Okorns: "Kādam kaut kas bija jādara!"

- Kluba vadība apstiprinājusi, ka tev jāpaliek amatā. Vai pārdzīvotā konfliktsituācija kaut ko mainījusi gan tev pašam, gan komandai?
- Labi zināms, kādi attiecībā uz uzdevumu Baltijas līgā bija mani vārdi pēc izstāšanās no ULEB kausa, un tagad pēc zaudējuma "Kalev" man bija jāuzņemas atbildība - tas ir tikai normāli. Kādam kaut kas bija jādara! Ja kāds uzskatītu, ka tā pilnībā bija mana vaina un mana atbildība, es bez vārda runas demisionētu. Tas arī bija tas, ko izdarīju - paziņoju par savu gatavību atkāpties, ja klubs to uzskatīs par risinājumu. Protams, šīs trīs dienas pirms ASK spēles mums nebija vieglas. Tas, kas notika pret "Kalev", bija pamatīgs šoks mums pašiem. No vienas puses, tas vairs nav tas "Kalev", kāds tas bija pirms pāris gadiem - spēki BBL ir mainījušies. No otras puses, mans viedoklis paliek nemainīgs - mūsu spēkos bija spēlēt "Final Four", un tas bija jāpaveic. Taču pieļāvām liktenīgas kļūdas. Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu pārstājis ticēt šai komandai. Apzinos, ka esam jaunāka komanda un mūsu budžets nav salīdzināms ar abiem Rīgas klubiem, taču tas nedrīkst būt attaisnojums. Mēs turpinām strādāt, un es ticu šim darbam. Smieklīgi, taču laika posmā kopš zaudējuma "Lukoil" pusotra mēneša laikā nepieļāvām nevienu pašu kļūdu. Mēs vinnējām visu, kas bija jāvinnē! Līdz mačiem ar "Kalev"... To ir grūti izskaidrot, taču tagad kluba valde ir pieņēmusi lēmumu, un es esmu laimīgs, ka man joprojām uzticas. Tas man palīdzēs un dos jaunu enerģiju.

- Šajās dienās par tavu palikšanu iestājās gan spēlētāji, gan lielākā daļa līdzjutēju - vai to izjuti arī pats?
- Domāju, arī spēlētāji bija nedaudz pārsteigti, kad pēc sestdienas spēles paziņoju par gatavību atkāpties. Taču, jā - cik man ir informācija, spēlētāji pauda man atbalstu, un tas noteikti dod vēl lielāku motivāciju. Par palīdzību ne tikai laukumā šo psiholoģiski saspringto dienu laikā noteikti gribu pateikties saviem trenera palīgiem Galvanovskim un Bružikam. Es nebiju nobijies: ja būtu jāaiziet, es aizietu. Tajā pašā laikā nedomāju, ka viss, kas šosezon ir izdarīts, ir slikts. Okey, divas kļūdas sezonas laikā - ja zaudējumu "Lukoil" varam uzskatīt par kļūdu, zinot apstākļus. Lai vai kā, tagad viss ir aiz muguras - tagad jāskatās uz priekšu, nevis atpakaļ.

- Pēc "Lukoil" mača runāji par spēlētāju zaudētāja mentalitāti un savu gatavību aiziet, ja neizdosies to salauzt. Spēles pret "Kalev" neliecina, ka tas būtu izdevies.
- Tas ir grūts jautājums, jo patiešām - vēsture atkārtojas. [Domā.] Tiešām grūti teikt, vai šajā reizē runa bija par to pašu - manuprāt šoreiz stāsts tomēr bija mazliet citādāks. Sērijā pret "Kalev" izšķirošā kļūda nenotika Ventspilī - lielāko kļūdu mēs pieļāvām jau Tallinā. Uz turieni devāmies pēc veiksmīgas nedēļas Rīgā - bijām pilni pārliecības, ticējām, ka varam paveikt visu, ko gribam. Spēli uzsākām lieliski, izvirzījāmies plus deviņus punktus vadībā, visu kontrolējām, taču tad pēkšņi notika kaut kāds klikšķis - puslaika beigās viņi pietuvojās, un otrā puslaika sākums bija vēl sliktāks. Ar visu to spēle bija pietiekami līdzīga līdz pat pēdējām divām minūtēm - astoņi punkti, mūsu bumba. Viss skaidrs - jāgūst punkti, nedrīkst pieļaut lielākus mīnusus! Tā vietā bija kaut kāds melnais caurums. Zaudējām koncentrēšanos, zaudējām visu... Mīnus 15 pret tādu komandu kā "Kalev" - tas nav maz.

