – visi viņi kaut kādā mērā ir atšķirīgi, kaut vai spēles stilā.

Kur labāka pica – Itālijā vai Latvijā?
Pica? (smejas) Droši vien jau, ka Itālijā. Jā, noteikti labāka Itālijā.