Viedoklis: Latvijas Basketbola Superlīga - vai reāli?

Pašreizējā situācija

Jau šogad basketbola aprindās tiek runāts par faktu, par kuru var strīdēties (un tas arī tiek darīts), bet noliegt nevar – LBL 2. divīzija spēka ziņā aizvien vairāk sāk tuvoties 1. divīzijai, vēl vairāk, 2. divīzijas top komandas uz papīra izskatās pat stiprākas par augstākās kalves lejasgala komandām. Tiek runāts, ka strauji augošajām komandām „Zemgale” un „RNS-D/Līvāni” vieta starp valsts astoņām labākajām vienībām būtu piemērotāka nekā turienes pastarītēm – „Bumerangs/Gulbene/ASK” un „Ķeizarmežs”. Taču, ja šīs divas komandas, ko cilvēki vēlas atmest līmeni zemāk, pulcē jaunos basketbolistus, kas, iespējams, pēc pāris gadiem būs Latvijas basketbola pirmā spožuma zvaigznes (Jānis Pozņaks, Mikus Sokolovs, Toms Celmiņš, Artūrs Bērziņš, Sandis Silavs u.c.), kā arī nepamanāmi nav šo komandu iepriekšējie devumi Latvijas basketbolam („Buku” divas bronzas medaļas 2001. un 2002. gadā, lieli nopelni tādu spēlētāju kā Raimonds Gabrāns, Ivars Timermanis, Ingus Bankevics, Pāvels Veslovs un daudzu citu audzināšanā) vai prātīgāk būtu runāt par šo komandu aizstāšanu, ja var runāt, un arī darīt ko prātīgāku – paplašināt Latvijas Basketbola Līgu un pacelt to jaunos apmēros.

Potenciālais komandu skaits

Ja LBL valde tik tiešām papētīs rezultātus, publikas reakciju un vienosies par augstākās kalves paplašināšanu, tad viņus sagaidīs ne mazāk grūts lēmums – izlemt paplašināšanās apmērus, respektīvi – komandu skaitu, kas varētu nākamajā gadā spēlēt 1. divīzijā.
Varianti:
1. Pirmā divīzija tiek paplašināta līdz 10. Komandām, jau esošajām komandām piepulcējas Jelgavas „Zemgale” un „RNS-D/Līvāni”. Manuprāt, šis varētu būt vispiemērotākais formāts nākamā gada izspēles kārtībai. Ja Jūs jautāsiet, kāpēc šeit atrodama Līvānu komanda, kaut statistikā raugoties „Ventspils augstskola” un „ASK/Rīga/Juniors” komandas atrodas augstāk par to, tad mana atbilde būtu izsakāma 2 vārdos: potenciāls un neatkarība. Ja runājam par potenciālu, nenoliedzami, ka šiem klubiem piesaistīt sponsorus, skatītājus un spēlētājus ir lielāks nekā LBL dūžu fārmklubiem. Otrs arguments – neatkarība - noved pie 2 izspēles kārtības un tās mīnusiem.
2. 1. divīzija tiek paplašināta līdz 12. komandām, klāt jau esošajām komandām pievienojas „Zemgale”, „Līvāni”, „VeA” un „ASK/Rīga/Juniors”. Ja sportisko rezultātu ziņā šis šķistu piemērotāks risinājums, tāds tas nebūtu pēc ētikas un savā ziņā arī godīgas cīņas principiem. Fakti, ka šādā gadījumā būtu iespējama spēlētāju brīva rotācija starp vienā līgā esošajiem vienas sistēmas klubiem un kaut tīri teorētiski iespējama fārmkluba rezultātu "pieslīpēšana" pirmās komandas labā šķiet nepieņemams un Eiropas top10 līgu vēsturē redzēts nav nekur citur kā vien pirms pāris gadiem tepat Latvijā, kad šāda prakse arī tika piekopta.

Spēlētāju resursi

Visai loģisks jautājums pie jebkādas paplašināšanas ir resursi, jeb konkrētajā gadījumā, vai ir iespējams savākt pietiekoši daudz labas klases spēlētāju, lai ne tikai paplašinātu, bet arī paaugstinātu līgas līmeni. Lai arī ne lielus, bet es tādus saskatu.

Pirmkārt, starp mūsu pašu spēlētājiem, kas maizi pelna ārvalstīs. Ne tikai izlases gaisu apostījušie Jānis Blūms, Kristaps Valters, Kristaps Janičenoks, Jānis Porzinģis, Ivars Timermanis, Māris Ļaksa, Trojs Ostlers, bet arī mazāk zināmie, bet ne aizmirstie, kā piemēram, Rumānijā maizi pelnošais Edgars Čunda un Spānijas pēc ranga trešajā līgā spēlējošais Raimonds Feldmanis.