- Bet tev pašam ir tam izskaidrojums? Kas tieši notika?
- Domāju, ka pārāk atslābinājāmies pēc veiksmīgajām spēlēm Rīgā. Tagad zinājām, ka varam spēlēt labi, arī Tallinā dabūjām plus deviņi un viss - varbūt piezagās doma, ka tālāk viss notiks pats no sevis. Un rezultātā nospēlējām briesmīgu maču. Pat ne tik briesmīgu aizsardzībā, cik uzbrukumā. 55 punkti! Metām garām pat no pozīcijām, no kurām grūtāk netrāpīt, kā trāpīt! Protams, pēc tam runājām - jābūt mierīgiem, jāatspēlē tie 15 soli pa solim, nekādas steigas, lalala... Taču - visi redzēja, kas notika laukumā. Ja godīgi, "Kalev" nospēlēja savu labāko puslaiku šosezon. Tas, ko viņi tur brīžiem meta iekšā - tas bija neiespējami! Brīžiem šķita, ka bumba lidotu grozā arī tad, ja viņi izdomātu sākt mest no savas ģērbtuves... Šeit bija mazliet citādi, nekā pret "Lukoil" - puiši iznāca, un viņi bija gatavi cīnīties. Taču redzot, ka "Kalev" spēlē kā traki, nebija daudz variantu. Viņi mums nedeva iespēju.

- Par sastāvu...
- Jā, zinu, ka bija daudz runu par to, kas spēlēja šo maču, un kas nespēlēja. Un tad vēl interpretācijas par to, ka spēlē tikai ārzemnieki - tas viss radīja pamatīgu ažiotāžu bez jebkāda pamata. Dzirdēt runas, ka varbūt treneris neuzticas latviešu spēlētājiem - tas man šķiet vissmieklīgākais. Tam, kurš "Ventspilij" sekojis līdzi visas sezonas garumā, ir labi zināms, ka es cienu un uzticos latviešu spēlētājiem. Viņiem tiek dota iespēja, un brīžiem mēs spēlējam tikai ar latviešiem laukumā. Tāpēc man tas šķiet smieklīgi, un pat izskatās, ka ar šādiem tekstiem kādam apzināti gribas provocēt konforntāciju starp mums. Mums tas nav vajadzīgs, jo mēs esam Komanda. Un, ja arī spēlējam kā tāda - kā vakar pret ASK, kad ikviens spēlētājs, kas nāca laukumā, paveica savu darbu - tad pret "Ventspili" spēlēt ir grūti. Tāpat es uzskatu, ka pārāk daudz mēslu tika gāzts virsū Vītolam un Helmanim. Kritikai jābūt, taču, ja tā nāk kaut kur no malas un cilvēkiem, kas nezina reālo situāciju - tas ir galīgi garām! Manuprāt, šoreiz nepamatotas kritikas bija par daudz.

- Tieši par Vītolu un Helmani - vakar pēc mača izteicies, ka ar šādu spēli no viņu puses komanda ir par 30% spēcīgāka. Vai tas nozīmē, ka šo spēlētāju sniegums iepriekšējos mačos sarūgtināja?
- Protams, pret "Kalev" Uvis un Aigars neparādīja savu labāko spēli. Tas pats varbūt arī pret "Lukoil" mājās. Taču citās spēlēs - paskatieties kaut vai "Barons" maču Rīgā! Es nekad neesmu teicis un solījis, ka Uvis Helmanis un Aigars Vītols ir mūsu starta piecinieka spēlētāji, taču vienu varu pateikt skaidri - es uzticos šiem diviem vīriem, un viņi abi ir simtprocentīgi profesionāļi. Pēc tā, kādi mēsli par viņiem tika runāti, viņi abi bija mazliet nikni, un vakar šis niknums izpaudās. Parasti cenšos nevienu neizcelt, taču šoreiz to izdarīju. Jo manās acīs viņa to bija pelnījuši un bija labākie laukumā - kaut arī labākos izcelt ir grūti. Taču tik psiholoģiski smagā situācijā, kāda mums bija pēc "Kalev" un visiem šiem notikumiem, viņi to paveica! Un tas nebija viegli! Vienu no labākajām spēlēm nospēlēja Veselovs, atkal ekselents bija Gabrāns, stabilāks un stabilāks kopš 1. janvāra paliek Vairogs. Un es par to esmu laimīgs - tāds arī bija mūsu mērķis pirms sezonas! Trīs spēlētāji, kam pērn vidējais rādītājs kopā bija 20 minūšu, tagad pa 20 minūtēm mačā spēlē katrs.

