Freimanis: "Cīņā par vietu sastāvā pat sanāca saķeršanās..."

Vienošanos par jaunu līgumu panācāt tikai pēdējā brīdī. Kāpēc sarunas ievilkās?
- Itāļi savā stilā – visu dara pēdējā dienā, pēdējā brīdī. Bija pāris aizķeršanās, kas būtībā nemaz nebija tik svarīgas. Vienubrīd bija neliela aizķeršanās, bet beigās par visu vienojāmies, un abas puses palika apmierinātas.

Kā pats vērtē pirmos divus mēnešus Montegranaro?
- Ir OK. Domāju, ka labi sevi parādīju. Iespējams, neviens nebija gaidījis, ka tās pāris spēles nospēlēšu tik labi, bet es biju gatavs. Vajadzēja iespēju tikt augsta līmeņa līgā, ko man aģents arī sagādāja. Viņš visu sakārtoja, paldies viņam par šo iespēju. Es to izmantoju, un tā pa īstam tagad viss tikai sāksies - esmu vai neesmu gatavs spēlēt šajā līmenī visu sezonu.

Nav noslēpums, ka Montegranaro klubam ir sarežģīta finansiālā situācija. Kā tas izpaužas ikdienā, ko saka kluba vadība?
- Nav jau tik traki. Pagaidām viss ir normāli, nekādas aizķeršanās [ar algu izmaksām] nav bijušas, viss ir labi. Pat negaidīju, ka tā būs. Jāskatās, kā viss izvērtīsies sezonas turpinājumā. Domāju, ja sāksim ļoti daudz zaudēt, varētu arī sākties problēmas. Ja uzvaru būs vairāk, problēmām vajadzētu būt mazāk.

Ir tā, ka krīze Itālijas basketbolu tā pa īstam skar tikai tagad?
- Ir jau krīze, protams. Bet es nemaz nezinu, kur tās nav. Krievijā varbūt. OK, VEFā nav krīze. Tas ir normāli, ar to jārēķinās, tā tas ir visur.

Divos mēnešos labi sevi parādīji – vai bija drošības izjūta, ka bez kluba nepaliksi, ja neizdotos vienoties ar Montegranaro?
- Nekad neko nevar zināt, mēdz būt dažādi apstākļi un lietas var pavērsties negaidītā virzienā, bet gan jau bez darba nepaliktu. Ja godīgi, kaut kāda interese esot bijusi no vairākām komandām. Tomēr mēs ar aģentu izvēlējāmies šo kā labāko variantu man. Treneris mani šeit grib redzēt sastāvā, varu spēlēt un labāk attīstīties. Aģents nemaz neteica, kādi vēl klubi interesējas, negribēja man piebāzt galvu ar tādām lietām, un tas arī ir pareizi. Kamēr esi vienā vietā, tev jādomā par to, nevis – kā būtu, ja būtu.

Sākotnēji tiki ņemts kā aizstājējs savainotajam amerikānim Zakam Endrjūsam, bet beigās tu esi sastāvā, un viņš jau ir prom...
- Jā, mani paņēma kā aizstājēju. Atbraucu un sākumā vēl īsti nesapratu, kas un kā te jādara. Pēc trīs nedēļām viņš atgriezās pēc savainojuma, un mēs sākām konkurēt treniņos. Vienkārši izēdu viņu ārā no sastāva, izkonkurēju bez variantiem. Vienreiz treniņā pat sakāvāmies, jo nebiju gatavs atdot vietu, ko jau biju izcīnījis. Sanāca saķeršanās, bet viss tika noklusēts, un nekāda informācija neparādījās.

Kādos elementos biji labāks par viņu?
- Uzskatu, ka man bija augstāks basketbola IQ, labāka spēles izpratne. Plus – biju vairāk izsalcis nekā viņš. Tās arī bija divas galvenās lietas. Vienkārši biju nocieties un vairāk gribēju spēlēt.

Klubs nupat parakstīja līgumu ar pieredzējušo Valerio Amorozo, kurš savulaik spēka uzbrucēja pozīcijā spēlējis arī Itālijas izlasē. Vienu esi izkonkurējis, priekšā jau nākamais?
- Protams, nāksies konkurēt. Viss sāksies no jauna, atkal katrā treniņā jācīnās par minūtēm laukumā. Var jau nedaudz just, ka man līdz galam vienmēr neuzticas. It kā esmu rūkijs, pirmo gadu spēlēju šajā līgā. Neviens neko par velti nedos, treniņos jācīnās un jāpelna minūtes, citu variantu nav!