Otrkārt, liels, un, diemžēl, krietni par mazu izmantots spēlētāju resurss ir jau pieminētie fārmklubi. Vadoties pēc principa, ka LBL 1. divīzija tiktu paplašināta līdz 10 komandām, kā lielisks avots komandu paplašināšanai būtu jaunie spēlētāji ne tikai no „Ventspils augstskolas” un „ASK/Juniors”, bet arī „Barons/Rīdzene”. Iespējams, lielie klubi nebūtu gatavi pasaules basketbolā vērojamai normālai praksei, jaunos spēlētājus izīrēt vājākām komandām, taču, situācijā, kad pašas komplektē sastāvu ar 4, 5 un pat 6 leģionāriem, pretējs solis novedīs pie kārtējo talantu izniekošanas, kā tas bijis ne vienreizvien, lai neizvairītos no konkrētiem uzvārdiem, jāpiemin kaut vai Renāra Zeltiņa un Gata Eņģeļa gadījumi.

Treškārt, lai arī kāds patriotisms nebūtu cilvēku sirdīs, tomēr jāpiemin, ka arī turnīra lejasgala komandā 1-2 leģionāri nebūtu nekas nepiedodams un nereāls, pie tam situācijā, kad pašmāju spēlētāju naudiskās „ambīcijas” sniedzas pāri leģionāru prasībām. Pietam, kā šogad parādījušas „VEF” un arī „Liepājas Lauvas”, arī ar ierobežotiem resursiem ir iespējams atrast spēlētājus ar labām spējām un milzīgu potenciālu.

Intrigas
Skaidrs, ka paplašināšanās gadījumā nebūs reāli sapņot par kādām papildus intrigām medaļu izspēlē, taču jau tagad būtu skaidrs, sīvu cīņu būtu daudz. Domājams, ka gada laikā nekas nespētu krasi mainīties, un gan 10, gan 12 komandu gadījumā 1. Divīzija būtu sadalāma 3 galvenajos blokos – medaļnieki, jeb mūsu grandi „Ventspils”, „ASK/Rīga” un „Barons/LMT”, tuvākie sekotāji – „Valmiera”, Liepājas „Lauvas” un Rīgas „VEF”, kā arī komandas, kurām vēl jāaug, lai spētu iesprausties labāko sešiniekā – „Bumerangs/Gulbene/ASK”, „Ķeizarmežs” un jaunpienācēji. Šķiet, spēles, kurās manā izveidotajā 3 bloku hierarhijā zemāk esošā komanda uzvarētu augstāk esošo būtu maz, taču nebaidos teikt, ka bloku iekšienē neviens no rezultātiem nebūtu prognozējams.

BBL

Uzreiz gan jāsaka, ka faktors, ko nevar neņemt vērā paplašinot līgu (arī nepaplašinot) ir SEB Baltijas Basketbola Līga un tās kalendārs. Joprojām nav skaidrs ne mūsu pārstāvniecība pirmajā, ne arī otrajā BBL divīzijā, kur nu vēl tās kalendārs un komandu spēļu skaits tajās, taču skaidrs, ka nebūtu viegli saplānot vienlīdz pieņemamu turnīra izspēles kārtību priekš komandām, kas cīņas aizvada divās frontēs vai arī tikai vienā. Visai absurda situācija bija izveidojusies jau šogad, kad basketbola klubam „Ķeizarmežs” šajā sezonā bija aizvadītas vien 16 spēles, kamēr Valmieras spēlētāji divās līgās laukumā paspējuši iet divreiz vairāk – 32 spēlēs.

Citu valstu prakse

Situācijā, kad mums vienmēr gribas visur mūsu spēkus salīdzināt uz pārējo Eiropas līgu fona, intereses pēc būtu jāsalīdzina arī komandu skaits tajās. Tātad – Francijas labākajā līgā spēlē 16 komandas, Vācijā 18, Izraēlā 10, Itālijā 18, Lietuvā 9, Krievijā 13, Slovēnijā 13, Spānijā 18, Turcijā 16, bet Adrijas līgā piedalās 14 komandas. Skaidrs, ka šādus apmērus mums tuvākajā laikā nesasniegt (ja vispār tas ir nepieciešams), bet 10 laba līmeņa komandas būtu solis pretī tam.

Secinājumi

Papētot gan pašreizējo situāciju, gan iespējamos nākotnes risinājumus, šķiet, ka optimālākais komandu skaits nākamajā sezonā būtu 10, taču, lai nezaudētu līmeni, tam būtu nepieciešami gan papildus līdzekļi jaunpievienotajām komandām, lielo komandu sapratne un atbalsts, un, kas vissvarīgākais, mūsu - skatītāju atbalsts.