Pasečņiks par dzīvi Spānijas pastarītē, izlasi un interesi no NBA

Šosezon ACB čempionātā Pasečņiks 17 spēlēs vidēji atzīmējies ar 11,5 punktiem un 4,4 atlēkušajām bumbām. Viņa un vēl viena latvieša Daira Bertāna pārstāvētajai Seviljas “Real Betis” sezona ir pagalam nesekmīga, jo, ņemot vērā šī brīža situāciju, par sasniegumu varētu uzskatīt vietas saglabāšanu augstākajā līgā. Komanda ar nieka sešām uzvarām 26 mačos ir pēdējā 18 vienību konkurencē, taču drošā zona, kas pasargās no izkrišanas, ir vien divu panākumu attālumā. Līdz čempionāta beigām vēl atlikušas astoņas spēles.

Individuāli Pasečņikam sezona bijusi pietiekami sekmīga, un iepriekšējā spēlē pret “Murcia” viņš sakrāja 21 punktu, kas bija viņa otrais rezultatīvākais mačs šosezon. “Nekad neesmu spiedis uz statistiku. Ir spēles, kad punktu iekrīt vairāk, un ir, kad mazāk. Cenšos darīt visu, lai komanda uzvar. Šobrīd mums situācija nav diez ko laba. Nepārtraukti esam vienu divu uzvaru attālumā no drošās zonas. Visu laiku nedaudz pietrūkst un šķiet, ka tūlīt, tūlīt būsim ārā no šīm pozīcijām, un komanda arī sāk spēlēt labāk, bet tad vienmēr kaut kas notiek – kāds notraumējas, saslimst, vēl kaut kas…” sarunā ar portālu Sportacentrs.com atzīst Pasečņiks.

“Visu laiku cīnāmies, taču mums nesanāk tikt ārā. Par savu statistiku nedomāju. Gribu, lai komanda uzvar. Nevaru iedomāties situāciju, ka, man aizbraucot prom, tā izkrīt uz zemāku līgu. Tas man šķiet nepieņemami,” uzsver latviešu centrs. “Katru reizi cenšos nospēlēt labi, un, ja tas izdodas, sakrājas arī statistika. Gribu izbaudīt basketbolu, kas arī sanāk, un palīdzēt komandai. Protams, ar tik daudz zaudējumiem basketbolu izbaudīt pilnībā tāpat nav iespējams.”

Pasečņiks neslēpj – situāciju dīvaināku padara fakts, ka “Real Betis” jau nemaz nespēlējot tik slikti, lai atrastos ACB tabulas pašā apakšā. “Ja mēs zaudētu, laukumā izskatītos ļoti slikti un katastrofāli, tas būtu viens. Nenoliedzu, ka tādas spēles mums ir bijušas, bet daudzos mačos esam spēlējuši labi. Vienkārši šad tad atsevišķās epizodēs nav paveicies – uzvaru atdodam pašās beigās, kaut gan cīņa bijusi līdzvērtīga un esam turējušies līdzi.”

”Nedrīkstam padoties”

Komandā atmosfēra neesot tā vienkāršākā. Šobrīd Seviljas vienībai ir sešu zaudējumu sērija – iepriekšējais panākums tika gūts 16. februārī… Tātad bez uzvarām jau teju divi mēneši. Pasečņiks atzīst, ka spēlētājos ik pa laikam uzkrājies pārāk daudz negatīvo emociju, tāpēc tās treniņos brīžam tiek izlaistas ar asu divcīņu palīdzību, kas brīžam ir uz robežas.

“Nedrīkstam tagad padoties. Mums vēl ir laiks visu vērst par labu. To arī centīsimies darīt,” uzsver Pasečņiks. Tā kā “Real Betis” komandai spēles ir vidēji reizi nedēļā, tad pēc zaudējuma dažas dienas jādzīvo ar rūgtuma garšu mutē, jo līdz nākamajai cīņai kāds laiciņš jāgaida. “Un ja vēl atkal zaudē… Tas nav viegli. Vajag uzvaras, lai gūtu pozitīvas emocijas. Tas ik pa laikam izdodas, un, cerams, atlikušajās sešās nedēļās mums būs vēl daudz uzvaru.”

