Viedoklis: VEF ir uz pareizā ceļa

Tiklīdz nāca klajā informācija par kādreizēja Latvijas basketbola kluba VEF augšāmcelšanos, Valda Valtera plāniem un lomu komandā, nevaru noliegt, ka nodomāju, ka čiks vien no šā farsa iznāks, taču esmu vairāk kā patīkami pārsteigts par šajā sezonā redzēto.

Pareizā sastāva "ķīmija"

Pirmais pozitīvais punkts kluba darbībā bija spēlētāju selekcijas darbs, proti, tika deklamēts, ka komandā jāspēlē latviešu jaunajiem spēlētājiem, lai puiši tiek pie labas spēļu prakses. Komandā tika aicināti daudzi un baumas par iespējamo sastāvu izskanēja visdažnedažādākās, taču patiešām komandā tika pulcēti gados jauni basketbolisti. Pamatoti par komandas līderiem kļuva "Baronam" nevajadzīgie Māris Gulbis un Edgars Jeromanovs, otrā spēlētprasmi nespēja novērtēt Gundars Vētra, nepamatoti nosēdinot uz rezervistu soliņa tālāka gala, kamēr Edgars "plosījās" LBL 2. divīzijā fārmkluba "Barons/Rīdzene" rindās. Jau līdz ar sezonas atklāšanas spēli par vienu no šī labi darbojošās VEF mehānisma posmiem kļuva Valda Valtera atrastais ukraiņu talants Maksims Šeleketo, kurš labu, stabilu sniegumu rāda visas sezonas garumā. Par labu spēlētāju nākotnes vārdā jāuzskata arī krievu "milzis" Romāns Gumeņuks, kuram VEFā bez šaubām ir laba spēļu pieredze, taču jāatzīst, ka 218 centimetrus garais basketbolists varbūt nākotnes kontekstā VEF un Latvijas basketbolam nav tik noderīgs, kā kāds pašu basketbola skolas audzēknis, kam tiktu dota iespēja spēlēt labā līmenī. Šeleketo šī sezona varētu kalpot par atspēriena dēlīti turpmākajai karjerai, proti, kalpot kā tramplīns uz nākamo līmeni, prom no VEF. Jāatzīst, ka nedaudz vīlos VEF, kad komandā iesaistījās trešais leģionārs, arī jauns un bez šaubām talantīgs spēlētājs Jevgenijs Koļešņikovs, taču no sastāva tādējādi tika izstumts Matīss Rozītis, kuram nācās doties uz LBL 2. divīziju... Par šādu soli nedaudz bažījos jau pirms sezonas, jo zinot Valda Valtera ambīcijas (labā nozīmē) basketbola laukumā un komandas labos rezultātus, tika padomāts arī par mērķiem, kas pēc uzvarētām spēlēm kāpa augstāk. Šeit varētu pieminēt basketbola klubu "Skonto" un tā beigas, bet tas jau pilnīgi cits stāsts...

Nākamais plusiņš šosezon "vefiņam" bija Ronalda Zaķa piesaiste. Pirms sezonas jaunatnākušais "Ventspils" galvenais treneris Gašpers Okorns, pēc U-20 Eiropas čempionāta statistikas apskatīšanās, kur Zaķis bija viens no labākajiem izdarīja pāragrus secinājumus, celdams jauno basketbolistu kalnos. Taču viss nenorisinājās pēc paredzētā scenārija un Zaķis lielajā komandā iespēlēts tika reti un radās šaubas par viņa īsto vietu attīstībai. Pareizajā brīdī noreaģēja Valters un VEF, izīrējot centru un līdz šim tas atmaksājies pilnībā, VEF ir labs un gados jauns pastiprinājums "garajā" galā, bet Zaķim laba spēļu prakse. Arī Ronaldam VEF varētu kalpot kā tramplīns uz nākamo līmeni, taču viņa kontekstā tas ir vēl nedaudz par agru. Būtu labi, ja kuldīdznieks vēl vienu sezonu pavadītu Valda Valtera paspārnē, bet viņām vēl ir līgumsaistības uz nākamo sezonu ar ventspilniekiem, kur arī visticamāk nāksies uzsākt nākamo sezonu.