Vakar pret "Angelico Biella" (82:75) sanāca mazāk minūtes (9) nekā iepriekš. Kāpēc tā?
- Jā, spēle man no sākuma īsti neaizgāja, citiem veicās labāk un tā arī baigi nemaz nespēlēju. Bet tas ir normāli, tā tas ir visās komandās. Tam, kuram aiziet spēle, tas spēlē. Pie tam vakar bija svarīgs mačs. Nekas, galva augšā un tikai jāturpina trenēties.

Pēc šīs uzvaras situācija tabulā nedaudz uzlabojusies (13.), iepriekš bijāt pēdējie (16.). Kas, tavuprāt, pietrūkst, lai spēlētu labāk?
- Īpaši nekas nepietrūkst. Mums ir pilnīgi jauna komanda, nepieciešams laiks, lai visi saspēlētos un katrs saprastu savu lomu. Ceru, ka tagad viss aizies labāk. Mums tagad priekšā ļoti grūtas spēles pret visiem līderiem. Zaudējām dažas spēles, ko nevajadzēja zaudēt. Ja būtu spēlējis divās spēlēs, ko nespēlēju, domāju, varētu palīdzēt un vismaz vienu no divām mēs uzvarētu. Jācīnās. Domāju,ka nav tik traki, kā izskatās tabulā.

Tabulā jau arī redzams, ka būtībā viena divas uzvaras šķir apakšgalu no viduča...
- Jā, baigi blīvi, kā jau visās stiprajās līgās. Visas komandas var uzvarēt viena otru, tāpēc katrs mačs ir ļoti svarīgs. Šodien tu vari būt viens no pēdējiem, pēc nedēļas - jau piektajā vietā.

Šobrīd vadībā atrodas Varēze. Vai tas ir pārsteigums tikai tiem, kas Itālijas basketam seko pastarpināti, vai arī pašiem itāliešiem?
- Nezinu, vai pārsteigums, bet jā, viņiem bija pilnīgi visas uzvaras šosezon, skaitot arī pārbaudes mačus (19), bet šonedēļ beidzot pirmo reizi zaudēja. Tagad mēs brauksim pie viņiem, tā kā – lai uzmanās! Rītdien sāksim gatavoties.

Spēlējāt arī pret Ojāra Siliņa "Trenkwalder Reggio Emilia". Kāda izskatās viņu komanda?
- Laba, tiešām laba. Domāju, tajā brīdī viņi bija karsti, uzvarējuši vairākas spēles pēc kārtas. Nebiju domājis, ka viņi spēlēs tik labi, bet tiešām – visi kā viens, kā komanda. Izskatās, ka Ojārs arī labi iekārtojies. Viņš vēl ir jauns, izcīnīs savu vietu! Zini, es tā aizdomājos – divi džeki, kas pirms vairākiem gadiem viens pret otru spēlēja Mateja līgā, tagad spēlē viens pret otru A sērijā (smejas).

No Spānijas otrās līgas esi nokļuvis Itālijas augstākajā. Kādas ir būtiskākās izmaiņas?
- Pirmā atšķirība ir basketbola izpratne, ātrums. Basketbols jau visur ir viens un tas pats, bet šeit tas ir daudz fiziskāks un ātrāks. Gan skautings, gan viss pārējais ir tas pats. Vienkārši visi ir lielāki un ātrāki.

Nesen Žans Tabaks (Freimaņa treneris pagājušajā sezonā "Girona" vienībā un savulaik Seviļas "Cajasol" klubā - A.S.) kļuva par "Caja Laboral" galveno treneri. Nav zvanījis?
- Būtu jau labi, ja zvanītu un interesētos (smejas). Man tagad visas iespējas - jānokapā laba sezona, ja viss sanāks, kāpēc gan ne? Tā vienkārši jau nevienu neņem, sākumā sevi jāparāda. Viņam labs lēciens – no Spānijas otrās līgas un Eirolīgu. Tagad arī man vajadzētu tādu pašu lēcienu uztaisīt.

Protams, nevar nepajautāt par grupu, kādā Latvijas izlase ielozēta nākamā gada Eiropas čempionātā. Kādas ir tavas emocijas pēc nonākšanas šādā Balkānu-Baltijas grupā?
- Ļoti laba grupa. Vieglāka nekā pirms diviem gadiem Šauļos. Nav jāceļ nekāda brēka, esam visi izauguši. Šis čempionāts parādīs – varam vai nevaram!