Kaut gan komanda nav tajā patīkamākajā pozīcijā, “Real Betis” kluba vadība uz spēlētājiem spiedienu neuzliekot. Tā vietā cenšoties darīt visu iespējamo no savas puses – pastiprināt sastāvu, sekmīgi aizstāt traumētos spēlētājus.

“Vadība dara visu, lai mēs justos labi un nedomātu par lietām ārpus basketbola. Spiediena vai mēģinājumi mūs par kaut ko sodīt nav bijis. Spānijā tā nav pieņemts,” skaidro Pasečņiks. “Arī fani nāk uz spēlēm un mūs atbalsta. Protams, līdzjutēji nevar būt pilnībā apmierināti, ja viņu komanda ir pēdējā līgā. Tomēr tik un tā viņi nāk un atbalsta, nekādu izteiktu negatīvismu no viņiem nejūtam. Fani redz, ka cīnāmies un cenšamies un ka mums nav vienalga. Ja redzētu, ka kāds spēlētājs negrib šeit atrasties vai ir atbraucis uz Sevilju tikai peļņā, tad gan būtu neapmierināti. Arī pēc spēlēm neesmu saskāries ar negatīvismu – līdzjutēji mūs ārā sagaida, palūdz nofotogrāfēties. Cilvēkiem šeit patīk basketbols.”

Spēlēt Seviljā – pareizā izvēle

Kaut arī zaudējumu ir daudz, Pasečņiks ir priecīgs, ka rudenī pievienojās tieši Seviljas vienībai – tajā viņš atkal izbaudot basketbolu. Ja neskaita dažus mačus NBA Vasaras līgā, viņš nebija spēlējis vairāk nekā desmit mēnešus.

“Ļoti gribēju spēlēt, un šeit es varu to darīt. Varbūt pāris iepriekšējos mačos man bijušas piezīmju problēmas, tāpēc laukumā bija mazāk minūšu, bet tās ir manas likstas. Kopumā esmu ļoti apmierināts, ka esmu Seviljā, un man vēl ir ģimenes pieaugums. Varbūt, pat ja nespēlētu tik daudz, tik un tā būtu priecīgs (smejas). Pievienoties Seviljas klubam noteikti bija pareizā izvēle. Jā, varbūt šī ir zemāka līmeņa komanda, taču tajā varu atgūt basketbola spēles sajūtu. Nespēlējot tik ilgi, ir grūti dzīvot bez tā visa,” norāda centrs.

“Basketbola ziņā man bija nepieciešams neliels ieskriešanās laiks. Kad pievienojos komandai, nebiju spēlējis gandrīz gadu. Labi, uzspēlēju NBA Vasaras līgā, bet kopumā biju izlaidis ļoti daudz. Tāpēc Sevilja bija tieši tas, kas vajadzīgs. Bijām bērna gaidībās, tāpēc bija jāatrod jaunais klubs, lai laicīgi varētu atrast ārstu un vietu, kur dzemdēt. To nevar izdomāt divas nedēļas pirms dzemdībām, tas jādara laicīgi,” skaidro Pasečņiks, kurš jau apradis ar tēva lomu, un tā dzīvei piešķir uzreiz citādāku nozīmi.

Ģimenes pieauguma dēļ Pasečņiks februārī nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei Pasaules kausa kvalifikācijas cīņās pret Beļģiju, ko mūsējiem izdevās uzvarēt un iegūt ceļazīmi uz nākamo atlases kārtu. Meita viņam dzima februāra sākumā, un basketbolists ir priecīgs, ka atvase sagaidīta tieši Seviljā.

“Šī pilsēta patika jau no pirmās dienas,” apmierināts ir Latvijas basketbolists. “Turklāt komandas dakteres vīrs ir labākais dzemdību pieņēmējs Seviljā. Arī attieksme pret mums bija kā pret savējiem, ne ārzemniekiem. Ļoti pretimnākoši un par mums parūpējās ļoti labi.” Pasečņiks arī pauž prieku par šī brīža komandas grafiku, jo, ņemot vērā, ka spēles vidēji ir tikai vienreiz nedēļā un izbraukumi nav tāli, viņš ar ģimeni var pavadīt diezgan daudz laika.

