Blūms: "Iekšēji vēl jutu, ka saņemšu piedāvājumu no ārzemēm"

"Iespējams, šī man ir pēdējā sezona, lai gan varbūt būs vēl viena, ko es šobrīd nezinu. Šogad bija dilemma - spēlēt vai beigt. Iekšēji vēl jutu, ka saņemšu piedāvājumu no ārzemēm," atklāj Blūms. "Ceru, ka čempionāts notiks un situācija pasaulē uzlabosies. Komanda arī nav līdz galam nokomplektēta. Nepieciešami divi vai trīs garie, bet mazo spēlētāju pietiek."

"Viņi meklēja pieredzējušu spēlētāju, kurš var nospēlēt 10-15 minūtes un ir piemērs jaunajiem. Visa Eiropa zina manu darba ētiku. Domāju, ka nākšu no soliņa, ko pēdējos gados esmu darījis. Spēlēšu kādas 10-15 minūtes, varbūt kādā spēlē, kur labi aizies, vairāk. Zinu savu lomu, ko centīšos izpildīt. Šobrīd vēlos izbaudīt basketbolu un Itāliju, ja tas būs iespējams."

"Mani kaut kas dīdīja, ka ir jāpieņem šis piedāvājums, lai gan bija arī labs piedāvājums strādāt "VEF Rīga" sistēmā, bet ne jau kā spēlētājam. Tomēr galvā vēl nebiju beidzis savu spēlētāja karjeru. Nāca šis piedāvājums, nopietni izrunājos ar ģimeni, un atbraucām dzīvot vismaz vienu gadu Itālijā," vēlmi turpināt spēlēt basketbolu pauž Blūms. Viņš arī sacīja, ka Latvijā vienīgais klubs, kurš piedāvāja līgumu, bija Saldus "Kailie Brieži", kur spēlē brālis Arvis Blūms. Komanda regulāri piedalās veterānu turnīros visā Baltijā.

"Mājās nosēdēju no marta līdz augustam. Visu laiku trenējos, bet smējos, ka īsti nezinu, kam gatavojos. Zināju, ka Latvijā kā spēlētājs karjeru neturpināšu. Teicu aģentam, lai kaut ko meklē. Zināju, Eiropā ir grūti atrast līgumu un konkurence ir milzīga. Biju nedaudz pārsteigts, ka saņēmu šo piedāvājumu, bet nevar teikt, ka tas bija nepelnīti. Ar savu karjeru esmu pierādījis, ka arī 38 gados var parakstīt līgumu un spēlēt spēcīgā līgā."

"Visu laiku kaut ko daru. Vasarā nodarbojos ar apmēram desmit sporta veidiem, attīstu visu ķermeni un cenšos dzīvot normālu dzīvi. Ja ballējos, tad prātīgi. Ja dzeru - arī prātīgi. Galvenais būt profesionālim. Mans dzīves moto - katru dienu censties kaut ko izdarīt, lai kāds par mani nepaliktu labāks. Katru dienu jānotrenējas, lai sirds būtu mierīga. Citādāk, ja to neizdaru, liekas, ka kāds cits kļūs par mani labāks. Vienmēr uzmanu savu organismu. Trīs četras reizes gadā veicu asins analīzes. Sekoju līdzi sporta ārstu padomiem," ilgās karjeras iemeslus nosauc Blūms.

""Reggio" mani salīdzina ar lietuvieti Rimantu Kaukēnu. Viņš arī šeit spēlēja un karjeru beidza 39 gados. Kaukēnam bija laba darba ētika, un klubs meklēja līdzīgu spēlētāju. Ja citi redz, ka 38 gadus vecs džeks treniņos skrien un met labāk, tad jaunajiem rodas papildu motivācija trenēties un censties būt labākiem kā man."

"Man patīk Itālijas ātrais basketbols. Šeit vairāk ir tāda kā individuālā spēle. Nav tāds konstants basketbols kā ACB līgā Spānijā, bet ir dota lielāka brīvība, ka var uzmest arī kādu trakāku tālmetienu. Vēl patīk itāļu dzīvesstils, ēdiens un pilsētas. Katrā valstī, kur spēlēju, cenšos apskatīt labākās vietas, piemēram, svētdien braukšu pie māsīcas, kas dzīvo 25 kilometru attālumā, uz Modēnu," lietas, kas viņam patīk Itālijas basketbolā un valstī nosauc Blūms.

"Reggio Emilia" iepriekš spēlējuši arī latviešu basketbolisti Ojārs Siliņš un Artūrs Strautiņš, ar kuriem pirms līguma parakstīšanas aprunājies Blūms. "Pirms braucu izrunājos ar abiem. Viņi teica tikai to labāko par klubu. Aprunājos arī ar citiem bijušajiem kluba spēlētājiem, piemēram, Džuzepi Poetu, Itālijas izlases saspēles vadītāju, kurš pagājušogad šeit spēlēja. Aizgāju vakariņās, un viņš teica, ka šī laba organizācija un "play-off" komanda. Arī kluba vietējie spēlētāji izsakās labi gan par Artūru, gan Ojāru, kuru vispār dievina, jo ir labsirdīgākais čalis. Artūrs arī malacis, ka spēlēja jaunatnes līgās un tagad Itālijā skaitās vietējais spēlētājs. Labas atsauksmes ir gan par latviešiem, gan lietuviešiem - Kaukēnu un brāļiem Darjušu un Kšištofu Lavrinovičiem."