Mērķi, ambīcijas...

Pirms sezonas par mērķiem bija runāt nedaudz pāragri, taču līdz ar jaunās komandas sastāva aprisēm varēja plānot, ka komandai Baltijas basketbola līgas otrajā divīzijā, kur vieta jaunizveidotajam klubam tika atrasta ar attiecīgo amatpersonu palīdzību, jābūt līderu skaitā. Jau līdz ar sezonas startu Valda Valtera diriģētie vīri pārsteidza – pēdējās sekundēs tika uzvarētas Liepājas "Lauvas", un arī turpinājums sekoja iepriecinošs. Protams, nebija ne runas par uzvarām pār "lielajām" komandām, bet sākts bija labi. Līdz ar to Latvijas basketbolā bija atkal atgriezusies "melnā nāve". Ar liepājniekiem pēc nedaudz pārsteidzošās pirmās spēles turpinājās interesanta spēļu sērija visas sezonas garumā un katra spēle pierādīja, ka "VEFs" un Valdis Valters pirms sezonas novērtēts nepienācīgi. Bija labs pamats salīdzināšanai. Sezonas noslēgumā Rīgas klubs atrodas labā sportiskajā formā, ko pierāda SEB BBL astotdaļfināla spēles, kad divu spēļu summa tika apspēlēta sastāvā spēcīgākā "Valmiera", nākamajā kārtā pretī stājās cits Rīgas klubs – "Barons". Likās, ka griezti sasniegti jau pret valmieriešiem, bet arī pret "baroniem" tika nospēlēts cienīgi. Ar šīm spēlēm "VEF" pierādījis, ka cīņā par ceturto vietu varētu iesaistīties tieši viņi, kas ir labākā formā par "Lauvām" un "Valmieru" uz doto mirkli.

Talantu fabrika?

Jaunā kluba infrastruktūra liekas kaut cik sakārtota un darbojas labi, OSC uz spēlēm pret lielajiem klubiem tribīnes ir pilnas, kārsējmeitenes dejo un viss notiek! Ir vairāki priekšnoteikumi, lai VEF ilgtermiņā kļūtu par kaut ko līdzīgu Serbijas jauno spēlētāju sagatavošanas milžiem – "Hemofarm" un "FMP", kas spēlē pat ULEB kausā. Piemēri ir un tiem jāseko, taču nekas nenāk bez darba un patiešām smaga darba. Atcerēsimies, kas sanāca ar "Skonto" (un Valteru)... Latvijā jauno spēlētāju resursi ir, taču arī tie ir izsmeļami. Ir savas problēmas jaunatnes basketbolā, taču ne par to stāsts. Galvenais, kas klubam ir jādara - jāattīstās un jāpilnveidojas, un tas jādara ar jaunajiem spēlētājiem, kas tiktu sagatavoti augstākam līmenim un izlasei. Liels jautājums, kā notiks rotācija - kā spēlētāji pametīs klubu un ies tālāk? Skaidrs ir viens, ka ja jauno spēlētāju klubs tad, lai arī tāds paliek, jo tas ir ļoti vērtīgs tādiem jaunajiem spēlētājiem, kas lielajos klubos deldē rezervistu soliņu. VEF vajadzētu kalpot par atspēriena dēlīti uz labiem Eiropas klubiem. Ko nākamgad darīs Šeleketo, Jeromanovs, Gulbis nezinām, taču pēc šīs sezonas viņi varētu atrast labus klubus, lai sevi pilnveidotu tālāk, palikšana VEFā nebūtu solis atpakaļ, bet gan palikšana uz vietas... Viena sezona VEFiņam jau teju, teju aiz muguras, taču galvenie notikumi vēl priekšā. Vai sekos pārsteigumi?