Vasaras plāns – izlase

Runājot par plāniem pēc šīs sezonas, Pasečņiks uzreiz nosauc nodomu spēlēt Latvijas izlasē, kam jūnija un jūlija mijā pret Serbiju un Slovākiju jānoslēdz cīņas pirmajā Pasaules kausa kvalifikācijas kārtā. Savukārt pēc tam augustā jau gaidāmas pirmās spēles otrajā – izšķirošajā – atlases kārtā. Teorētiski vasaras spēlēs varētu piedalīties arī NBA un ULEB Eirolīgas spēlētāji, tādējādi komandām pulcējot optimālākos sastāvus.

“Vasaras plāns noteikti ir izlase. Mums ir divi posmi un treniņnometne. Pēc sezonas beigām nedaudz atpūtīšos un atjaunošos, un tad atkal pie trenera Ivo Erdmaņa būs jāsāk atgūt fiziskā forma un jāgatavojas izlasei,” savus plānus ieskicē Pasečņiks. Izlases treniņnometne varētu sākties ap jūnija vidu. “Ļoti ceru, ka izlasē novāksies labākais sastāvs un nevienam nebūs traumu. Varēsim parādīt, kā protam spēlēt.”

Iepriekšējo reizi Pasečņiks izlasē spēlēja pagājušā gada rudenī, kad pret slovākiem un serbiem vidēji laukumā nepavadīja pat desmit minūtes. Viņš nenoliedz, ka šādu lomu neesot bijis viegli pieņemt, taču saprot, ka tobrīd vēl nebija atguvis spēļu praksi, un komandas galvenais treneris Luka Banki izvēlējies vairāk uzticēties tiem, kuri bijuši labākā formā un labāk sapratuši viņa sistēmas.

“Es tomēr nebiju uz nevienu treniņnometni. Kad rudenī aizbraucu uz izlasi, biju Seviljā pavadījis tikai dažas nedēļas. Laikam treneris domāja, ka neesmu līdz galam iespēlējies, tāpēc laukumā biju tik, cik biju,” atzīst Pasečņiks. “Februārī spēles pret Beļģiju bija tīri OK, bet par mūsu sniegumu varēs spriest vasarā, kad pie Banki būsim patrenējušies vairāk. Tās būs 2-3 nedēļas, kad viņam būs iespēja kaut ko salikt laukumā un izveidot sistēmu. Tad varēsim spriest par viņu arī kā treneri, bet pagaidām šķiet, ka ir labi.”

Sezonas laikā bijusi interese no NBA

Latvija nesen ieguva tiesības rīkot 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīru, un Pasečņiks par to pauž lielu prieku. “Tad man būs jau 29 gadi. Tas šobrīd šķiet neticams skaitlis, bet es esmu vēl salīdzinoši svaigs (smejas). Daudziem džekiem, kuri man vēl šķiet jauni, būs jau 35 gadi, tāpēc visiem līdz čempionātam jāsaglabā savi ķermeņi, cik vien labi var. Biju ļoti priecīgs, ka Latvija ieguva tiesības rīkot turnīru. Ar Dairi šo ziņu izlasījām vienlaikus un sapratām, ka viņam vēl jāvelk un jāvelk!”

Pasečņika mērķis joprojām ir atgriezties NBA. Līdz šim viņa pēdējā spēle basketbola Mekā bija 2021. gada 2. janvārī. Kopumā centrs šajā līgā 28 spēlēs vidēji atzīmējies ar 5,6 punktiem un 3,9 atlēkušajām bumbām.

“Plānot nākamo sezonu šobrīd ir nedaudz par ātru. Sākumā labi jāpabeidz šī sezona, bet domās pēc tam. Aģents, protams, strādā, bet tik un tā svarīgākās darbības tiks veiktas vasarā,” Pasečņiks atklāj, ka šīs sezonas laikā par viņu bijusi interese no NBA, taču konkrētu piedāvājumu nav bijis. “Interese bija ne tikai no Ziemeļamerikas, bet arī citiem Eiropas klubiem. Izrunājām ar aģentu, ka vislabākais būtu šo sezonu nospēlēt līdz galam Seviļā un palīdzēt komandai, cik vien varu, un tad no vasaras plānot tālāk.”

“Protams, joprojām skatos NBA virzienā. To teicu jau pirms šīs sezonas un tāpat domāju arī šobrīd. Redzēsim, kas notiks vasarā, bet man nebūtu problēmu arī palikt Eiropā. Ja būs kāda iespēja atgriezties NBA, es to izmantošu,” uzsver Pasečņiks.