- Daudz negatīvu viedokļu izskanējis par Maknamaru. Vakar aizvadīja labu spēli, taču par viņa lietderību joprojām ir daudz šaubu. Vai esi pārliecināts, ka LBL play-off viņš būs spēks?
- Maknamara pie mums ieradās pēc diezgan neveiksmīga pirmā mēģinājuma iejusties Eiropas basketbolā, un iespējams, ka šī Grieķijas pieredze viņam nāca līdzi. Teikšu, ka Maknamara ir labs saspēles vadītājs un izcils snaiperis, kas, piemirsts vienatnē, var sodīt jebkuru. Saprotams, ka sākumposmā bija un vēl ir daudz šaubu par viņu, jo viņš šeit ieradās pilnīgi negatavs. Lai ienāktu jaunā komandā, vajadzīgs laiks. Un tad vēl sākās mikrotraumas - viena, otra, trešā... Taču viņš nepadevās, turpina strādāt, un jau kaut ko sāk rādīt - gan vakar, kad bija viens no atslēgas momentiem, gan sliktajā mačā pret "Kalev". Domāju, šajās trijās nedēļās viņš pilnībā atgūs arī fizisko kondīciju (jo citādi sezonas vidū ir ļoti grūti), un tad jau viņš noteikti būs palīgs.

- Gabrāns un Maknamara - vai tev būs saspēles vadītājs numur viens?
- Nē, nē, nē - es negribu runāt, kurš ir numur viens. Raimonds šosezon dara lielisku darbu mūsu labā, un Džerijs ir ieradies, lai viņam palīdzētu. Līdz šim Raimondam tas bija jādara 35 minūtes spēlē. Kurš uzsāks katru konkrēto spēli, atkarīgs no vairākiem apstākļiem - pretinieka, sportiskās gatavības, taktiskiem apsvērumiem. Protams, ka Gabrānam ir zināmas priekšrocības - tas ir normāli. Taču es tagad neteikšu, ka viņš ir pirmais numurs, bet Maknamara - otrais. Arī treniņos viņi mainās - vienreiz viens ir pie zilās komandas [piecinieks, kas gatavojas sākt nākamo maču - I.J.], nākamreiz - otrs. Līdzīga situācija mums ir ar Skirmantu un Akingbalu. Piecas spēles no vietas var sākt viens, bet nākamās piecas - tikpat labi otrs. Tas, kas šobrīd mums ir nemainīgi - sākumā iet Vītols, Baksters un Helmanis. Lai gan arī dažreiz Vītola vietā iet Vairogs. Ko vēl piebildīšu - pēc iespējas ātrāk gaidu atgriežamies Džastinu Lavu. Viņš bija mūsu otrs rezultatīvākais spēlētājs ULEB kausā, un uzbrukumā tā mums ir nozīmīga rezerve. Gaidām viņu atpakaļ, un tad mums būs desmit spēlētāju play-off, un mēs būsim gatavi cīnīties ar tiem visiem.

- Pirms sezonas biji ļoti entuziastiski noskaņots par Ronaldu Zaķi, taču tagad viņš ir izīrēts uz Rīgu. Vilšanās?
- Nē, patiesībā tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums. No vienas puses, "Ventspils" joprojām vēlas rezultātu. No otras, budžets nav tik liels, un mēs cenšamies iespēlēt jaunos spēlētājus. Man uzskats - vairāk par trim vienlaikus to faktiski nav iespējams izdarīt, un šobrīd mums pirmajā rindā ir Gabrāns, Vairogs un Veselovs. Ne veci, un tomēr jau 23 gadus veci spēlētāji - savā ziņā vēl jauni spēlētāji, kam līdz tam nebija iespēja daudz spēlēt. Un tie ir trīs puiši, kam cenšos konstanti pievērst uzmanību visu šo sezonu. Domāju, ka šajā ziņā esam paveikuši labu darbu. Otrajā rindā ir Jānis Strēlnieks un Ronalds Zaķis. Strēlniekam mazliet vairāk paveicās, jo spēlējām tikai ar Gabrānu, un viņam bija iespēja, ko viņš arī izmantoja. Turklāt mazajam spēlētājam šādās situācijās vispār ir vieglāk Savukārt Zaķim bija grūtāka situācija - viņa pozīcijā mums ir Helmanis un Paške. Viņš atnāca no jaunas komandas, trenējās ļoti smagi, un domāju, ka kopā ar mums spēra platu soli uz priekšu, galvenokārt taktiski. Taču man bija grūti atrast viņam minūtes laukumā. Tas bija mūsu lēmums - aizsūtīt viņu uz VEF pie [Valda] Valtera, kas viņam šīs minūtes laukumā var dot. Domāju, tas ir lielisks darījums abām pusēm. Ja palikšu Ventspilī, nākamgad viņu gaidīšu atpakaļ - šobrīd viņš ir tikai izīrēts uz trim mēnešiem. Viņš smagi trenējas, taču jābūt iespējai šo darbu savienot ar kādām minūtēm laukumā. Valters ir zināms kā treneris, kurš strādā ar jaunajiem spēlētājiem, un esmu patiešām gandarīts, ka viņš Zaķi šobrīd tik daudz laiž laukumā.

