Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:131, Did:0, useCase: 3

Ate: "Pēc septiņām uzvarām bijām pārāk lielā eiforijā un domājām, ka visus vinnēsim"

Emils Ozerinskis

Ate: "Pēc septiņām uzvarām bijām pārāk lielā eiforijā un domājām, ka visus vinnēsim"
Artis Ate (#9). Foto: Nauris Slokenbergs/Vaimiera Glass/ViA

Sagaidot Jauno gadu, šur tur gaisā tika šauta pirotehnika. Savā 2026. gada pirmajā spēlē uguņoja "Valmiera Glass/ViA" basketbolisti, kuri iespaidīgā spēlē ar 121:103 uzveica "Rīgas Zeļļus", revanšējoties par sezonas pirmajā tikšanās reizē piedzīvoto zaudējumu. Pirmā darbība pēc iznākšanas no komandas ģērbtuvēm valmieriešu kapteinim Artim Atem bija sievas un bērnu samīļošana, bet pēc tam ar jaunāko atvasi rokās pieredzes bagātais basketbolists dalījās savā komentārā ar portālu Sportacentrs.com.

Svētdienas spēli pret zeļļiem no Rucavas nākošais basketbolists sāka uz rezervistu soliņa, bet pēc iesaistīšanās cīņā vieglais uzbrucējs sakrāja lielāko spēles laiku "Valmiera Glass/ViA" rindās, nospēlējot apaļas 32 minūtes. Šajā laikā Artis Ate iekrāja 16 punktus (2p. 1/1, 3p. 4/7, 1p. 2/2) un piecas atlēkušās bumbas. Kopējie sezonas rādītāji Atem Latvijas - Igaunijas līgas turnīrā sniedzas līdz 9,3 gūtiem punktiem un četrām izcīnītām atlēkušajām bumbām vidēji spēlē.

Ate valmieriešu rindās aizvada otro sezonu. Pirms pagājušajās sezonas Ate Latvijā atgriezās no Lietuvas līgas, kad savai darbībai punktu pielika Lietuvas mazpilsētas Pasvāles komanda "Pieno žvaigždes". Karjeras laikā 36 gadus vecais uzbrucējs pārstāvējis dzimtās puses komandu "Liepāju", otru Kurzemes vienību "Ventspils" un titulētāko valsts klubu "VEF Rīga", kura rindās iegūti četri Latvijas čempiontituli. Bez jau pieminētās Lietuvas komandas Ate vēl vienu leģionāra gadu pavadījis Rumānijas līgas vienības "Cluj Napoca" rindās.

Pēc spēles Bauskā treneris komandas publicētajā komentārā iezīmēja, ka viņa vēlme Jaunajā gadā būtu tāda, lai komanda atgūst to spēles garšu, kas bija sezonas sākumā pēc tās septiņu uzvaru sērijas. Vai tava skatījumā atnāca atpakaļ tā pati spēles sajūta, vai arī kā dziedātu "Citi zēni", ka šis jau bija "Cits līmenis"?
Mums tas potenciāls iekšā ir, bet nemācējām to izmantot. Treneris teica, ka, skatoties pēc tām gudrajām programmām, mēs esam viena no, ja ne pati, lēnākajām komandām. Savukārt mūsu pārejas uzbrukums ir viens no labākajiem, bet mēs to neizmantojam. Līdz ar to šodien centāmies spēlēt ātrāk un atraisītāk. Domāju, ka tas arī deva rezultātu. Otrajā ceturtdaļā palielinājām arī agresivitāti aizsardzībā, kas bija atslēga uzvarai.

121 punktu bieži vien neaizsniegsi arī divos pagarinājumos. Vai tikai tas pārejas uzbrukums bija galvenais apstāklis, vai arī bija vēl kādas atslēgas, kādēļ punkti naski nāca principā visiem, kas gribēja?
Tā bija tā atslēga, ko teicu. Otrajā ceturtdaļā ielikām pamatu tam, ka visi sāka justies brīvāk un atraisītāk. Ja jūties brīvi uz laukuma, tad tie metieni sāk krist iekšā. Nezinu, kāds bija beigās procents, bet likās, ka ar ļoti labu precizitāti sametām. Vēlreiz uzsvēršu, ka atslēga bija aizsardzība otrajā ceturtdaļā.

Tas sezonas brīdis, kad sākāt ar septiņām uzvarām pēc kārtas, bet tad sāka nākt pretī tie īstie pārbaudījumi pret nominālajām play-off komandām. Vairākkārt uzvaras tur pat rokas stiepiena attālumā bija, bet tomēr neaizsniedzāties. Ģērbtuvēs izdevās saglabāt augsto morāli vai, godīgi sakot, tomēr izlaidāt gaisiņu?
Godīgi sakot, manuprāt, bija tā, ka pēc tām septiņām uzvarām bija pārāk liela eiforija. Domājām, ka, lai kurš nāktu pretī, to vinnēsim. Tas ir cilvēka dabā, kad tev viss ir labi, atslābināties. Tad, kad esi iesprindzis, tad pievērs uzmanību vissīkākajām detaļām. Mēs bijām pārāk daudz atslābinājušies un domājām, ka nu jau visus vinnēsim. Dzīvē un sportā tā tas nenotiek. Tā bija laba mācība. Ceru, ka vairāk tādas kļūdas neatkārtosim.