- Šie kāpumi un kritumi, kas turpinās jau kopš sezonas sākuma - tāda vienkārši šosezon ir "Ventspils", vai tomēr sagaidi, ka atlikušajā laikā tas mainīsies?
- Mums tas jāpieņem uz saviem pleciem, jo neesam pieredzējusi komanda. Jā, mums ir Uvis un Aigars (un varbūt daļēji Skirmants) - puiši, kas ir ļoti piedzējuši, spēlējuši daudzos klubos, tostarp ārzemēs, Latvijas izlasē utt. Taču tālāk - lūdzu, mums jābūt godīgiem pašiem pret sevi! Jau pieminēju trīs jaunos puišus. Akingbalam ir 24 gadi - mēs viņu atradām pēc vienas sezonas Eiropā, Spānijas otrajā divīzijā. Baksters - okey, viņam ir 27 gadi, taču tas joprojām ir spēlētājs, kas nekad nav spēlējis lielos klubos vai svarīgos turnīros. Šis ULEB kauss viņam bija pirmie Eirokausi dzīvē! Ja velkam paralēles - mums nav Demetrija Aleksandera, kurš basketbolu augstākajā līmenī spēlē jau 15 gadus, vai Sendersa, kurš nāk no Eirokausos rūdītās Strasbūras. Pieredzes ziņā tie tomēr ir nesalīdzināmi sastāvi. Tāds nu ir šīs "Ventspils" komandas raksturs.

- Fakts ir fakts - play-off spēlēs "Ventspils" bilance šosezon ir 0-4. Tev ir idejas, kā to mainīt?
- Jā, bet LBL play-off sistēma atšķiras no tās, kāda bija ULEB kausā un BBL - tur nav svarīgs rezultāts, bet tikai uzvara. Domāju mūsu lielākā problēma bija tieši tas, ka rezultāts bija svarīgs spēļu summā. Mēs no Sofijas atvedām labāko rezultātu, kādu šosezon jebkāda komanda ULEB kausā tur bija panākusi - es biju patiešām lepns par savu komandu tajā mačā. Atbildes mačā mums bija jānospēlē vienkārši normāli, taču sākās problēma, sākās skaitīšana. Un kaut kas līdzīgs bija arī ar "Kalev". LBL modelis atšķiras - tur katra ir kā atsevišķa spēle, un nav starpības, uzvari to ar 20 punktiem vai vienu. Domāju, būs citādāk. Taču jebkurā gadījumā mēs pie tā strādāsim.

- Spēlētāji atzīst, ka treniņslodzes iet mazumā, un spēlēt ar svaigām kājām ir pavisam cita lieta, nekā tas bija visas sezonas garumā. Tāds arī bija tavs plāns?
- Saprotams - ja septembrī un oktobrī tu faktiski dzīvo svaru zālē un treniņlaukumā, tad janvārī laukumā nevari pavilkt kājas. Tas, ka šobrīd slodzes ir mazinājušās - tas ir tikai loģiski, un viss rit pēc plāna. Domāju, ka LBL play-off fiziski mēs būsim ļoti spēcīgi sagatavoti, bet tajā pašā laikā - pietiekami svaigi.

- Tagad trīs nedēļu pauze - ko komanda darīs šajā periodā?
- Normālā režīmā - trenēsimies un atpūtīsimies. Trīs nedēļas bez spēlēm - no vienas puses, tas ir labi, no otras - varbūt ne tik labi. Mēģināsim atrast kādus pārbaudes spēļu partnerus (gan ne vairāk kā divām spēlēm), izdarīt pēdējās korekcijas, trenēties un palikt labā kondīcijā. Īsāk sakot, rūpēsimies par to, lai būtu gatavi play-off. Un tur mums jāiet soli pa solim, un jāsāk ar ceturtdaļfinālu, nevis jādomā par pusfinālu. Domāju, ka varam sasniegt rezultātu.