Citi spēlētāji jau arī iepriekš ir teikuši, ka trenerim uz gadiem neskatās. Kasparam [Vecvagaram] šī ir pirmā sezona kā galvenajam trenerim. Kā no tavas perspektīvas izskatās, kā viņam ir izdevies sākt šo karjeras posmu. Brīžos, kad TV kameras tuvplānos parāda minūtes pārtraukumus, viņa komunikācijas stils redzami ir daudz mierīgāks par citiem treneriem.
Viņš arī pats mums to gan treniņos, gan spēlēs ir teicis, ka viņš negrib būt vecās skolas treneris, kurš visu laiku bļauj. Ja vajadzēs, viņš uzbļaus. Esam arī to piedzīvojuši. Viņš cenšas būt ieturēts, lai neietekmētu citus spēlētājus. Ir spēlētāji, kuriem nepatīk, ka bļauj. Ir tādi, kuriem patīk. Katram tas ir savādāk. Ja man bļauj, tad tas mani motivē. Man ir vecā skola. Citiem tas nepatīk. Viņš mācās, un arī mēs mācamies kopā ar viņu. Katra spēle un treniņš ir iespēja mācīties gan viņam, gan mums. Progresējam un cenšamies augt kopā.

Šī konstruktīvā informācija, kas tiek nodota minūtes pārtraukumā, kad netiek piekopta bļaušana bļaustīšanās pēc, jūti, ka ir vairāk informācijas, ko viņš kā treneris var jums spēlētājiem nodot šajā laikā?
Es domāju, ka, jā. Viņš tajā brīdī ir nosvērts un pasaka, vai ir bijusi laba vai slikta epizode. Kā ierasts, pārtraukums tiek paņemts tad, kad tev ir kaut kas aizgājis greizi vai arī pretinieks paņem pārtraukumu. Viņš cenšas nodot pēc iespējas vairāk informācijas tajā vienā minūtē, kas ir atvēlēta, lai mēs tajā brīdī varētu izdarīt vairāk darba. Es domāju, ka tas strādā un mums visiem ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu.

Pirms šīs spēles gan jau visiem atmiņā bija iepriekšējā spēle pret zeļļiem Cēsīs, kur visu spēli bijāt vadībā, bet ar pretinieku pēdējo metienu zaudējāt. Tas noteikti spēlētājiem kremt. Allaž jau saka, ka iepriekšējo spēli aizmirstam un ejam tālāk, bet bija tāda ekstra motivācija atspēlēties par to pāri darījumu?
Viennozīmīgi! Viennozīmīgi, jā! Iepriekšējo spēli Cēsīs pret zeļļiem kontrolējām 35 - 36 minūtes. Beigās galotnē zaudējām ar pēdējo metienu. Tas ir ļoti sāpīgi tā zaudēt. Tā ir pieredze, no kuras mācījāmies. Šodien parādījām, ka varam cīnīties ar augstāka līmeņa komandām.

Artis Ate.. Foto: Nauris Slokenbergs/Valmiera Glass/ViA

Kādi ir tie komandas iekšējie mērķi un ambīcijas? Zinu, ka bieži to visu skaļi nesaka, bet pēc tās pagājušās sezonas, kad aizsniegties līdz tiem mērķiem nesanāca, vai tas bleķis iekšējās runās ir?
Iekšējās runās nav. Pirmkārt, katram spēlētājam ir savi individuālie mērķi, ko viņš sezonā grib sasniegt un kur grib kļūt labāks. Protams, komandas mērķiem vienmēr ir jābūt cīnīties par medaļām un augstākā kaluma medaļām. Šajā brīdī medaļas vēl nav galvā, jo iet regulārā sezona. Mums ir jācīnās par to, lai būtu pēc iespējas augstāk tabulā, lai izslēgšanas spēlēs nāktu pretī nosacīti vājāks pretinieks. Mums ir jākrāj uzvaras, lai būtu pēc iespējas augstāk tabulā.

Tagad priekšā ir vesela virkne ar mājas spēlēm, kurās pretī nāks uzreiz tabulā priekšā esošās komandas "Kalev" un "TalTech". Pēc tam mačs ar "Pērnavu". Vai ir tāda sajūta, ka šis ir tas mirklis, kad patiešām jāspiež iekšā pedālis grīdā?
Visa sezona ir svarīga. Katra spēle ir svarīga. Nav viens tāds mirklis sezonā. Katra izcīnītā uzvara ir plusiņš mums. Šajā mēnesī būs ļoti daudz spēles, un tās ir ļoti labas spēles. Jācenšas ņemt pēc iespējas vairāk uzvaras, cik vien varam paņemt.

Šobrīd komandas ģērbtuvē redzam, ka ir izveidojies liels "Tētuku klubiņš". Kādēļ Valmiera ir laba vieta, kur būt ar ģimeni?
Tādēļ, ka viss ir pa rokai. Šī ir ģimenei draudzīga pilsēta. Arī tiem, kuriem nav ģimenes, ir dažādas iespējas iziet ārā pastaigāties, atbraukt šeit pat paslidot uz ledus halli vai aiziet uz kino. Ir dažādas iespējas gan, kur baudīt ģimenes dzīvi, gan arī kā pavadīt laiku viens pats. Ir forši.

# Jonāts: "Šķiet, ka viss apnicis, bet tad paskaties kādu video un atkal gribas spēlēt basketbolu"
# Mačoha: "Pagājušajā gadā pirmo reizi vairs nebiju soliņa tālākais spēlētājs"
# Mežulis: "Vairs nedomāju - būs vai nebūs iekšā, jo par brīvu metienu neviens nepārmetīs"
# Kampuss: "Skaļā atmosfēra nostrādāja, nedzirdējām, ka bļaujam par pulksteni"
# Karlsons: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"
# Spīrs: "Pēc traumas bija jāiemācās staigāt bez klibošanas un pēc tam no jauna lēkt"